Romas pāvesta izteikumi par Ukrainu rada neizpratni: “Iespējams, karš kaut kādā veidā tika izprovocēts…” 0
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Romas pāvests Francisks svētdien, 19. jūnijā, tikšanās laikā ar svētceļniekiem Vatikānā cita starpā pievērsās Ukrainai. Lūk, viņa vārdi: “Šajā brīdī neaizmirsīsim daudz cietušo ukraiņu tautu. Mums visiem būtu jāuzdod sev jautājums – ko es daru ukraiņu tautas labā? Vai es to iekļauju savās lūgšanās? Vai pielieku kādas pūles? Vai es cenšos to saprast? Uz to lai katrs no mums atbild savā sirdī.”
Nevar noliegt, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pāvests Francisks ir aktīvi iestājies par mieru, aicinājis ticīgos lūgties, visādi atbalstījis Ukrainas bēgļus. Bet ko nozīmē šie pāvesta vārdi “saprast Ukrainu”? Kas te vēl ko saprast? Vai tiešām viss nav skaidrs?
Tajā pašā dienā, 19. jūnijā, Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils apmeklēja Penzu, kur iesvētīja atjaunoto Pestītāja katedrāli. Pareizāk gan būtu teikt – jaunuzcelto, jo iepriekšējo 1934. gadā uzspridzināja boļševiki. Sprediķa laikā Kirils pieminēja “mūsu puišus, kuri aizstāv Krieviju kaujas laukā Ukrainā”.
Ka viņi tur uzrādot “brīnumainus vīrišķības un pašuzupurēšanās piemērus, kurus esot ieaudzinājusi pareizticīgā baznīca”. Tātad Kirilam gan viss ir skaidrs – Krievijas karavīri Ukrainā aizstāv Krieviju. Nevis iznīcina, slepkavo, laupa un izvaro (par šiem noziegumiem jau savākts tūkstošiem liecību), bet aizstāv.
Romā iznākošais jezuītu izdevums “La Civiltà Cattolica” 14. jūnijā publicēja interviju ar pāvestu Francisku. Tiesa gan, pati saruna esot notikusi mēnesi agrāk, 19. maijā. Lūk, dažas pāvesta domas: “Mēs neredzam drāmas kopējo ainu, kas risinās aiz šī kara. Iespējams, karš kaut kādā veidā tika izprovocēts… Tā nav pasaka par Sarkangalvīti un vilku, kurā Sarkangalvīte ir labā, bet vilks – sliktais. Mums jācenšas ieraudzīt globālās sakarības.”
Tāpat šajā intervijā Francisks izteicās, ka pāris mēnešus pirms kara sākuma viņš esot saticis kādas valsts vadītāju, kurš “esot bijis ļoti noraizējies par NATO rīcību”.
Lūk, ko saka Francisks: “Es jautāju, kāpēc, un saņēmu atbildi: “Viņi rej pie Krievijas vārtiem un nesaprot, ka krievu tauta ir impēriski noskaņota un negrib, ka tai tuvojas sveša vara.” Kas zina, vai tikšanās ar “kādas valsts vadītāju” vispār ir notikusi.
Iespējams, pāvests šādā veidā izsaka pats savus uzskatus, kas diemžēl sakrīt ar Krievijas izplatītajiem apgalvojumiem, patiesībā propagandas štampiem. Ka Ukrainas gadījums “nav vienkāršs”, “lietas nav melnas un baltas”, bet “NATO žvadzina ieročus pie mūsu durvīm”.
Diemžēl jākonstatē, ka Francisks vai nu neizprot to, kas patlaban notiek Ukrainā, vai arī nevietā un nelaikā cenšas tēlot globālās politikas ekspertu. Bijušais Somijas premjerministrs Aleksanders Stubs savā tvitera lentē šo interviju raksturojis ar vienu teikumu: “Reliģijas un politikas jaukšana nekad nav bijusi laba lieta.”
Simtiem miljoniem cilvēku visā pasaulē redz, ka lietas patiesībā ir pavisam vienkāršas. Ka Krievija ir agresors, bet Ukraina – upuris. Savukārt Romas pāvests, kuram šajā brīdī vajadzētu būt pasaules sirdsapziņai, cenšas saskatīt “drāmas kopējo ainu”. Un apmaldās trijās priedēs. Vismaz man šajā brīdī prātā nāk Jēzus vārdi no Jāņa Atklāsmes grāmatas 3. nodaļas: “Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts. Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, es tevi izspļaušu no savas mutes.”
Iespējams, pāvests rēķinās ar to, ka Kremlis kaut kādā veidā varētu atriebties Krievijā dzīvojošajiem katoļiem. Romas katoļu baznīcas Maskavas arhibīskapijas mājaslapā “cathmos.ru” karš Ukrainā nav pieminēts ne ar vienu vienīgu teikumu. Nav ne nosodījuma, ne aicinājuma pārtraukt karu. Acīmredzot bailes no Putina režīma ir tik lielas, ka tās paralizējušas pat Maskavas arhibīskapu, Itālijas pilsoni Paolo Pecci.
Vēl viens skaidrojums šiem pāvesta izteikumiem – ka viņš uz notikumiem Ukrainā raugās nevis kā eiropietis, bet gan kā cilvēks no tā saucamās Trešās pasaules, šajā gadījumā no Latīņamerikas. Piemēram, Indijas angliski rakstošajos medijos šodien bieži sastopamies ar uzskatiem, ka Krievijas iebrukumu Ukrainā esot mērķtiecīgi izprovocējušas ASV.
Bet ir daudzas garīgas lietas, kas drīzāk piestāvētu pāvestam. Piemēram – iestāties par atkārtotu Eiropas evaņģelizāciju. Viens no lielākajiem pasaules dievnamiem, grandiozais Ķelnes Doms var uzņemt ap 7000 dievlūdzēju. Teju vai bezgalīgās solu rindas liecina, ka kādreiz šī baznīca bijusi cilvēku pilna. Šodien interneta translācijas liecina, ka darbdienu rītos dievkalpojumu Ķelnes Domā apmeklē labi ja daži desmiti cilvēku. Un tas pilsētā, kurā dzīvo viens miljons!
