Pārmaiņu priekšā – Latvijas Bobsleja un skeletona federācijai jāmeklē jauns prezidents 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš 2006. gada Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) prezidenta amatā atradies uzņēmējs Jānis Kols, kura vadībā bobsleja un skeletona saime sasniedza nebijušus panākumus – izcīnītas piecas olimpiskās medaļas, tostarp Soču zelts, 14 godalgas pasaules čempionātos un 30 medaļas Eiropas čempionātos. Tomēr visam ir savs laiks, tāpēc Kols šovasar, kad plānota LBSF biedru kopsapulce, uz piekto termiņu nepretendēs.
“Uzskatu, ka 16 gadi ir vairāk nekā pietiekami ilgs laiks vadītāja amatā,” “Latvijas Avīzei” atklāj ilggadējais federācijas vadītājs. Viņš atzīst, ka šobrīd situācija pašmāju bobsleja saimē savā veidā ir līdzīga kā pēc 2006. gada olimpiskajām spēlēm Turīnā, kad saimniecībā brieda lielas pārmaiņas.
“Tolaik sākām no baltas lapas ar jaunu sportistu, treneru un valdes locekļu sastāvu. Izaicinājumu netrūka, taču mums federācijas valdē izveidojās ļoti laba komanda, kuru es sauktu par sava veida “All Stars” (zvaigžņotu). Tagad situācija ir līdzīga un jaunajai vadībai iespējas būs tieši tādas pašas,” saka Kols, kurš par savu lēmumu līdz šim bija informējis vien šauru sporta veida pārstāvju loku.
Viņš neplāno palikt arī valdē, no bobsleja un skeletona paejot malā pavisam: “Negribu nekādas saistības, lai neietekmētu nākamās valdes darbu, vienalga, pozitīvi vai negatīvi.”
Lielāka stabilitāte
LBSF nākamā prezidenta izvēle būs sekojoša – kopsapulcē federācijas biedri izvirzīs savus kandidātus uz valdi, pēc kuras ievēlēšanas valdes locekļi jau no sava vidus izvēlēsies prezidentu. Tāda procedūra bija arī tad, kad amatā stājās Kols.
Viņa darba turpinātājam pamats būs krietni stabilāks, jo finansiālā situācija kļuvusi prognozējamāka un labāka.
“Finansiālā situācija viennozīmīgi ir uzlabojusies salīdzinājumā ar 2006. gadu. Tad 70% finansējuma nāca no privātajām struktūrām, bet 30% no valsts. Tagad tas ir pilnīgi otrādi – 70% ir valsts atbalsts un 30% vai pat mazāk no sponsoriem. Valsts atbalsts gan ir ar tendenci samazināties, bet ir arī pozitīvi faktori, jo pēc Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) reformas federācijām ir brīvākas rokas naudas izmantošanā,” norāda Kols.
Agrāk LOV sastāva dalībnieku izmaiņas bija ilgi jāsaskaņo, zaudējot laiku, bet tagad šīs funkcijas ir tikai federācijai. Tas ir būtiski, ja kāds LOV sastāvā esošs sportists gūst traumu un ir jānomaina. “Nākamajai federācijas vadībai, kad tā kļūs zināma, vēlu veiksmi.
Savulaik Martins Dukurs sacīja, ka pie pareizas apstākļu sakritības – finansējuma, treneriem – četru līdz sešu gadu laikā var sākt domāt par pjedestāliem un panākumiem. Viņš un bobslejisti to pierādīja, ka, mērķtiecīgi darbojoties, otrajā olimpiskajā ciklā labākie varēja pretendēt uz augstākajām vietām. Šī tendence būtu jāsaglabā. Tam vajadzīgs stabils un prognozējams finanšu nodrošinājums un laba komanda, kāda bija mums,” tā Kols.
Pirmais uzdevums – treneris
Jaunajai valdei un tās vadītājam viens no pirmajiem lielajiem uzdevumiem būs Latvijas bobsleja izlases galvenā trenera jautājums. Šonedēļ masu medijos izskanēja LBSF ģenerālsekretāra Zinta Ekmaņa teiktais, ka Sandis Prūsis turpinās pildīt šos pienākumus. Tomēr tas vēl nav akmenī iecirsts vai uz papīra ar parakstu un zīmogu apstiprināts.
“Es teiktu, ka viss ir procesā, tāpēc īsti nevaru komentēt medijos izskanējušo informāciju,” par savu palikšanu pie izlases stūres man saka Prūsis. Viņam esot arī citi piedāvājumi. “Varianti bija un varianti ir. Šobrīd daudz kas vēl nav skaidrs. Ja es pats zinātu atbildi, es godīgi pateiktu,” norāda Prūsis, kurš pats šobrīd ir arī LBSF valdē.
Kols uzsver, ka tieši jaunajai valdei būs jāvienojas ar izlases galveno treneri. “Šobrīd ir jānošķir, mēs runājam par Prūsi kā federācijas valdes locekli vai Prūsi kā izlases treneri. Sandis pašreiz sevi ir apliecinājis kā cilvēku, kurš grib būt kopā ar federāciju. Ja runājam par treneri, tad par to lems jaunā federācijas valde, jo tieši tā slēgs vienošanos,” skaidro Kols, piebilstot, ka līdz šim sadarbība ar Prūsi ir bijis kas unikāls Latvijas sporta vēsturē.
“16 gadus, kopš esam kopā ar Sandi, mums līguma nav bijis. Izrunājam, paspiežam roku un to uzskatām kā lielāko garantu, ka saistības tiks pildītas. Vai jaunā valde uzņemsies šādas tradīcijas ar rokasspiedienu apliecināt sadarbību, to es nezinu.”
Prūsis no Latvijas bobsleja dzīves nekur malā nav pagājis. “Es visur pagaidām piedalos, biju klāt arī jauno talantu atlasē. Piepalīdzu arī plānošanā, taču šobrīd jau nekas daudz nenotiek. Jā, daudzas komandas šobrīd meklē trenerus, bet, ja kāds meklē, tad kādam ir arī piedāvājumi,” treneris par karjeras iespējām citviet atbild filozofiski.
Jauno censoņu atlasē noskatīti seši perspektīvi puiši. Izmaiņas komandā būs, jo pilotam Oskaram Ķibermanim jāveic ceļgala operācija, pēc kuras ilgstoša rehabilitācija var liegt startēt visu sezonu. Karjeru beidzis stūmējs Intars Dambis. Kamēr nav zināms nākamās sezonas kalendārs, nav skaidrs, vai mūsējie brauks Pasaules kausā vai pieredzes krāšanas nolūkos tikai līmeni zemākajās Eiropas kausa sacensībās.
