“Par šo esmu ar Latviju lepns!” Latvietis pēc atgriešanās no Francijas nesaprot, kā mēs visi kādreiz tā spējām dzīvot 2
Sociālajos tīklos plašu diskusiju izraisījis kāds ieraksts par smēķēšanu kafejnīcu un restorānu terasēs. Ieraksta autore publicējusi foto no Itālijas, kur pie āra galdiņa redzams smēķējošs cilvēks, un uzsvērusi, ka Latvijā aizliegumi šajā ziņā viņai šķiet apsveicami.
“Par šo es esmu ar Latviju lepna. Mums nedrīkst smēķēt terasēs un telpās,” raksta sociālā tīkla lietotāja, piebilstot, ka Itālijā redzētais viņu nepatīkami pārsteidzis.
Viņa norāda, ka smēķēšana publiskās vietās rada ne tikai neērtības, bet arī nepatīkamu sajūtu apkārtējiem. “Viņi smirdina visur, vesela smirdināšanas kultūra,” viņa raksta, vienlaikus uzsverot, ka viss sākas ar izglītību, kultūru un empātiju pret citiem cilvēkiem.
Ieraksts ātri izraisīja komentāru lavīnu. Daļa lietotāju piekrita, ka Latvijā smēķēšanas ierobežojumi ir solis pareizā virzienā un ka iespēja uzturēties sabiedriskās vietās bez cigarešu dūmiem ir liela vērtība.
“Kaut vairāk gaišu cilvēku būtu Latvijas politikā,” raksta ieraksta autore, paužot atzinību par to, ka Latvijā šādi ierobežojumi jau pastāv.
Tomēr komentāros netrūka arī pretēju viedokļu. Daudzi norādīja, ka Dienvideiropas valstīs smēķēšana āra terasēs ir ierasta ikdienas daļa un vietējie to neuztver kā īpašu problēmu.
“Tikko no Itālijas, izbraukāju Veneto, Toskānas un Ligūrijas apgabalus. Jā, pīpēt atļauts, bet nejutu, ka tāpēc visi uzreiz pīpē,” raksta kāds komentētājs. Viņš stāsta, ka kādā restorānā Itālijā blakus galdiņa apmeklētājs pat ielicis cigareti atpakaļ paciņā, pamanot, ka pie blakus galdiņa atrodas suņi. “Arī tur viss kulturāli!” viņš piebilst.
Citi komentētāji atgādina, ka smēķēšana publiskās vietās nav tikai Itālijas īpatnība. “Kiprā un Grieķijā arī visi smēķē visur. Ja tev traucē, pats vari paiet maliņā,” raksta kāds lietotājs, uzsverot, ka dažādās valstīs atšķiras gan likumi, gan sabiedrības ieradumi.
Savukārt citi šādu argumentu noraida. Viņi uzskata, ka sabiedriskā vietā priekšroka būtu jādod tam cilvēkam, kurš nevēlas elpot cigarešu dūmus. “Pasīvā smēķēšana ir vissliktākais,” norāda kāds komentētājs. Vēl kāds piebilst, ka dūmi traucē arī uz ielas un elektronisko cigarešu izgarojumi ne vienmēr ir mazāk kaitinoši.
Diskusijā īpaši bieži izskanēja jautājums par bērniem. Daļa komentētāju norādīja, ka smēķēšana ģimeņu tuvumā, īpaši ēdināšanas vietās, nav pieņemama. Kāda lietotāja dalījās pieredzē no Kipras, kur pie āra galdiņa vīrietis sēdējis ar bērniem, vienā rokā turot frī kartupeļus, otrā — cigareti.
“Man lielākais šoks bija pirms trīs gadiem Kiprā,” viņa raksta.
Vienlaikus vairāki cilvēki aicināja neuzspiest Latvijas normas citām valstīm. “Tu jau kā krievs uzvedies! Māci citu kultūru, kā viņiem dzīvot savā zemē!” raksta kāds komentētājs. Citi piebilda, ka ceļojot jāpieņem vietējie paradumi, arī tad, ja tie pašam nav patīkami.
Pretējā pusē gan izskanēja arguments, ka kultūra nav nemainīgs attaisnojums. Ja sabiedrība maina attieksmi pret smēķēšanu, to nevar saukt tikai par “aizliegumu kultūru”. Daļa komentētāju uzskata, ka Latvijā smēķēšanas ierobežojumi cilvēku uzvedību ir mainījuši pozitīvi.
“Ļoti novērtēju iespēju Latvijā elpot brīvi bez cigarešu smakas,” raksta kāds komentētājs.
Citi atgādināja, ka arī Latvijā joprojām ir vietas, kur smēķēt drīkst, tostarp atsevišķās āra terasēs, ja uzņēmums tam ir ierādījis speciālu zonu. Vairāki cilvēki norādīja, ka viss atkarīgs no konkrētā uzņēmuma noteikumiem un no tā, vai smēķētājs ievēro apkārtējos.
Diskusijā parādījās arī vēsturiska perspektīva. Kāds komentētājs atceras, ka vēl pirms dažām desmitgadēm daudzviet Eiropā smēķēt varēja lielveikalos, autobusos, kafejnīcās un pat pie darba galda. “1996. gadā biju ceļojumā uz Itāliju, toreiz vēl ar autobusu. Lielveikalā varēja smēķēt, pie ratiem bija pelnutrauks,” viņš raksta.
Cits atceras darbu ēdināšanas nozarē laikā, kad kafejnīcās vēl bija smēķētāju zonas. Pelnutrauki bija jānes, jāmazgā un jāmaina nepārtraukti, bet viesmīļiem nācās strādāt dūmos. “Oficiantēm sāpēja galva,” viņš raksta.
Kopējais diskusijas tonis rāda, ka jautājums nav tikai par vienu cigareti pie terases galdiņa. Tas ir plašāks strīds par brīvību, sabiedrisko telpu, veselību un cieņu pret cilvēkiem blakus. Vieniem smēķēšana ārtelpā šķiet personīga izvēle, citiem — nevēlama smaka un pasīvā smēķēšana, no kuras nav iespējams aiziet, ja esi pie galdiņa, pieturā vai kopā ar bērniem.
Kā komentē kāda sociālo tīklu lietotāja: “Man, dzīvojot Itālijā, izstrādājās automātisks ieradums aizturēt elpu pīpētāju klātbūtnē. Saprotu un pieņemu, ka tā ir viņu kultūra, bet nesmēķētāja izvēle nebojāt savu veselību būtu jābūt svarīgākai.”
Kādi ir smēķēšanas ierobežojumi publiskās vietās Eiropā?
Latvija
Smēķēt aizliegts publiskās ēkās un telpās, sabiedriskajā transportā, bērnu rotaļu laukumos, parkos, skvēros, peldvietās, sabiedriskā transporta pieturvietās un vairākās citās publiskās vietās. Ēdināšanas vietās smēķēt telpās nedrīkst, bet vasaras jeb āra kafejnīcās tas pieļaujams tikai speciāli ierādītās vietās. Latvijā arī spēkā princips, ka citā publiskā vietā citas personas klātbūtnē smēķēt nedrīkst, ja šī persona pret to iebilst.
Itālija
Valsts līmenī smēķēšana slēgtās sabiedriskās telpās, tostarp restorānos un kafejnīcās, ir aizliegta jau gadiem, taču āra terasēs daudzviet smēķēšana joprojām ir ierasta. Izņēmums ir Milāna, kur kopš 2025. gada spēkā ir viens no stingrākajiem ārtelpu aizliegumiem Eiropā — smēķēt publiskā ārtelpā drīkst tikai tad, ja iespējams saglabāt vismaz 10 metru distanci no citiem cilvēkiem.
Francija
Smēķēšana slēgtās publiskās vietās ir aizliegta, bet kopš 2025. gada vasaras aizliegums paplašināts arī uz vairākām ārtelpām — pludmalēm, parkiem, publiskajiem dārziem, autobusu pieturām, sporta infrastruktūru un teritorijām pie skolām. Kafejnīcu un restorānu āra terases šajā nacionālajā aizliegumā gan nav iekļautas.
Spānija
Smēķēšana telpās, tostarp bāros un restorānos, ir aizliegta jau ilgstoši. Spānijas valdība ir virzījusi reformu, kas paredzētu smēķēšanas un veipošanas aizliegumu arī āra terasēs, pludmalēs, pieturvietās, stadionos un citās publiskās vietās, taču šādas izmaiņas jāvērtē pēc galīgās pieņemšanas parlamentā.
Vācija
Noteikumi būtiski atšķiras pa federālajām zemēm. Federālā līmenī smēķēšana ir ierobežota iekštelpu darbavietās, publiskās telpās un transportā, bet restorānu, bāru un pasākumu vietu nosacījumus lielā mērā regulē zemes. Āra terases daudzviet nav vispārēji aizliegtas.
Lielbritānija
Anglijā smēķēt aizliegts slēgtās vai būtiski slēgtās publiskās vietās un darbavietās, tostarp sabiedriskajā transportā. Kopš 2015. gada aizliegts smēķēt arī automašīnā, ja tajā atrodas nepilngadīgais. Āra terases un pubu dārzi vispārēji nav aizliegti, lai gan par stingrākiem ierobežojumiem notiek diskusijas.
Nīderlande
Smēķēt aizliegts ēdināšanas vietu iekštelpās un smēķētāju telpas vairs nav atļautas. Āra terasēs smēķēt drīkst, ja tās ir patiešām atvērtas vismaz no vienas puses. Iekštelpu terasēs, piemēram, tirdzniecības centros, smēķēt nedrīkst.
Polija
Smēķēšana ir aizliegta daudzās iekštelpu publiskās vietās un darbavietās, tostarp izglītības, veselības, kultūras un transporta infrastruktūrā. Atsevišķās vietās iespējamas speciāli ierādītas smēķētāju telpas. Ārtelpās aizliegumi attiecas, piemēram, uz sabiedriskā transporta pieturām un bērnu rotaļu laukumiem.
Portugāle
Smēķēšana slēgtās publiskās vietās ir ierobežota, bet pēdējos gados Portugālē virzītas iniciatīvas paplašināt aizliegumus arī uz noteiktām ārtelpām, piemēram, pie skolām, slimnīcām, sporta vietām un segtām terasēm. Pirms publicēšanas svarīgi precizēt, kuras normas jau ir stājušās spēkā un kuras vēl ir likumdošanas procesā.
Grieķija
Smēķēšana slēgtās publiskās vietās, tostarp bāros, restorānos un darbavietās, ir aizliegta, taču praksē valsts ilgstoši bijusi pazīstama ar atšķirīgu izpildes disciplīnu un sabiedrības ieradumiem. Āra terasēs smēķēšana daudzviet joprojām ir ierasta, ja vien konkrētā vieta nav slēgta vai daļēji norobežota tādā veidā, ka uz to attiecas iekštelpu noteikumi.
