Pēteris Apinis: Karstums un futbols smadzeņu ne-veselībai
0
Līdz šim no pasaules futbola čempionāta esmu skatījies tikai vārtu gūšanas momentus internetā. Pusfinālus un finālus skatīšos. Mana favorītkomanda – Kirasao (Curaçao) jau ir beigusi čempionātu apakšgrupas pēdējā vietā, tomēr kā valsts ar 155 tūkstošiem iedzīvotāju tā ir cīnījusies godam. Tomēr mans šodienas stāsts nav par futbolistu veiksmēm vai neveiksmēm, bet gan par sitienu vārtos ar galvu.
Labs sitiens ar galvu vārtos uz laiku paņem līdzi 10% futbolista koncentrēšanās spēju un 5% atmiņas. Iedomājieties 440 g smagu, 70 cm apkārtmēra, 15,6 psi jeb 1.1 atmosfēras spiediena piepūstu bumbu, kas lido ar 130 km ātrumu stundā tiešā tēmējumā pa uzbrucēja vai aizsarga galvu. Pēc fizikas likumiem, sareizinot 440 gramus ar 130 km stundā, iegūsim tādu pašu spēku kā sistu ar beisbola nūju pa galvu no visa spēka.
Daži mani draugi – vecāka gadagājuma ārsti un redaktori no Francijas un Apvienotās karalistes ir devušies uz Ameriku skatīties futbolu just līdzi savu valstu izlasēm. Gan vieni, gan otri ir pārliecināti, ka franču vai angļu futbolisti zelta medaļas jau var kārt kaklā un kausu vest uz Parīzi vai Londonu.
Skatītāji Eiropā vispār ir nedaudz traki uz sporta veidiem, kur galva darbojas tikai par sporta piederumu. Visvairāk skatītāju nāk uz boksu vai futbolu, kur galvas dauzīšana ir galvenā sporta pazīme (Amerikā uz amerikāņu futbolu, kur pārsvarā lauž plecus un kājas).
Smadzenes ir cilvēka galvenais dators, kas koordinē, kontrolē un regulē visas norises organismā. Smadzenes uztver redzes, dzirdes, smaržas, līdzsvara, taustes sniegto informāciju, apstrādā to un atbild uz to ar ķermeņa kustībām, skaņām, reakcijām. Smadzenes nodrošina spēju runāt, saprast dzirdēto, atcerēties, regulē emocijas. Un pa šo unikālo datoru kāds ņem un sit no visa spēka, pie kam daudzkārt vai nu ar dūri, vai ar bumbu.
Smadzenes atrodas galvā un tās no ārpuses aizsargā galvaskauss. Smadzenes vīriešiem ir lielākas nekā sievietēm, bet tas ir nevis tādēļ, ka mums tās ir labākas, bet vienkārši – mēs paši proporcionāli esam lielāki. Smadzenes sver aptuveni pusotrus kilogramus, tātad gauži maz, bet patērē vismaz piekto daļu no skābekļa, ko ieelpojam, un desmito daļu barības vielu, ko apēdam.
Cilvēka smadzenēs ir apmēram 100 miljardi neironu, kas atrodas dažādos smadzeņu centros un vismaz 1000 miljardu neiroglijas šūnu. Šie neironi un glijas šūnas ir savstarpēji saistīti ar daudzām mazām pārejām. Es to iedomājos kā nelielu pāreju 24 stāva augstumā starp diviem debesskrāpjiem. Bet tad iedomājieties 8 baļļu zemestrīci, kas šos divus debesskrāpjus mētā katru savā virzienā. Šie debesskrāpji izturēs, tāda ir mūsdienu tehnoloģija, bet šo mazo pāreju pāraus pušu.
Tieši tā ir ar boksa sitienu pa mūsu smadzenēm – lielākā daļa neironu izdzīvo, bet pārejas no viena neirona uz otru tiek neatgriezeniski sarautas. Principā jau bojā iet arī miljardiem neironu un starp smadzeņu daļām veidojas plaisas bez savienojumiem. Sauksim šo stāvokli par aksoniāliem bojājumiem, kad smadzenes ir saplaisājušas kā gatavs arbūzs. Pat tad, ja neirons informāciju spētu radīt, viņam nav iespējas šo informāciju koordinēt un nosūtīt tālāk, jo mazo savienojumu – sinapšu vairs nav.
Smadzeņu bojājumu pēc traumas ārsti parasti iedala dažādās gradācijās priekš sevis, bet trijās vienkāršās – priekš tautas. Parasti portālos raksta tā – mazākā problēma – galvas sasitums, lielāka problēma – smadzeņu satricinājums, vēl lielāka problēma – galvas smadzeņu sasitums. Patiesībā viss ir daudz sarežģītāk. Pat mazs sitiens pa galvu var stipri vien sakratīt smadzenes un nodarīt tām lielu postu.
Galvas smadzeņu traumas pazīmes
Tātad – jebkura smadzeņu trauma ir bīstama. Smadzeņu traumas pazīmes parasti ir miegainība, apjukums, reibonis, koncentrēšanās traucējumi, līdzsvara traucējumi, slikta dūša ar vai bez vemšanas, samaņas zudums uz īsāku vai garāku laiku, stiprākas vai vieglākas galvassāpes. Simptomus nosaka ne tikai traumas smagums, bet vēl vairāk – organisma spējas reaģēt uz traumu, aizsargmehānismi, sāpju tolerance un citas – gauži individuālas pazīmes.
Trauma, kas gūta cilvēkam esot izslāpušam, ir bīstamāka par traumu cilvēkam, kas labi padzēries. Pasaules čempionātā šogad futbolistiem spaidu kārtā liek padzerties, jo veiksmīgi gūti vārti ar galvu no stūra sitiena spēles beigās – hipovolēmijā (šķidruma trūkums organismā) gandrīz vienmēr nozīmē nopietnu smadzeņu satricinājumu, bet spēles sākumā pie labas apūdeņošanas – salīdzinoši mazāku bojājumu.
Lielas nepatikšanas ir tad, ja galvas smadzeņu trauma iet rokrokā ar asinsizplūdumu smadzenēs. Asinsvads var tikt pārrauts jebkurā smadzeņu daļā, bet visbiežāk tas notiek pie paša smadzeņu apvalka – iekšpus tam vai ārpus tam, īpaši, ja ir salauzts galvaskauss. Ne vienmēr pārplēsta galvas āda nozīmē smadzeņu satricinājumu, kaut asinis plūst aumaļām un apkārtējie no tā asins daudzuma krīt ģībonī.
Bīstama ir situācija, ja asinsizplūdumi notiek zem galvas kausa, zem vai virs smadzeņu apvalka. Asinis izplūstot nospiež smadzeņu daļas, visbiežāk – smadzeņu garozu. Bet tieši smadzeņu garoza ir mūsu domāšanas orgāns, kurā noris augstākā neirālā darbība. Smadzeņu garoza ir smadzeņu pusložu ārējā daļa. Tās virsmu palielina krokas. Smadzeņu garozā ir baltā un pelēkā viela. Ārējo slāni veido pelēkā viela jeb neironu šūnu ķermeņi, bet zem tās atrodas baltā viela. Ja garoza tiek nospiesta no asinīm, neironi iet bojā.
Tomēr asinsizplūdums smadzenēs, zem vai virs smadzeņu apvalka nav vienīgā bēda, ko rada trauma – traumas dēļ tiek traucēta vienmērīga smadzeņu apgāde ar skābekli, daļa smadzeņu ar skābekli tiek apgādātas sliktāk un līdz ar to – sliktāk darbojas.
Ne jau tikai traumas bendē smadzenes. Smadzenes bendē arī nepietiekams miegs, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, hipertoniskā slimība, pārmērīgs alkohola daudzums asinīs, pārmērīgs cukura daudzums asinīs, pārkaršana saulē vai strādājot karstā temperatūrā, kā arī dažādas ķīmiskas indes mājsaimniecībā un karā un jau iepriekš minētais šķidruma trūkums.
Trauma jaunībā var nozīmēt agrāku Alcheimera slimību vecumā
Es nevaru ar pilnu atbildību apgalvot, ka Alcheimera slimība, Parkinsona slimība, demence, insults ir jaunībā gūtas traumas sekas. Tā tas tiešām nav. Bet nopietnas galvas traumas jaunībā un brieduma gados var pāātrināt šādas slimības rašanos vai vēl vairāk – izprovocēt to. Protams, bokserim vai futbola aizsargam nav obligāti jākļūst par Parkinsona slimības pacientu, bet daudzi no viņiem par tādiem kļūst.
Esmu daudz lasījis Ernsta Hemingveja darbus, un tie man tiešām šķiet ģeniāli, neskatoties uz viņa alkoholismu un nepārprotamo vājību aizrauties ar boksu, tomēr mūža beigās viņš mocījās ar galvas sāpēm un depresiju, ja ne smagākām psihoneiroloģiskām problēmām. Savukārt nevienu citu bokseri – rakstnieku vai bokseri – radošu personību es nezinu. Ja nu vienīgi Kijevas mēru Vitāliju Kličko, kuram nav pārlieku bagātas verbālās izteiksmes spējas.
Daži ieteikumi smadzeņu aizsardzībai
Nav būtiskākas profilakses kā smadzeņu saudzēšana. Nav svarīgākas lietas smadzeņu profilaksei kā ūdens. Bērniem ūdens dzeršanas režīms iet rokrokā ar sekmīgu mācīšanos. Optimālai smadzeņu funkcionēšanai un veselībai nepieciešams pietiekams daudzums šķidruma. Pietiekams šķidruma daudzums nozīmē tik daudz dzert, lai nejustu slāpes. Ja cilvēks jūt slāpes, viņa smadzeņu aktivitāte, spējas, varēšana, domāšana, kognitīvā funkcija jau ir samazinājusies par vismaz 10%. Slāpes vienmēr nozīmē vājumu, nogurumu un koncentrēšanās problēmas.
Vasarā jāizdzer 2 litri ūdens. Un nevajag šajos litros ieskaitīt rīta kafiju, pusdienas kolu vai saldinātās sulas no papīra pakas. Tās nerisina šķidruma daudzumu organismā un īpaši smadzenēs. Atcerieties – nekāda sporta vasaras karstajā laikā, ja nav pietiekami daudz dzerts ūdens. Sportojot es Jums ieteiktu lietot sulu, kas par 3/4 sašķaidīta ar ūdeni, tad vislabāk uzsūksies glikoze, kas vajadzīga kā enerģijas avots smadzenēm. Galvenais enerģijas avots smadzenēm ir glikoze, ko iegūstam no ogļhidrātiem. Enerģija smadzenēm ir nepieciešama ne tikai dienā, bet arī naktī. Smadzeņu šūnas visu laiku atrodas darbībā, un to sintēzes procesiem ir nepieciešamas gan olbaltumvielas, gan tauki. Badošanās smadzenēm nudien nenāk par labu.
Smadzenes vasarā ļoti slikti ir pārkarsēt. Ne jau tiešā nozīmē. Ilgstoša uzturēšanās saulē izmaina asinsteci galvā. Ja esat nolēmuši sauļošanās režīmā uzkarsēt smadzenes līdz 38 vai pat 39 grādu temperatūrai, derētu atcerēties, ka smadzeņu šūnas ar katru šo grādu strādā par 10 – 15% lēnāk un vājāk.
Vislabāk smadzenes darbojas patīkami vēsā telpā. Protams, katram ir sava optimālā temperatūra, un Centrālāfrikas pilsonis vēsā istabā vienkārši sals, nevis kognitīvi domās. Savulārt sāmu tautas dēls mūsu optimālo gaisa temperatūru uzskatīs par tropisku karstumu. Tomēr mašīnā optimālā braukšanas temperatūra ir 19 – 22 grādi, ja vien jūs neeat uzvilcis biezo kažoku, šāda temperatūra ļauj koncentrēties un labi strādāt jūsu reakcijai.
Vasarā braucot ar velosipēdu, skrienot vai spēlējot volejbolu pludmalē nekautrējieties uzlikt gaišu galvsegu.
Un tomēr galvenais smadzeņu aizsardzības līdzeklis ir smadzenes darbināt – domāt, rēķināt, piedalīties prāta spēlēs, sacenšoties ar citiem dalībniekiem un datoru. Dzīve mums ir tā iekārtota, ka daudzkur esam spiesti laiku vadīt velti – piemēram, gaidot pie ierēdņa pēc izziņas vai pie daktera rindā pēc receptes. Nākas gaidīt autobusu vai vilcienu, bet vēlāk braukt ar šo satiksmes līdzekli pusstundu. Tas ir īstais laiks šajā laikā lasīt un mācīties. Tas palīdz smadzenēm.
Lasīšana un rakstīšana attīsta prātu vairākos virzienos – atmiņai palīdz koncentrēties uz prioritātēm, tā nodrošinot atmiņu ar spēju atcerēties jau aizmirstas lietas, padara skaidrāku domāšanu, trenē kreativitātes spējas un analītiskumu. Vēl vairāk smadzenes attīsta dzeja – rakstiet to, kaut to diez vai kāds lasīs, bet jūsu rakstītā dzeja (kaut vai atskaņas pantos) izcili trenē jūsu smadzenes.
Futbols vai mācīšanās smadzenēm? Abi.
Futbols ir labs smadzenēm, jo spēlējot futbolu ar kāju, nevis galvu var aizmirst ikdienas rūpes un raizes. Nevar taču spēlēt futbolu, izdomāt piespēli vai kombināciju, ja domā par bankas kontu vai to kašķīgo pacienti, kas iesniedza veselības inspekcijai prasību zāļu nepanesības dēļ.
Futbols ir gauži labs arī tādēļ, ka nav jāskrien visu laiku, tiklīdz bumba atrodas otrajā laukuma pusē, tu vari paskriet lēnāk vai izlikties, ka paskrien. Futbols ir gauži labs arī no kognitīvās attīstības viedokļa – draudzēšanās un biedrošanās ar komandas biedriem stabilizē nervu sistēmu.
Lai vasaras atpūta nenāktu kopā ar galvas traumu: koordinācija un līdzsvars ir vājāki bērnībā un vecumdienās. Tādēļ ar velosipēdu, motorolleri vai ūdensslēpēm braucot, bērniem līdz 15 gadiem un vecākiem cilvēkiem pēc 55 gadiem ķivere būtu obligāti lietojama. Tātad– nevajadzētu ierobežot tikai bērnus, bet arī vecus cilvēkus. Es nezinu – kā lai amatierfutbolistiem uzvelk ķiveri. Tas vienkārši tālab, lai neiroķirurgiem būtu mazāk darba.
