Paredzēts panākt klusu vienošanos starp Ukrainu un Krieviju. Par kādu iespējamo kompromisu ir runa? 312
Ukraina un tās Rietumu sabiedrotie apspriež iespējamu kompromisu, kas paredz, ka Kijiva varētu iegūt dalību NATO apmaiņā pret diplomātisku risinājumu Krievijas okupēto teritoriju jautājumam nākotnē, vēsta britu laikraksts “Financial Times”.
Rietumu diplomāti un arvien vairāk Ukrainas amatpersonu sliecas par labu idejai, ka nozīmīgas drošības garantijas varētu būt pamats sarunu ceļā panāktam risinājumam, kurā Krievija “de facto”, bet ne “de iure”, kontrolētu visu to Ukrainas teritoriju vai tās daļu, ko tā tagad okupē.
Nedz Kijiva, nedz tās atbalstītāji nepiedāvā atzīt Krievijas suverenitāti pār piektdaļu Ukrainas teritorijas, ko tā nelikumīgi okupējusi.
Šī fakta atzīšana veicinātu turpmāku Krievijas agresiju un nopietni iedragātu starptautisko tiesisko kārtību.
Tā vietā esot paredzēts panākt klusu vienošanos, ka šīs zemes nākotnē diplomātiskā ceļā būtu jāatdod atpakaļ.
ASV baidās pārņemt Ukrainu zem NATO līguma 5.panta “jumta”, kamēr karš nav beidzies.
Tomēr daži Ukrainas sabiedrotie norāda, ka šāda iespēja joprojām varētu būt reāla.
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nule intervijā “Financial Times” atgādināja, ka drošības garantijas, ko ASV sniedz Japānai, neattiecas uz Kuriļu salām, no kurām četras Japāna uzskata par savām, bet kuras kontrolē Krievija.
Viņš arī minēja Vācijas piemēru, kas 1955.gadā pievienojās NATO, lai gan valsts bija sadalīta. NATO aizsardzībā atradās tikai Rietumvācija.
Laikraksts vēsta, ka Rietumvācijas modelis Ukrainai ārpolitikas aprindās tiek apspriests jau vairāk nekā 18 mēnešus. Tagad šī ideja kļūst arvien aktuālāka arī oficiālajās aprindās.
