Pēteris Apinis: Nav nekaitīgu spaisu un sintētisko narkotiku. Cīņa pret narkotikām ir cīņa par Latvijas nākotni 0
Starptautiskā diena cīņā pret narkotiku ļaunprātīgu lietošanu un nelegālu apriti ir Apvienoto Nāciju Organizācijas organizēta starptautiskā diena, kas veltīta cīņai pret narkotiku ļaunprātīgu lietošanu un nelikumīgu narkotiku tirdzniecību. To atzīmē katru gadu kopš 1989. gada 26. jūnija. Datums 26. jūnijs ir veltīts Lin Zexu veiktajai opija tirdzniecības likvidēšanai Hjumeņā un Guangdongā, kas noslēdzās 1839. gada 25. jūnijā, tieši pirms Pirmā opija kara Ķīnā. Šo piemiņas dienu ANO Ģenerālā asambleja 1987. gada 26. jūnijā ieviesa Vīnes Straptautiskā konferencē par narkotiku ļaunprātīgu lietošanu un nelikumīgu tirdzniecību. Šajā konferencē tika pieņemti divi svarīgi dokumenti – Visaptverošs daudznozaru plāns turpmākajām darbībām narkotiku ļaunprātīgas lietošanas kontroles jomā un konferences deklarācija. Konferencē tika ieteikts ik gadu atzīmēt dienu, lai uzsvērtu nozīmi cīņai pret narkotiku ļaunprātīgu lietošanu un nelikumīgu tirdzniecību.
Narkotiku apkarošanas aktīvisti šo dienu bieži dēvē par „6/26” angļu valodas versijā.
Cilvēki no dažādām valstīm kopīgi atzīmē šo dienu. 2019. gada Starptautiskās dienas pret narkotiku ļaunprātīgu lietošanu un nelikumīgu tirdzniecību tēma bija „Veselība taisnīgumam. Taisnīgums veselībai” – un kopš tā laika tiek uzsvērts, ka „taisnīgums un veselība ir vienas monētas divas puses, risinot narkotiku problēmas”.
Kopš 2013. gada ar 26. jūnija pasaulē notiek saistītā kampaņa „Atbalsti. Nesodi.” To koordinē Starptautiskais Narkotiku politikas konsorcijs, un tā prasa, lai pieeja narkotiku politikai būtu vērsta uz veselību un cilvēktiesībām.
Globālie uzstādījumi cīņai ar narkotikām 2026. gadā
Cīņa ar narkotikām uz zemeslodes nozīmē pastāvīgas problēmas, jaunus izaicinājumus un novatoriskus risinājumus. Pēdējo desmitgažu laikā pasaulē ir pieaudzis narkotiku lietošanas apjoms un tirgū pieejamo narkotiku skaits. Gadsimtiem ilgi narkotiku tirgū dominēja heroīns, bet tagad tā loma ir mazinājusies. Kokaīna ražošana, konfiskācijas apjomi un lietošanas apjomi turpina pieaugt. Tomēr pēdējos gados narkotiku tirgos vadošo lomu pārņem sintētiskās narkotikas, to zemo ražošanas izmaksu un mazāku atklāšanas risku dēļ. Diemžēl pasaules kartēs arvien biežāk Latvija un Igaunija tiek iezīmētas kā valstis, kurās ražo un uzglabā sintētiskās narkotikas – gan sintētiskos opioīdus, gan sintētiskos kanabinoīdus, gan dažus citus sintētiskus psihoaktīvus savienojumus.
Narkotiku kontrabandas grupējumi darbojas ar tehnoloģiskām inovācijām; ar mākslīgā intelekta un sociālo tīklu atbalstu piesaista jaunu mērķauditoriju un nodrošina, ka narkotikas arvien biežāk nonāk līdz lietotājiem, tādējādi paplašinot savu triljardiem dolāru vērto biznesu.
Nelegālo narkotiku tirgi vienmēr ir pielāgojušies, bet organizētā noziedzība vienmēr ir centusies izmantot pārvaldības un regulējuma nepilnības.
Reaģējot uz šiem izaicinājumiem, šī gada pasaules kampaņa cīņā ar narkotikām uzsver, ka starptautiskā kopiena, vietējās un valsts pārvaldes iestādes, pilsoniskā sabiedrība kopīgi strādā un strādās pie inovatīviem risinājumiem, lai mazinātu nelegālo narkotiku pieprasījumu un piedāvājumu, un – tādējādi mazinātu draudus. Globālā līmenī cīņa ar narkotikām nozīmē jaunus profilakses pasākumus, lai mazinātu jauniešu un kopienu neaizsargātību, mazinot risku, ka šos jauniešus savos tīklos varētu ievilināt, kā arī tirdzniecībā un loģistikā izmantot noziedzīgie sindikāti. Arvien vairāk uzmanība tiek pievērsta ostu, lidostu, jūras maršrutu un sauszemes robežu drošībai galvenajos narkotiku tirdzniecības maršrutos. Pasaules veselības organizācijas un citu nozīmīgu organizāciju rīcībā ir dati, kas ļauj izstrādāt pret narkotiku lietošanu vērstu politiku.
Lielākais uzsvars šogad likts uz jaunām narkotikām un ķīmiskām vielām, kas nonāk narkotiku tirgū, pakļaujot jaunas vielas starptautiskai kontrolei, lai reaģētu uz jauniem narkotiku draudiem. Globāli katru dienu tiek atklātas un identificētas jaunas narkotikas un ķīmiskās vielas, ko izmanto narkotiku nelikumīgā ražošanā. Izprotot ķīmiskās vielas, ko izmanto narkotiku nelikumīgajā ražošanā, var nodrošinot to drošu iznīcināšanu.
Narkotiku lietošana un ļaunprātīga izmantošana gadu no gada kļūst nopietnāka globāla problēma, lai gan narkomānijas apmērs ir ļoti atšķirīgs atkarībā no kultūras, pieejamības un tiesību aktiem. Malaizijā un Indonēzijā narkotiku ražotājam vai kurjeram bez žēlastības tiek piespriests nāves sods, un narkomānijas apjoms ir daudzkārt mazāks.
Saskaņā ar aplēsēm 2021. gadā nelegālo narkotiku lietotāju skaits pasaulē bija aptuveni 296 miljoni. No šiem lietotājiem 39,5 miljonus varēja uzskatīt par problemātiskiem narkotiku lietotājiem, kurus var politkorekti klasificēt kā personas ar narkotiku lietošanas traucējumiem, bet sarunvalodā – kā narkomānus. Pasaules iedzīvotāju skaits pieaug, bet proporcionāli narkotiku lietotāju skaits pieaug ātrāk, mums ir pamats uzskatīt, ka uz zemeslodes šobrīd dzīvo gandrīz 50 miljoni narkomānu.
Publiski pieejama informācija, ko sniedz Eiropas padomes narkotiku aģentūra (European Union Drugs Agency – EUDA) liecina par satraucošām izmaiņām atkarību vielu jomā.
Jauno psihoaktīvo vielu tirgu Eiropā raksturo tas, ka šajā jomā ir parādījies liels skaits vielu un ka katru gadu joprojām tiek atklāti jauni atkarību izraisoši psihogēni savienojumi – galvenokārt, sintētiskie kanabinoīdi, heksahidrokanabinols, sintētiskie katinoni, jauni sintētiskie opioīdi, benzimidazola opioīdi.
Viss Eiropas ziņojums ir lielas bažas par Eiropas iedzīvotāju veselību saistībā ar ļoti spēcīgām sintētiskām vielām, nepārtrauktu tirgus pielāgošanos un pieaugošu konfiskāciju skaitu. Kā jaunas psihoaktīvās vielas mēs definējam tās, ko nekontrolē starptautiskie nolīgumi par narkotiku kontroli.
Šeit vēlos atkārtoti norādīt visiem tiem, kas uzskata, ka marihuānas smēķēšana ir gandrīz nekaitīga nodarbe vai sāpju remdinoša metode. Patiesībā pērn Eiropas brīdināšanas sistēmā tika iekļauti 30 jauni kanabinoīdi (sintētiski alkaloīdi, kas līdzīgi kaņepēs sastopamām vielām). Eiropas uzraudzības sistēma monitorē jau gandrīz 300 sintētiskus kanabinoīdus. Marihuānas patērētāji tiek pakļauti riskam saskarties ar sintētiskajiem kanabinoīdiem. Falsificētā marihuāna pēc izskata ir līdzīga dabīgajām kaņepēm, taču sintētiskie kanabinoīdi ir daudz spēcīgas vielas ar lielāku saindēšanās un atkarību risku.
Uzstādījumi Latvijā cīņā pret narkotisko vielu lietošanu un nelegālo apriti
Divas atziņas par Latviju:
- no narkotiku lietošanas atkarības nav pasargāts neviens sociālais slānis;
- Latvijas narkotiku tirgus nav izolēts un lokāls, bet ir starptautiska karteļa daļa.
- jūnijs ir diena, kurā ar zināmu lepnumu varētu paskatīties uz tiesībsargājošo iestāžu darbu cīņā pret narkotiku izplatītājiem. Pēdējos gados mēs varam redzēt zināmu valsts apņēmība ierobežot narkotiku pieejamību, jo īpaši izglītības iestāžu tuvumā un tiešsaistes vidē (kur notiek liela daļa nelegālās tirdzniecības). Uzsvars tiek likts uz to, ka narkotiku izplatīšana ir smags noziegums, par kuru draud kriminālatbildība.
Nepamatoti maz tiek izglītota sabiedrība. Kaut Slimību profilakses un kontroles centrs, Iekšlietu ministrija, Valsts policija mēdz izmantot 26. jūniju kā datumu, lai atgādinātu par narkotisko vielu radīto risku veselībai, psihei un sociālajai dzīvei, informācija jauniešus nesasniedz. Nezināma iemesla dēļ jaunieši nesaņem skaidrojošus atkarību mehānismus un informāciju par to, ka pamēģināšana var kļūt par liktenīgu soli.
Nav nekaitīgu spaisu, nav nekaitīgu sintētisko narkotiku. Dzīves kvalitāte, hobiji, sports un kvalitatīva socializācija ir vislabākā profilakse pret narkotiku lietošanas uzsākšanu.
Eiropā, bet īpaši Baltijā izplatās nelegālo ķīmiķu prakse, kas ražo ļoti atšķirīgas ķīmiskas vielas. Sintētiskie katinoni un jaunie sintētiskie opioīdi ir plaši ienākuši Eiropas narkotiku tirgos. Ir pamatotas aizdomas, ka šī sintēze notiek Baltijas valstīs (eksportam), bet šie jaunie produkti Latvijas klubos un bāros tiek tirgoti kā “jaunās ekstazī” tabletes.
Plaši pazīstamo augu valsts narkotisko un psihotropo vielu tirgu Eiropā izspiež mājķīmiķu ražotas tabletes, šķidrumi un elektroniskās cigaretes. Caur elektroniskām cigaretēm un karsējamo tabaku jaunieši saņem pirmās narkotiku devas, bet šīs narkotikas ļoti, ļoti ātri rada atkarību. Līdz jaunietim narkotiskās vielas nogādā Telegram. Elektroniskās cigaretes, cigaretes un karsējamā tabaka ir vārti uz narkomāniju un lielajām atkarībām.
Pasaulē šobrīd zināmi desmiti tūkstoši ķīmisko vielu, kas izraisa īslaicīgu labklājības sajūtu un atkarību, bet pagrīdes ķīmiķi šīs vielas iemanās neticami ātri sintezēt. Ar narkotiku tabletēm jauni cilvēki sēžas pie stūres, iet uz darbu, atpūšas vakarā klubā. Tādi disociatīvie halucinogēni kā sarkanās mušmires vai psihotropie krupji lietotājus noved Austrumu slimnīcas vai Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas centrā, bet jaunās sintētiskās narkotiskās vielas – morgā.
Latvijā gandrīz 90% narkotisko vielu saindēšanās un nāves gadījumu attiecas uz jauniešiem vecumā no 15 līdz 34 gadiem. Katrs gadījums, kad policijai izdodas atklāt narkotisko vai psihotropo vielu ražotni, glābj desmitiem jauniešu dzīvību.
SPKC uzmanības centrā biežāk nonāk problemātiskie narkotiku lietotāji, ārstēšanās pieprasījumi, ar narkotiku lietošanu saistītie nāves gadījumi un ar narkotiku lietošanu saistītā saslimstība ar HIV/AIDS un C hepatītu. Policiju un žurnālistus vairāk interesē noziegumi, kas veikti dēļ nepieciešamības iegūt jaunas narkotikas, izņemtie narkotiku daudzumi no laboratorijām un tirgotājiem, narkotiku ķīmiskais sastāvs. Dzīves laikā narkotikas pamēģinājis katrs sestais Latvijas iedzīvotājs, proti, 16.8% no visiem 15–64 gadus veciem Latvijas iedzīvotājiem, bet 2.7% no šīs vecumgrupas iedzīvotājiem uzskatāmi par pašreizējiem narkotiku lietotājiem.
Bīstamāki skaitļi atrodami ziņās par skolēnu paradumiem (dati ir par 15–16 gadus veciem bērniem) – 5% atzīst, ka mēģinājuši ekstazī tabletes, 4.9% – LSD un citus halucinogēnus, 1.8% lietojuši amfetamīnu un kokaīnu. Pieredze liecina, ka liela daļa bērnu neatzīstas narkotiku lietošanā, tādēļ vienmēr ar lielu pārliecību var teikt – narkomānijas izplatība bērnu vidū ir plašāka.
Personu ar narkotiku lietošanas traucējumiem skaits Latvijā ir gandrīz 13.5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju jeb aptuveni 1.1% no visiem 15–64 gadus veciem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas bēda – vairāk nekā 7 tūkstoši no šiem uzskaitītajiem ir problemātiski opioīdu lietotāji, bet gandrīz 8 tūkstoši no iepriekš minētajiem ir tie, kas narkotikas injicē.
Interesanti skaitļi parādās, kad analizē (detektē) narkomānu izlietoto spriču saturu. Latvijā visbiežāk detektētā viela ir amfetamīns, parasti sajaukts ar kofeīnu un metamfetamīnu. Otra biežāk atrastā aktīvā farmaceitiskā viela ir metadons, bieži sajaukts ar karfentanilu un difenilhidramīnu.
Lielākais satraukums mums ir par sintētiskajiem opioīdiem, ko narkotiku lietotāji sauc par šoru, bet ārsti – par nitazēniem. Šie opioīdi atrasti turpat vai 40% visu detektēto špriču, parasti dažādās kombinācijās kopā ar veterinārmedicīnā izmantojamo ksilazīnu. Jāpiebilst, ka lielākajā daļa šļirču – > 85% – tika detektētas trīs vai četras identificētas vielas. Patiesībā, vērtējot jaunās tendences narkomānijā sintētiskas narkotikas ir Baltijas reģiona problēma, bet vislielākā apjomā fentanils un tā derivāti konstatēts šļircēs Viļņā, savukārt nitazēnu grupas opioīdi – Rīgā.
- gadā VTMEC sāka izmantot iekārtas, kas uzlabo iespējas dažādu ķīmisko vielu noteikšanai bioloģiskajos materiālos. Narkotikas līdz ar to tagad biežāk tiek atklātas tādu līķu sekcijās, kur agrāk vienkāršoti tika uzrakstīts cits nāves cēlonis. Piemēram, narkotiskās vielas avārijās mirušo vai noslīkušo cilvēku bioloģiskajos šķidrumos. Izskatot šādus nāves gadījumus, šķiet, ka narkotikas Latvijā vainojamas gadā pie 140 vai 150 cilvēku nāves. Pērn vairumā gadījumu pārdozēšanas nāves bija saistītas ar kombinācijām, bet opioīdi šajās kombinācijās ieņēma vadošo vietu.
Sintētisko opioīdu lietošana kombinējas ar citām atkarībām, visvairāk – azartspēlēm.
Nedrīkst pilnībā uzticēties aptauju datiem – cilvēki nepatiesi uzrāda savus narkotisko un psihotropo vielu lietošanas paradumus.
Daudz drošākus rezultātus varam iegūt no notekūdeņu analīzes. Rīgas notekūdeņu analīze uzrāda stabilu pieaugumu attiecībā uz kokaīnu un amfetamīnu, kā arī jauno sintētisko opioīdu (nitazēnu) lietošanas pieaugumu.
Pret dekriminalizāciju
Esmu kategoriski pret narkotiku dekriminalizāciju šobrīd Latvijā.
Dažādās pasaules valstīs atšķirīgi cīnās ar narkomānijas postu. Globālais narkotiku tirgus ir viens no finansiāli ietekmīgākajiem tirgiem uz zemeslodes. Visas pasaules valstis meklē risinājumus – kā narkomāniju mazināt. Ja būtu zināma viena konkrēta, izcila metode, kā cīnīties ar šo sērgu, visas pasaules valstis tā rīkotos. Šobrīd vairums pasaules valstu izmanto bargus kriminālsodus pret tiem, kas ražo, izplata un tirgo narkotikas. Diemžēl daudzi narkotiku lietotāji paši kļūst par šo narkotiku izplatītājiem.
Narkotiku lietošanas dekriminalizācija ir politika, kurā narkotiku lietošana un turēšana personīgai lietošanai tiek noņemtas no kriminālās jurisdikcijas un tā vietā tiek piemērotas administratīvas vai civilas sankcijas, piemēram, naudassodi vai sabiedriskais darbs, nevis cietumsodi. Dekriminalizācija nenozīmē narkotiku legalizāciju, kas būtu pilnīga atļaušana to lietošanai, ražošanai un pārdošanai, kā tas ir, piemēram, alkohola vai tabakas gadījumā. Dekriminalizācija strādā, ja iet rokrokā ar ievērojami bargāku kriminālu vajāšanu nelegālajiem tirgoņiem.
Un vēl – dekriminalizācija ir iespējama tikai kompleksā ar nacionālu veselības pratību un papildinošiem pasākumiem, piemēram, ārstēšanas pieejamības palielināšanu, izglītības kampaņām un sociālo atbalstu.
Dekriminalizācijas piemēri Portugālē, Čehijā, Kanādā, Nīderlandē ir interesanti pētniecībai, taču neļauj izprast dekriminalizācijas ilgtermiņa ietekmi. Labākais piemērs – Portugāle, kur valsts tērē ļoti lielus līdzekļus, lai katru narkotisko vielu lietošanā pieķertu cilvēku ārstētu un rehabilitētu.
Nelaime tā, ka pasauli šobrīd pārstaigā jauna problēma – sintētiskie opioīdi, un tur visi draudzīgie, demokrātiskie, cilvēkmīlestības pasākumi nestrādā. Baltijā narkotiku izraisītu nāves gadījumu priekšgalā ir kombinācijas ar fentanila atvasinājumu karfentanilu un ļoti spēcīgo benzimidazola opioīdu grupu. Sintētiskie opioīdi ir ļoti spēcīgi, šīs narkotikas šobrīd ir nozīmīgākā pārdozēšanas izraisīto nāves gadījumu daļa.
Lielākā bīstamība narkotiku izplatībā jauniešu vidu ir Telegram grupas. Iekšējā tirgū narkotiku tirdzniecība gandrīz pilnībā pārgājusi uz šīm Telegram grupām, kuras ir viegli pieejamas, pārdevēji savus nodomus neslēpj, tālāka tirdzniecība notiek ar personisku ziņojumu palīdzību.
Cīņa pret narkotikām ir cīņa par Latvijas nākotni.
