Pēteris Apinis: Lietosim treknus piena produktus droši! Piena produktu trans-tauki nepalielina sirds slimību risku, atšķirībā no rūpnieciski ražotām trans-taukskābēm
0
Trans-tauki jau sen tiek uzskatīti par viskaitīgākajiem taukiem sirds veselībai. Vēlos kaut nedaudz pārskatīt šo dogmu. To, ko Jums no šī raksta vajadzētu atcerēties – dabiskie trans-tauki organismam fizioloģiski ir daudz labāki un vērtīgāki nekā rūpnieciski ražotie trans-tauki.
Dabīgi sastopamajām trans-taukskābēm un rūpnieciski ražotajām trans-taukskābēm ir atšķirīga izcelsme un atšķirīga ietekme uz organismu. Trans-tauki, kas atrodas sviestā un jogurtā, nekādi nav salīdzināmi ar tiem, kas pārpilnam pārstrādātos pārtikas produktos.
Es itin labi saprotu, ka saņemšu kritiku par šo rakstu, jo daudzi mani kolēģi ir pārliecināti, ka piena tauku patēriņš ir jāierobežo, ka jālieto liess biezpiens, grieķu jogurts krējuma vietā, bet sviests jāaizmirst kā vēstures relikts.
Mēģināšu šo viedokli atspēkot, bet lasītājiem atgādinu – medicīnā un veselības jomā ārstiem un uzturspeciālistiem ir un drīkst būt atšķirīgi viedokļi.
Piena produkti jau sen ir piesaistījuši zinātnieku un veselības aprūpes speciālistu uzmanību, jo, neraugoties uz to, ka tie satur piesātinātos taukus un dabīgi sastopamos trans-taukus, piena produkti mēdz uzlabot sirds un smadzeņu veselību. Esmu lasījis gana daudz pētījumu, ka trans-tauki, kas atrodami piena produktos (īpaši skābpiena produktos un sierā), nepalielina sirds slimību vai 2. tipa diabēta risku, bet veicina labāku zarnu veselību, veselīgāku mikrobiomu, labākas kognitīvās funkcijas. Pētījumos pierādīts, ka lielāks no piena produktiem iegūto trans-tauku patēriņš būtiski nepalielina kopējo holesterīna līmeni, ZBL („sliktā”) holesterīna līmeni, triglicerīdu līmeni vai apolipoproteīna B-100 (marķieris, ko izmanto sirds un asinsvadu slimību riska novērtēšanai) līmeni. Pētījumi liecina, ka piena produkti ar augstu tauku saturu aizsargā smadzeņu veselību.
Rūpnieciski ražotās trans-taukskābes tiek radītas mākslīgi, apstrādājot šķidru augu eļļu ar gāzveida ūdeņradi un metālu katalizatoriem – šo procesu sauc par daļēju hidrogenēšanu. Šajā procesā šķidrām augu eļļām augstā temperatūrā un spiedienā pievieno ūdeņradi, lai tās kļūtu cietas vai puscietas (piemēram, margarīns, cepamie tauki). Procesā rodas arī augsta elaidskābes koncentrācija, kas ir cieši saistīta ar metabolo sindromu un sirds un asinsvadu slimībām. Pārliecinoši pierādījumi liecina, ka rūpnieciski ražotas trans-taukskābes padara cilvēku resnu. Zinātniski ir pierādīts, ka rūpnieciski ražotas trans-taukskābes ir tieši saistītas ar sirds un asinsvadu slimībām. Tās paaugstina “sliktā” holesterīna līmeni un pazemina “labā” holesterīna līmeni asinīs, veicinot artēriju aizsērēšanu un iekaisuma procesus organismā. Tāpēc daudzās valstīs, tostarp Eiropas Savienībā, rūpnieciski ražotu trans-taukskābju izmantošana pārtikā gadu no gada tiek ierobežota.
Dabiskās piena produktu trans-taukskābes ražo baktērijas ganību dzīvnieku, piemēram, govs, kazas un aitas kuņģī (spureklī). Baktērijas fermentē dzīvnieka apēsto zāli, puķes, stiebrus, kartupeļus, runkuļus un citu augu barību, un šī procesa rezultātā rodas neliels daudzums trans-taukskābju. Rodas vakcēnskābe un konjugētā linolskābe, un abus šos savienojumus var uzskatīt par produktiem, kas mazina aptaukošanos un kam piemīt pretvēža iedarbe. Dabisko trans-taukskābju īpatsvars piena taukos ir 3–6% no kopējā tauku satura.
Secinājums manam rakstam būtu tāds – gan Jāņos, gan darbdienās nevairīties no trekna siera, skābpiena produktiem un sviesta, protams – tādā apmērā, ko ar kustībām var “nodedzināt”.
Nav pamata baidīties no dabiskajām trans-taukskābēm, kas atrodamas piena produktos, ja uzturs ir sabalansēts. Taču no rūpnieciski ražotajām trans-taukskābēm (daļēji hidrogenētiem augu taukiem) uzturā vajadzētu izvairīties, cik nu vien ir iespējams. Man šķiet, ka sviests ir labāks par margarīnu.
Diemžēl autors nezina nevienu marķēšanas politiku, kas precīzi atspoguļotu atšķirības starp dabiskajām un rūpnieciskajām trans-taukskābēm. Protams, ja uz etiķetes rakstīts “daļēji hidrogenēta eļļa“ vai “daļēji hidrogenēti augu tauki“, katram normālam cilvēkam vajadzētu izvairīties no šiem produktiem. Diemžēl kūku un toršu ražotāji nav informēti par cepšanā izmantoto produktu (margarīna, cepjamo tauku) sastāvu, bet lielie ražotāji – īpaši jau saldējuma, šokolādes batoniņu, saldumu lielie (starptautiskie) ražotāji – nemaz necenšas ne sevi, ne pircēju apgrūtināt ar skaidrojumu, ka viņi lieto rūpnieciski ražotas trans-taukskābes.
Savam lasītājam centīšos atgādināt par ēdmaņām, kurās vairāk tiek izmantotas hidrogenētās eļļas un trans-taukus (tiem pārtikas produktiem, no kuriem derētu izvairīties gan Jāņu brīvdienās, gan darba dienās), lai nodrošinātu izstrādājumu kraukšķīgumu un ilgu “plaukta dzīvi”. Pirmkārt, tie ir rūpnieciski ražoti cepumi, vafeles un kēksi, kūkas un pīrādziņi ar pildījumiem, krēmiem un glazūru, kā arī krekeri un sāļās uzkodas, kam ir nepieciešama īpaša tekstūra.
Savukārt ātrās uzkodas un fritētie ēdieni nereti tiek cepti augstā temperatūrā, izmantojot taukus, kas paredzēti atkārtotai lietošanai, un tie ir tauki ar palielinātu rūpnieciski ražoto trans-taukskābju koncentrāciju. Trans-taukos peld un tos absorbē frī kartupeļi (gan ātrās ēdināšanas restorānos, gan rūpnieciski ražotās saldētās versijās) un donati, virtuļi. Arī saldētās picas un gatavās uzkodas ir bagātīgi pildītas ar rūpnieciski ražotiem trans-taukiem, lai pildījums vai mīkla saglabātu vēlamo konsistenci pēc atkausēšanas un cepšanas.
Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ir spēkā diezgan stingri ierobežojumi attiecībā uz trans-taukskābju saturu pārtikas produktos (tie nedrīkst pārsniegt 2 gramus uz 100 gramiem tauku). Tāpēc mūsdienās pat mazajiem Jāņu bērniem pie galda ir daudz drošāka situācija nekā pirms 20–30 gadiem, tomēr, pērkot lētus, īpaši ilgam uzglabāšanas laikam paredzētus pārstrādātus produktus, būtu vērts izlasīt sastāvu. Neatkarīgi no tā, ka par trans-tauku saturu produktā ražotāji uz etiķetes piemirsuši uzrakstīt, pircējam derētu vēlreiz rūpīgi un kritiski pārdomāt savu izvēli.
