Pasaules uzmanība un palīdzība ir pievērsta Ukrainai, kamēr Āfrikā miljoniem cilvēku cieš klusu 62
Hroniskas ārkārtas situācijas Āfrikā tiek ignorētas, kamēr Ukraina dominē virsrakstos un saņem lielu finansējumu, vēsta “The Guardian“.
Saskaņā ar Norvēģijas Bēgļu padomes datiem 2 miljonu cilvēku piespiedu pārcelšanās jeb migrācija no Burkinafaso ir nosaukta par pasaulē visvairāk novārtā atstāto krīzi, savukārt pasaules uzmanība un palīdzība ir pievērsta Ukrainai.
Burkinafaso ir pārcietusi piecus gadus ilgušo konfliktu ar kaujiniekiem, kuri uzbrukuši ūdens ieguves vietām, piespiedu kārtā slēguši skolas, un tagad kontrolē ap 40% valsts teritorijas.
Saskaņā ar ziņojumu aptuveni 800 000 cilvēku šajās teritorijās nav pieejami vairāki pakalpojumi, un ceturtā daļa iedzīvotāju paļaujas uz humāno palīdzību.
Vēstīts, ka pēc Džibo pilsētas aplenkuma daudzi ir ķērušies pie lapu ēšanas, lai izdzīvotu.
Saskaņā ar Norvēģijas Bēgļu padomes ikgadējo ziņojumu Ukraina saņēma piecas reizes vairāk plašsaziņas līdzekļu uzmanības un četras reizes vairāk finansējuma nekā pasaulē 10 vissvarīgākās krīzes. “Mums ir jādara vairāk, lai izbeigtu ciešanas Burkinafaso, pirms izmisums nav iesakņojies. Tas, ka šī krīze jau ir tik dziļi atstāta novārtā, liecina par starptautiskās sistēmas nespēju reaģēt uz jaunām krīzēm, tās gadu desmitiem ir pazudušas ēnā,” sacīja Norvēģijas Bēgļu padomes ģenerālsekretārs Jans Egelands.
Pagājušajā gadā humānā palīdzība tika sniegta 42% apmērā, un šogad saņemti tikai 18% no pieprasītajiem 882 miljoniem ASV dolāru.
Ziņojumā arī uzsvērta nepieciešamība vairāk koncentrēties uz Kongo Demokrātisko Republiku (KDR), kas ir piedzīvojusi piespiedu cilvēku migrācijas pieaugumu sakarā ar Ruandas atbalstīto M23 nemiernieku grupējumu. Arī KDR pagājušajā gadā saņēma mazāk nekā pusi no nepieciešamā finansējuma.
Norvēģijas Bēgļu padome paziņoja, ka Āfrikā, kur atrodas lielākā daļa no 10 visvairāk novārtā atstātajām krīzēm, 2022. gadā sniegtā palīdzība samazinājās par 7%, jo nauda tika novirzīta Ukrainai un ukraiņu bēgļu uzņemšanai.
“Spēcīgā reakcija uz ciešanām, ko radījis karš Ukrainā, parādīja, ko pasaule var sniegt cilvēkiem, kuriem tā ir vajadzīga palīdzība. Finansējums ir liels, un plašsaziņas līdzekļi to plaši atspoguļo,” sacīja Egelands.
“Pasaule nav spējusi atbalstīt visneaizsargātākos, bet to var mainīt. Miljoniem cilvēku, kas cieš klusu, dzīve var uzlaboties, ja finansējums un resursi tiktu piešķirti, pamatojoties uz vajadzībām, nevis ģeopolitiskām interesēm un mūsdienu mediju virsrakstiem.”
