“Bez veselības nav valsts” – veselības nozares organizācijas prasa valstij rīkoties 0
Veselībai jābūt valsts politikas centrā, nevis jautājumam, par kuru atceras tikai budžeta veidošanas laikā. Ar šādu aicinājumu veselības nozares organizācijas apvienojušās iniciatīvā “Bez veselības nav valsts”.
2026. gada pavasarī veselības nozares organizācijas nāca klajā ar kopīgu manifestu, kurā valsts politikas veidotāji aicināti veselības aprūpi noteikt par vienu no Latvijas prioritātēm.
Iniciatīvas nosaukums – “Bez veselības nav valsts”, nav tikai sauklis. Tā ir vairāku veselības nozares organizāciju kopīga pozīcija par to, kādā virzienā būtu jāmaina Latvijas veselības politika.
Manifestam pievienojušās pacientu organizācijas, ārstu organizācijas un citas veselības nozares institūcijas. 2026. gada jūnijā publiski tika nosauktas 18 organizācijas, kas bija pievienojušās manifestam, vienlaikus uzsverot, ka tas ir atvērts arī citām veselības nozares organizācijām.
Starp tām ir biedrība “Palīdzēsim viens otram”, Latvijas Pacientu organizāciju tīkls, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība “Onkoalianse”, biedrība “Dzīvības koks”, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Alcheimera asociācija, Latvijas Diabēta asociācija un citas organizācijas.
Trīs konkrētas prasības valstij
Manifestā izvirzītas trīs galvenās prasības.
Pirmkārt, palielināt veselības aprūpes finansējumu līdz vismaz 6% no iekšzemes kopprodukta.
Otrkārt, palielināt kompensējamo medikamentu budžetu vismaz par 30%.
Treškārt, paātrināt izmaksu efektīvu inovatīvo medikamentu iekļaušanu valsts kompensācijas sistēmā.
Organizāciju ieskatā veselības aprūpe nevar būt joma, kurai finansējums tiek meklēts tikai tad, kad kaut kas palicis pāri valsts budžetā un …,iespējams, nevajag aizdevumu “AirBaltic” vai nelietderīgu pāļu būvēšanai Daugavā.
Veselības politika nav tikai par naudu
Tomēr iniciatīvas būtība ir plašāka par finansējuma palielināšanu.
Tās dalībnieki uzsver nepieciešamību lēmumu pieņemšanā vairāk ieklausīties cilvēkos, kuri veselības aprūpes sistēmu piedzīvo ikdienā. Tie ir gan pacienti, gan ārsti un citi veselības aprūpes profesionāļi.
Jūnijā, tiekoties ar veselības ministru Hosamu Abu Meri un “Jaunās Vienotības” pārstāvjiem, iniciatīvas pārstāvji īpaši uzsvēra pacientu organizāciju nozīmi veselības politikas veidošanā. Latvijas Alcheimera asociācijas valdes priekšsēdētāja Zita Jēkabsone-Saulīte norādīja, ka lēmumu pieņēmējiem būtu jāieklausās cilvēkos, kuri ir veselības aprūpes sistēmas gala lietotāji un pirmie izjūt tās kļūdu cenu.
Tas ir būtisks jautājums: vai veselības politika tiek veidota kopā ar tiem, kuriem šī sistēma paredzēta?
Pacientam nav laika gaidīt politisko ciklu
Iniciatīvas pārstāvji aicina veselības aprūpi noteikt par valsts prioritāti neatkarīgi no vēlēšanu cikla.
Šis jautājums kļūst īpaši būtisks laikā, kad Latvijā sabiedrība saskaras ar garām rindām, novēlotu diagnostiku, ārstēšanas pieejamības problēmām un ierobežotu inovatīvo medikamentu pieejamību.
Slimība negaida nākamo budžeta gadu! Pacients nevar atlikt diagnozi līdz brīdim, kad valstij būs ērtāk to finansēt. Ārsts nevar atlikt ārstēšanu, jo politiskajā dienaskārtībā šobrīd ir citas prioritātes.
Tieši tāpēc iniciatīvas nosaukums “Bez veselības nav valsts” ir daudz plašāks par medicīnas nozari.
Vesels cilvēks ir arī ekonomikas jautājums
Veselības aprūpes kvalitāte ietekmē ne tikai pacienta dzīves kvalitāti un iespēju izveseļoties.
Tā ietekmē arī darbaspēku, uzņēmumu izmaksas, produktivitāti un valsts ekonomiku.
Ja cilvēks laikus nesaņem nepieciešamo diagnostiku vai ārstēšanu, viņš ilgāk atrodas uz slimības lapas, ilgāk nespēj pilnvērtīgi strādāt un nereti slimība vēlāk kļūst sarežģītāk ārstējama.
Tāpēc ieguldījums veselībā nav tikai izdevumi. Tas ir ieguldījums cilvēkos, darbaspējās un Latvijas nākotnē.
Vai valsts sadzirdēs?
Manifestam pievienojušās organizācijas jau ir izteikušas savas prasības. Jūnijā to pārstāvji tās pārrunāja ar veselības ministru.
Tagad būtiskākais jautājums ir – kas sekos pēc manifesta?
Vai prasības kļūs par konkrētiem lēmumiem budžetā?
Vai pacientu un ārstu pieredze tiks ņemta vērā, veidojot veselības politiku?
Un vai veselība patiešām kļūs par valsts prioritāti, nevis tikai vienu no daudzajām jomām, par kuru atminas tad, kad sākas budžeta sarunas? Jo beigās viss reducējas uz ļoti vienkāršu patiesību – bez veseliem cilvēkiem nav stipras ekonomikas, bez ārstiem nav veselības aprūpes, un bez veselības nav valsts.
