“Latvijā ir 2012. gada pārtikas cenas!” Pircējs publicē foto, kas apgāž inflācijas sekas veikalu plauktos 12
Pārtikas cenas Latvijā turpina pieaugt, un to ietekmē strauji augošās enerģijas cenas, transporta un loģistikas izdevumu pieaugums, atsevišķu izejvielu ierobežota piegāde, algas un ražošanas izmaksas, kā arī lērums citu iemeslu, kas publiski apspriesti desmitām reižu.
Kafiju, šokolādi, atsevišķus dārzeņus, cukuru, eļļu, mazliet pārspīlējot, šobrīd atļauties var teju tikai algas dienā.
Tomēr, kāds vīrs savā “Threads” profilā publicējis akciju žurnālus no dažādiem veikaliem, pierādot sen zināmu patiesību “kas meklē, tas atrod” jeb uz atlaidēm daudzas preces iespējas iegādāties ļoti lēti.
“Lūdzu, pietiek muldēt par it kā augstām pārtikas cenām Latvijā. Tas ir vienkārši BS. Absolūti lielāko daļu no precēm var nopirkt akcijā pēc kāda 2012. gada cenām. Tik lēti kā 2025. gadā nebija ļoti sen. Bildes kā piemērs. Par kaut kādu sadzīves ķīmiju vispār nav jārunā, to var dabūt akcijā ūdens cenā.” profila īpašnieks raksta.
Komentāros gan ļaudis norāda, ka nofotografētās atlaides tomēr ir saldumiem, našķiem, ne pamata pārtikas produktiem, no kuriem cilvēkam ikdienā vajadzētu pārtikt.
Par šo tēmu TV24 ieradās izteikties arī Ingūna Gulbe, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja.
Lai gan pārtikas cenu kopējais kritums šobrīd nav novērojams, daudzu produktu cenas šī gada beigās ir zemākas nekā pērn. Sīkāk par konkrētām produktu grupām TV24 raidījumā “Dienas personība” viņa norāda.
“Nekāds būtisks cenu kritums nenotiek. Ja salīdzina cenas ar pagājušo gadu, tad šī gada beigās tās ir zemākas daudzām produktu grupām, piemēram, cukuram,” atklāj Gulbe.
Tomēr ir arī produkti, kuriem cena ir ļoti kāpusi. Cenu kāpums novērots, piemēram, kafijai, kakao, sviestam un sieram. Iemesli tam ir ļoti dažādi. Viens no tiem – klimatiskie apstākļi. Piemēram, tur, kur aug kafijas pupiņas, ir bijis sausums, savukārt kakao pupiņu audzēšanas vietās bijis gan sausums, gan slapjums.
Viņa min arī to, kam cenas ir kļuvušas lētākas.
Šī nav pirmā publiskā diskusija par pārtikas cenām un reiz cilvēki dalījās, cik eiro vidēji mēnesī tērē tieši pārtikas veikalos.
“Cenas ir pieaugušas divreiz. Es tērēju vismaz 300 € mēnesī par pārtiku ģimenei. Gaidu jūsu komentārus un stāstus, kā jūs to risināt?” vaicā Emīls, aizsākot diskusiju.
Kāds raksta: “300€ mēnesī ir pa lēto, ja tas ir vismaz 3 cilvēku ģimenei. Tā ļoti sekojot pārtikas tēriņiem, mēs, trīs cilvēku ģimene, nedēļā noēdam 150-200€.”
“300€ vienam pieaugušajam uz mēnesi aiziet,” atklāj cits diskusijas dalībnieks.
Vēl kāds piebilst: “300 eiro tiešām ir maz.”
Cits aicina paraudzīties uz situāciju no cita skatpunkta: “Pārtika šobrīd ir nenormāli dārga, visvairāk žēl pensionāru. Pavērojiet, ko viņi veikalā liek uz letes.”
“Ap 600 eur vienam. Un es neko dārgu nepērku,” ar savu pieredzi dalās cits.
Vēl kāda komentētāja uzsver: “Man ir 700€ uz vienu pieaugušo un diviem tīneidžeriem.”
“200 eur uz diviem cilvēkiem,” piebilst diskusijas dalībniece.
Daudzi dalībnieki vienprātīgi uzsver, ka ar 300 eiro mēnesī veselīgu ģimenes ēdienkarti uzturēt nav iespējams. Kāda mamma raksta, ka viņu piecu cilvēku saimei nedēļā vien vajadzīgi 250–300 eiro, un tas vēl esot “nešikojot”.
Citā ģimenē ar diviem pieaugušajiem, piecgadnieku, divgadnieku un sešus mēnešus vecu mazuli kopējie izdevumi sasniedz ap 800 eiro mēnesī.
