Pēteris Apinis: Par to kā latvietis Jāņos šņabi dzer un kā pēc Jāņiem ārstējas ar šņabi
0
Pirms Jāņiem gatavojos rakstu valodā pasmaidīt par latviešu līgonakts dzeršanas tradīcijām. Kāds no komandas biedriem man atsūtīja tautas ticējumu: “jāņotājs pēc līgošanas ir tā iedzēris, ka mājup lien četrrāpus. Tā radies teiciens – līst kā pa Jāņiem”. Galvenā redaktore cerēja, ka šogad latvieši attapsies – dzers mazāk, dziedās vairāk, peldēsies skaidrā un ar mašīnu (pie stūres) brauks skaidrā. Raksts par šņabja dzeršanu varētu uzkurināt dzeršanas prieku.
Izrādījās – dzēra daudz, un vēl joprojām turpina dzert. Brauca dzēruši, avarēja dzēruši, (trīs gājuši bojā avārijās) slīka dzēruši (divi noslīka) un kāvās dzēruši. Neapšaubāmi smalkākais Jāņu vakara notikums bija plaši apdegumi, pļaujot latvāņus. Jāņu dienā visi portāli un sabiedriskie mēdiji centās noskaidrot – cik promiles var sasniegt pie viena, diviem, pieciem aliņiem un pudeles šņabja, un – cik ilgā laikā galva būs skaidra kā stikliņš. Par milzu pārsteigumu mēdijos un sociālajos tīklos šogad parādījās atziņa, ka šad un tad šņabis ir veselīgs un bez tā Jāņi būs depresīvi.
Tad arī man sāka zvanīt un prasīt – kā ātrāk palikt skaidram un atgriezties darba dzīvē. Vārdu sakot – atklājās, ka 25. jūnijs ir darba diena un uz darbu jādodas daudzmaz skaidram. Mani lūdza uzrakstīt kādu no manām atziņām.
Tādēļ paskatījos – ko par līgošanu ar līgošanos jau esmu rakstījis un kas jauns pienācis klāt. Biju rakstījis vidēji reizi piecos gados, tādēļ ļaudis ar labu atmiņu šo to no rakstītā atcerēsies.
Bet pa šo laiku latvieši Eiropas savienībā ir kļuvuši par absolūtiem līderiem alkohola patēriņā un nebūt nedzer alu, bet stipros dzērienus. Iepriekšējās valdības darījušas visu lai nepieļautu jebkādu alkoholisma ierobežošanu, un veikušas alkohola ierobežojošus ierakstus likumdošanā tikai kā bezjēdzīgu rosību. Finanšu ministrijas ierēdne Saeimas komisijā norādīja, ka dažkārt šņabi lietojot medicīnā.
Uzreiz norādīšu, ka tradīcijām ir liels spēks un šņabis tautas medicīnā tiek izmantots itin bieži. Šņabi ārstniecībai latvieši lieto ārīgi – mutes dobuma skalošanai, kompresēm uz locītavām pēc sporta traumām un muguras lejas daļas radikulītisku sāpju gadījumā. Iekšķīgi latvieši šņabi lieto, lai ārstētu augšējo un dziļo elpceļu iekaisīgas slimības (groka veidā ar tēju), lai cīnītos ar bezmiegu, psihoemocionālu spriedzi, depresiju un citām centrālās nervu sistēmas likstām bez saskaņošanas ar ārstu (lai vēlāk jau nāktos ārstēšanos saskaņot ar narkologu vai psihiatru). Nereti šņabi lieto lai likvidētu slāpes, uzlabotu vai nomāktu apetīti, uzlabotu gremošanu. Ļoti nopietna indikācija šņabja dzeršanai ir bailes no zobārsta vai vispārējs organisma izsīkums pēc zobārsta apmeklējuma.
Kamdēļ latvieši tik ļoti tic šņabja ārstnieciskajam efektam? Tāpēc, ka mīl to. Šņabi var nopirkt visur – veikalā, kafejnīcā, benzīntankā, tirgū vai vienkārši aiz stūra. Šņabis Latvijā ir ražots rūpnīcā vai privāti mežmalā. Pēc etiķetes vienu no otra neatšķirt, vieglākā atšķirības zīme – cik ļoti nākošajā rītā sāp galva. To šņabi, kas ražots mežmalā, visbiežāk gatavo, atšķaidot ārvalstu mucas spirtu ar krāna ūdeni. Šādos gadījumos latvieši ir uzmanīgāki nekā igauņi, kuri ar ūdeni labprāt atjauc arī metilspirtu un izmirst pa simtam vai diviem. Nereti spirtu ražo pēc pašmāju mūžvecām receptēm, raudzējot un tvaicējot graudus, cukurbietes, konfektes vai vienkārši dēļus. Tad šim šņabim dod skaistu un patriotisku nosaukumu – Latgalīte, Kurzemīte vai Dzimtenīte.
Neatkarīgi no tā, kādu šņabi latvieši pērk, izvēli nosaka pudeles ietilpība, etiķetes krāsainība un cena. Latvieši vislabprātāk pērk lielu pudeli par mazu cenu ar tautiski simbolisku etiķeti. Ir pat zināma latviešu nacionālā mērvienība “Ēvalds”, ko aprēķina pēc formulas: litrs reiz grāds dalīts ar eiro. Tādējādi puspolšs par desmit eiro atbilst diviem ēvaldiem (0.5×40:10), bet vienlaicīgi arī divām promilēm alkohola asinīs – tieši tik daudz lai radītu pastiprinātu interesi ceļa policistos, bet pēc tam arī tiesas kungos un konvoja mašīnas šoferiem ceļā uz Ukrainu.
Šņabis tiek ražots ar dažādiem cēliem nosaukumiem, pie kam – kā uz etiķetes lasāms – pēc senām receptēm. Savs sņabis Dziesmu svētkiem, savs šņabis hokeja faniem, savs sņabis bērna iemidzināšanai šūpuļdziesmu dziedot. Izmērs atkarīgs no kompānijas lieluma, bet Jāņos (autora un viņa kolēģu viedoklis) – viena pudele uz galviņu. Dvēseles un fiziskajam stāvoklim pēc izdzertas pudeles latvietim ir speciāls apzīmējums – skaidrs kā bāreņa asara.
Šņabi dzer, sajaucot ar sulu, limonādi, uzdzerot, uzkožot vai tāpat vien. Atpakaļ šņabi nereti atdod no kuņģa caur barības vadu un muti, sajauktu ar uzkožamajiem.
Šņabi dzerot dzied, spēlē kārtis, lec pāri ugunskuram, peld pāri ezeram, brauc ar kvadraciklu, sarunājas vai noskaidro kurš kuru ciena. Daļa Jāņos šņabi dzer nedziedot, nespēlējot, nerunājot, daudz un ātri. Šņabi dzer no glāzēm, metāla krūzītēm un no pudeles. Pēc šņabja dzeršanas sēžas pie stūres mašīnai, motociklam vai kvadraciklam un brauc daudz ātrāk un pārliecinošāk nekā līdz tam. Pēdējos gados klāt nākusi jauna nodarbe – braukšana dzērumā ar elektrisko skrejriteni.
Vidēji latvieši (ieskaitot bērnus, mūķenes, vecas lēdijas un Latvijas musulmaņus) gadā izdzer 13 litrus tīra alkohola, un kā liecina tirdzniecības rādītāji – Jāņu divās (vai kā šogad – piecās dienās) notērē vairāk nekā vienu litru no šiem trīspadsmit. Ja neskaita Jāņus, visvairāk šņabi dzer bērēs, kāzās, Jaungadā, Starptautiskajā Sieviešu dienā, kristībās, draugu pulkā, izbraukuma sēdēs, makšķerējot, pirms un pēc medībām, kā arī bērēs pēc medībām. Izdzertā šņabja daudzuma ziņā latvieši droši nostājušies līdzās krieviem, baltkrieviem un ukraiņiem. Šņabja marku ziņā latvieši tomēr paliek saviem lielajiem kaimiņiem iepakaļ, jo mēs vienkārši esam maza tauta un kopumā tik daudz šņabja saražot un izdzert nevaram.
Pasaules rekords alkohola līmenim asinīs
Visaugstākais alkohola līmenis asinīs, kāds jebkad ir reģistrēts pasaulē dzīvam cilvēkam ir 8.6 promilles. Avīzes un portāli uzrāda arī augstākus ciparus, bet neesmu atradis šiem faktiem daudzmaz ticamu izskaidrojumu. Tā kā 8.6 promilles ir aprakstījuši Maskavas Nikolaja Sklifosovska neatliekamās palīdzības institūta līdzstrādnieki savā ziņojumā, šis skailis uzskatāms par daudzmaz korektu.
Īsumā – leģenda nāk no 1992. gada. Pacients I. (medicīnā parasti ziņojumos uzrāda tikai vārda pirmo burtu), pēc profesijas ekskavatorists, remontējis ielu tieši iepretim slavenā Maskavas neatliekamās palīdzības institūta ieejai. Pēc darba mazliet sastiķējis ar kolēģiem turpat būvbedres malā. Izdzēruši katrs polšus divus, trīs vai četrus, un kolēģi mūsu varoni aizsūtījuši pēc vēl vienas pudeles turpat uz kioskam līdzīgu bodi. Vīrs ar mokām nopircis lielo 750 gramīgo šņabi, kad pie kioska piebraukusi milicija. Sapratis, ka tūlīt var nonākt atskurbtuvē un pazaudēt dārgo mantu, pilsonis I. nokritis šķērsām durvīm, un kamēr miliči tikuši iekšā, visu pudeli tāpat no kakliņa izdzēris. Miliči sapratuši, ka ar tādu alkohola devu parasti mirst paši izturīgākie dzērāji, pārnesuši mūsu stāsta varoni jau kā pacientu I. uz blakus ielā esošo Sklifosovska institūtu, kur pacients tūlīt intubēts, jo elpošana jau apstājusies. Tā esot uzstādīts jauns pasaules rekords. Visi pārējie rekordi nav fiksēti, jo šiem pacientiem apstājas elpošana un viņi vienkārši nomirst trepjrūmē, pritonā vai policijas iecirknī.
Rīgas policisti man ir stāstījuši kādu leģendu par ievērojamu Rīgas policijas dienesta vadītāju, kurš gan izdienas dēļ vairs policijā nestrādājot. Katru reizi, kad Rīgas ceļu policisti noķēra pulkvedi pie stūres par kādu nenozīmīgu pārkāpumu – nepiesprādzēšanos ar drošības jostām, pagriezienu no labās joslas kreisajā virzienā vai braukšanu ar 160 kilometriem stundā pa pretējo braukšanas joslu, viņi atklāja, ka pulkvedis bija dzēris. Parasti šādos brīžos alkometrs rādīja vismaz 6 promilles, kas no medicīnas viedokļa ir zināma garantija, ka cilvēks ir miris. Tomēr pulkvedis bija dzīvāks par visiem dzīvajiem kā Ļeņins, iejaucās diskusijā ar argumentu, ka alkometrs vienkārši ir sabojājies. Tiesa, alkometri pēc šiem mērījumiem tiešām parasti no pārsteiguma salūza, viņu rādītāji kategoriski atteicās atgriezties uz nulles un turpmāk piedāvāja par normu uzskatīt trīs vai četras promilles dzēruma.
Nekad neviens policists neatņēma pulkvedim tiesības, jo pulkvedis pēc pārbaudes allaž lūdza pašus policistus pārbaudīt alkometra kvalitāti, bet tā kā alkometri bija cietuši, viņi arī policistiem uzrādīja 2 promiļu dzērumu, un vēsture klusē, cik patiesībā dzēruši bija policisti, jo arī viņi taču bija dzīvi, strādāja valsts darbā un cīnījās par skaidrību uz ceļiem.
Vai vidējais latvietis var ātri samazināt alkohola līmeni asinīs līdz legālam šoferēšanas līmenim?
Normāls latviešu pilsonis, kas pamostas nākamajā vai aiznākamajā rītā pēc Jāņiem, ir nevis 8.6 vai 6 promilles piedzēris, bet kaut kur robežās starp 1.5 un 3 promillēm. Latvietim sāp galva, piemetušās sirdsklauves un augsts asinsspiediens, nedaudz miglojas skats, vērojama agnozija, afāzija, agnozija, apraksija, amnēzija, aleksija, agrafija un neglekts, kā arī daži citi tikpat nozīmīgi simptomi.
Jāņu dienā pienāk brīdis, kad latvietis no vietas, kur sagaidījis Jāņus, vēlas doties mājup. Ar mašīnu, protams, blakus sev sēdinot sieviņuu, bet aiz sevis – sievasmāti, bērnus, mazbērnus, kaimiņus un suni. Un viņš zvana sev pazīstamajam ārstam un saka – es jūtos tik slikti, man sāp galva, sirds, vēders, kāja (salauzta dejās), seja (zilums zem acs gadījās nejauši). Ko šim latvietim iesaka viņa pazīstamais ārsts?
Pirmkārt, dzert nevajag vai vismaz nevajag dzert tik daudz. Latvijas (un lielākoties citu Eiropas valstu likumdošana) paredz pieļaujamo alkohola līmeni, sēžoties pie stūres – 0.5 promiles. Savukārt tiem, kam braukšanas pieredze ir mazāka par 2 gadiem – nekādu atlaižu – pie stūres tikai skaidrā.
Alkohols mazās devās darbojas ļoti individuāli, katram atšķirīgi. Ir pilnīgi skaidrs, ka pat mazās devās alkohols samazina koncentrēšanās spējas, palielina nogurdināmību un miegainību. Tai pašā laikā daļai cilvēku alkohols mazās devās uzlabo reakcijas spējas. Taču tas nav iemesls spekulēt ar alkohola lietošanu. Es nekādi negribētu redzēt pat aiznākamajā dienā pie stūres tipu, kas Jāņos izdzēris trīs polšus.
Ko nozīmē šīs 0.5 promiles? Atkal – ļoti individuāli – muskuļotiem un veselīgiem tipiem (ar veselām aknām) vajag iedzert vairāk lai sasniegtu šo līmeni, vārgiem – mazāk. Parasti rēķinam pēc dzērāja svara. Sešdesmitkilogrammu vīrelim 0.5 promiles var būt sasniegtas jau pēc pirmā alus kausa, bet raženam simtdesmitkilogrammu atlētam – pēc otrā. Tieši proporcionāli – 50 vai 100 g šnabja vai konjaka. Alus labāk jūtams izelpojamā gaisā, tādēļ pie vienāda dzēruma policisti čaklāk mēģinās pārbaudīt alus dzērāju.
Alkometrs mašīnā ir laba lieta, ja vien tas ir noregulēts. Vienojamies – pie stūres sēsties ar alkohola saturu mazāk par 0.5 promillēm asinīs. Taču arī šī mazā deva var būt vainu pastiprinošs apstāklis avārijas situācijā.
Ko darīt, ja ir dzerts, bet gribas vai vajag braukt? Jūs esat tas latvietis, kam pēc Jāņiem otrajā rītā vēl joprojām asinīs ir pusotras promilles alkohola. Un katrs ārsts jums atbild – nav neviena brīnumlīdzekļa, pārtikas produkta, uztura bagātinātāja, vitamīna vai metodes, kas spētu paātrināt alkohola izvadīšanu no organisma (mēs šeit nerunājam par reanimācijas nodaļas iespējām). Nekādi brīnumlīdzekļi un tautas līdzekļi, ko pārdod internetā vai iesaka paziņas, alkohola līmeni asinīs nemazina. Es pieļauju, ka ir medikamenti, kas palīdz ātrāk sadalīties alkoholam, kas palīdz tos izvadīt no organisma, taču ar šīm metodēm jūs savam organismam neko labu nesadarīsiet. Šīs metodes visplašāk izmantoja padomju čekisti, kad viņiem ar iespējamajiem dzimtenes nodevējiem bija jādzer un jādzer, bet pašiem jāpaliek skaidrā.
Sāksim ar to, ka 90% alkohola sadala aknas. Alkohola vielmaiņa (metabolisms) norit galvenokārt aknās ar nemainīgu ātrumu, ko nodrošina specifiski fermenti (galvenokārt alkoholdehidrogenāze). Šis process ir lineārs un gandrīz nav atkarīgs no fiziskās slodzes.
Aknas vislabāk strādā sirdsmierā dusot miegā ar pietiekamu izdzerta šķidruma daudzumu (aknas ļoti slikti darbojas hipovolēmiskos apstākļos). Uzmanieties – nelietojiet paracetamolu un, ja iespējams – nelietojiet arī citus pretsāpju medikamentus! Paracetamols ir aknu inde. Tātad – pirms aizmigšanas vajadzētu iedzert gana daudz šķidruma, kā arī atstāt lielu krūzi ūdens blakus gultai, lai padzertos katru reizi pamostoties.
Cilvēka aknas vidēji noārda 0.15–0.2 promiles alkohola stundā, tas gan arī ir ļoti individuāli. Tātad reāli vienīgā iespēja ir kārtīgi – vismaz 8 stunas pagulēt un pie stūres sēsties tikai tad. Alkohols vēl asinīs būs, bet iespējams – lejpus pieļaujamās normas.
Gandrīz visas pārējās aktivitātes, ko jāņabērns dara, lai mazinātu alkohola saturu asinīs, attiecas uz tiem 10% alkohola, ko izdala nieres, plaušas ar izelpoto gaisu un sviedri. Tie sviedri, ko cilvēks izdala fiziskās kustībās – vairāk, tie, ko svīstot pirtī – mazāk.
Diurēzes stimulācija un sekojoša aktīva čurāšana būtu virziens, kādā ļaudis mēdz virzīt savu alkohola līmeņa mazināšanu. Izdzerot dažus litrus šķidruma, vislabāk sulu, čakli čurājot, varētu palīdzēt aknām, bet, šķiet, ka ne vairāk par 5–10%.
Diurētiski vai čurāšanu stimulējoši līdzekļi ir kafija un stipra tēja. Man šķiet, ka nekādu panākumu attiecībā uz alkohola līmeni asinīs no kafijas un tējas dzeršanas nebūs, bet sirdsklauves dabūsiet. Es kategoriski iebilstu pret enerģijas dzērienu izmantošanu alkohola problēmu risināšanai.
Diezgan diskutabls jautājums ir par smagu fizisku darbu vai treniņu, mazinot alkohola līmeni asinīs. Vairums medicīnas autoru iebilst pret fizisko slodzi alkohola līmeņa mazināšanai, jo kombinācija – pārmēra alkohola koncentrācija asinīs un fiziska slodze var novest pie aritmijas un pārmērīgas slodzes sirds muskulim. Bez tam sportojot reibumā, dramatiski pieaug risks gūt traumas – paslīdēt, krist vai nepareizi veikt kustības, kas mēdz beigties ar lūzumiem vai sasitumiem.
Vienkāršāku slodzi vispārējai veselībai Jāņu dienā veikt nav slikti – noskrienot stundu ar pulsa ātrumu 130 – 150 reizes minūtē, diezgan daudz alkohola izvadīs plaušas un sviedru dziedzeri. Protams, ar papildus nosacījumu – ja nebūsiet izdzēris tik daudz, ka pie šādas slodzes nomirsiet.
Ļoti laba slodze pēc Jāņiem ir malkas skaldīšana, zāles pļaušana ar senču izkapti un sekss. Viena ražena stunda malkas skaldīšanas vai divas stundas čakla mīlēšanās – un daļa Jūsu alkohola sadalīts ūdenī un ogļskābajā gāzē vai caur nierēm nonācis urīnā. Tiesa, malkas skaldīšanai no fiziskās aktivitātes viedokļa ir priekšrocības alkohola noārdē salīdzinot ar seksu. Man būtu aicinājums – seksu pusotras promiles reibumā neizmantot bērnu taisīšanai. Kaut arī Latvijas demogrāfiskā situācijai ir baisa, bērnus būtu jātaisa vismaz trīs nedēļas pēc lielās Jāņu dzeršanas.
Alkoholisms nav tikai eiropiešu un latviešu problēma. Alkoholu pār mēru nereti lieto arī ķīnieši, japāņu un vjetnamieši. Palūdzu atbalstu tulkošanas programmai, lai noskaidrotu, ko mūsu Austrumu kolēģi iesaka gadījumos, kad jācīnās ar paģirām, ir augsts alkohola saturs asinīs, bet rīt jādodas uz darbu. Austrumu speciālisti iesaka ēst šķidru putru, dārzeņu zupu, vistas zupu, mīksti vārītas olas (vistu olās ir aminoskābe L-cisteīns, kas palīdz izvadīt organismā esošo alkohola sadalīšanās galaproduktu – acetaldehīdu), daudz arbūza un banānus. No dzērieniem Āzijas kolēģi iesaka rīsu novārījumu, ingvera ūdeni, cukurniedru sulu, apelsīnu, greipfrūtu sulu, bet, kas īpaši uzsvērts – tomātu sulu.
Atšķirībā no Eiropas kolēģiem, japāņu un ķīniešu ārsti iesaka vingrošanu un fiziskas aktivitātes ar svīšanu, jogas vingrinājumus (baisi iedomāties jogas pozas 2 promiļu reibumā), bet ķīniešu tradicionālajā medicīnā akupunktūra stimulē aknu funkciju.
Un tomēr secinājums – ja esat pārmēru lietojis alkoholu, labākais, ko varat darīt savas veselības labā, ir atpūsties. Ļaujiet aknām mierīgi veikt savu darbu, ēdiet arbūzu, dzeriet ūdeni un izgulieties.
