Pat betons neglābs: zinātnieki skaidro, kur paslēpties kodolsprādziena gadījumā 1
Pat ja ēka pēc kodoluzbrukuma paliek neskarta, tajā var slēpties neredzams, nāvējošs apdraudējums – triecienvilnis var nogalināt, nesagraujot sienas, raksta UNIAN.
Kodolsprādziena laikā acumirklī var tikt iznīcinātas veselas pilsētas, taču nāves briesmas nepazūd arī ārpus epicentra zonas.
Jauns Nikosijas Universitātes pētījums atklājis, ka visbīstamākā vieta cilvēkam relatīvi neskartās ēkās ir tajās zonās, kur veidojas eksplozijas radītie gaisa virpuļi.
Tie, nevis pašu konstrukciju sabrukums, var kļūt par galveno nāves iemeslu.
Pētījumā izmantots simulācijas modelis, kas balstīts uz 750 kilotonnu kodolgalviņu – līdzīgu Krievijas raķetei “RS-28 Sarmat”.
Tas pierāda, ka pat masīvas dzelzsbetona ēkas nav drošas: sprādziena vilnis var radīt tik spēcīgus gaisa plūsmu triecienus, ka tie paceļ cilvēku gaisā un triec viņu pret sienām ar spēku, kas izraisa smagas traumas vai tūlītēju nāvi..
Zinātnieki īpaši uzsver, ka visvairāk ciestu tie, kas atrodas gaiteņos vai tuvu logiem.
Tāpēc kodoldraudu gadījumā viņi iesaka slēpties pēc iespējas tālāk no durvīm un logiem – vislabāk telpās bez logiem, iespējami tālu no ēkas ārējām sienām.
Pētījumā arī skaidrots, ka sprādziena iedarbība lielā mērā atkarīga no detonācijas augstuma: sprādzieni gaisā skar plašāku teritoriju, bet sprādzieni uz zemes spēcīgāk skar tuvāk esošus objektus.
