“Pie mums nevienam nav jākliedz, lai viņu sadzirdētu,” intervija ar Latvijas Privātskolu asociācijas vadītāju 14
Pēdējā laikā izglītības kontekstā aktualizējies jautājums par privātskolām. Pirmkārt, tāpēc, ka pērn būtiski – par 17% – pieaudzis audzēkņu skaits privātskolās. Otrkārt, tāpēc, ka valdība grasās noteikt ierobežojumus – definēt skolēnu skaitu, kādam jābūt klasē, lai privātskola varētu pastāvēt. Par šiem un citiem jautājumiem LA.LV aicināja uz sarunu Annu Jermakoviču – Latvijas Privātskolu asociācijas vadītāju un Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktori.
Cik privātskolu šobrīd ir Latvijā?
Pašlaik mūsu valstī darbojas 74 privātskolas, neskaitot pirmsskolas izglītības iestādes un tālmācības skolas. Privātskolas atrodas visā Latvijas teritorijā. Rīgā un tās reģionā ir 52 skolas, Vidzemes plānošanas reģionā – 9; Zemgalē – 5; Kurzemē un Latgalē – pa 4 skolām. 2023./24. mācību gadā privātajās mācību iestādēs reģistrēti 15 479 skolēni (1.-12. klasē), kas ir par 2293 bērniem jeb 17,4 % vairāk nekā gadu iepriekš.
Kāds ir vidējais skolēnu skaits privātskolā?
Tās nav lielas skolas – vidēji 200-300 bērnu, tāds lauku skolas līmeņa lielums. Tas arī ir viens no ieguvumiem, mācoties privātskolā. Mūsu uzmanības lokā atrodas katrs bērns. Vispār jau nav pareizi domāt, ka ir valsts, pašvaldību un privātskolu bērni – visi bērni ir Latvijas bērni, visi ir vienlīdz svarīgi. Jau vairāk nekā 30 gadus privātskolām ir stabila vieta izglītības sistēmā – ir gan pieprasījums, gan piedāvājums.
Kāda tad ir galvenā šo skolu atšķirība no valsts skolām?
Mēs uz bērniem skatāmies individuāli, jo klasēs mācās līdz 20 audzēkņiem. Alternatīvā izglītība prasa lielāku tuvību, individuālāku pieeju un diferenciāciju. Nereti skolotājs klasē strādā trīs līmeņos – ar tiem, kam iet grūtāk ar mācībām, ar tiem, kas ir vidējā līmenī, un ar tiem, kas pretendē uz dalību mācību olimpiādēs. Mazās klasēs to var izdarīt. Ja klasē ir 30 un vairāk bērnu, tad tas ir sarežģīti.
Vai privātskolām jāiekļaujas arī noteiktos standartos? Vai varbūt sistēma ir nedaudz brīvāka?
Pilnīgi noteikti ir jāiekļaujas, jo esam valsts akreditētas iestādes. Mēs nedrīkstam strādāt, ja reizi 6 gados neizejam akreditāciju, kuras ietvaros notiek arī sarunas ar vecākiem, skolotājiem, citu skolas personālu. Tiek skatīti arī centralizēto eksāmenu rezultāti. Starp citu, Rīgas Katoļu ģimnāzija pēc eksāmenu rezultātiem bija 12. labākā valstī. Vecāki pie mums nesūtītu bērnus un nebūtu gatavi piemaksāt, ja pretī nesaņemtu labu izglītību. Es pilnībā atbalstu akreditāciju, šādi jautājumi vispār nav apspriežami. Vēlos piebilst, ka privātajās skolās paralēli kvalitātes nosacījumiem varam nodrošināt arī atbalstošu un drošu vidi. Pie mums viss notiek vienkāršāk, ātrāk, elastīgāk, cits citam vairāk uzticamies.
Un tomēr tas pamatu pamatos droši vien ir arī bizness. Cik maksā mācīties šādā skolā?
Privātskolas ir dažādas – tostarp ir augstskolu dibinātas, ir starptautiskās, taču lielākā daļa privātskolu ir radušās pēc vecāku iniciatīvas, mācīties tajās nav dārgi. Talsu skolā mācību maksa ir 40 eiro mēnesī, Rīgas Katoļu ģimnāzijā – 165 eiro. Par katru skolēnu tiek saņemts arī valsts finansējums, līdz ar to skolēnu vecāki piemaksā par to, lai klasēs varētu būt mazāk audzēkņu. Šīs privātskolas pilnīgi noteikti nav peļņas projekti. Ne naudas dēļ tās pastāv, filozofija ir pilnīgi cita.
Vai nav tā, ka plaisa starp valsts un privātajām skolām veidojas arvien lielāka? Es te domāju par iešanu līdzi laikam, attieksmi pret skolēnu un tamlīdzīgiem svarīgiem aspektiem.
Esmu pabeigusi 1. ģimnāziju, esmu tur iemācījusies visu to, kas es esmu tagad. Arī mani bērni mācījās šajā skolā, un es varu teikt to labāko. Tāpēc nebūs korekti, ja kaut ko kritizēšu. Valsts skolās galvenais mērķis ir sagatavot cilvēku, kurš spēs izveidot veiksmīgu karjeru. Mēs cenšamies paveikt vēl vairāk – veidojam ne tikai darbiniekus, bet arī labus cilvēkus, personības.
Izskatās gan, ka valdībai ir plāns šajā ziņā ko mainīt un noteikt ierobežojumus. Pastāstiet, lūdzu, vairāk! Kas ir plānots un kāpēc tas nav labi?
Tuvākajā laikā varētu tikt pieņemts valdības lēmums, ka privātajās skolās nosakāms tāds pats kvantitatīvais kritērijs skolēnu skaitam 7.–9. klašu grupās un 10.-12. klašu grupās, kāds tas varētu tikt noteikts valsts skolās. Proti, definējot, ka minimālais skolēnu skaits 7.-9. klašu grupās ir ne mazāks par 30, savukārt 10.-12. klašu grupās tie ir 60 skolēni, kas noteiktu skolām piešķiramās dotācijas. Valsts līdzfinansējums privāto izglītības iestāžu darbībai ir svarīga komponente, bez kuras būtu apdraudēta lielas daļas privāto izglītības iestāžu pastāvēšana.
Realizējot šo valdības lēmumu, tiktu sagrauti visi principi, par kuriem iestājas privātskolas, un visi iemesli, kāpēc šīs skolas izvēlas vecāki. 2023. gada izskaņā tika veikts pētījums par to, kāds ir privāto izglītības iestāžu ieguldījums vispārējās izglītības nodrošināšanā un attīstības mērķu sasniegšanā. Pētījuma rezultāti skaidri apliecina, ka ģimenes un izglītojamie izvēlas privātās izglītības iestādes tāpēc, ka šo skolu piedāvātā izglītības pieeja tiek vērtēta kā mūsdienīga un kvalitatīva, kas ietver ne tikai izglītības saturu vai skolēnu sasniegumus mācībās, bet arī tādus nozīmīgus faktorus kā iekšējais klimats un kultūra, individuāls pedagogu atbalsts, visus iekļaujoša izglītība, ko iepriekš nevarēja saņemt citās izglītības iestādēs. Privātskolas piedāvā izglītību atbilstoši specifiskām izglītojamo un viņu vecāku vajadzībām, interesēm un vērtībām.
Uzskatu, ka ir nepieciešams precizēt, par kādām privātskolām ir pamatots iemesls celt trauksmi. Tātad tās ir privātskolas, kas ir speciāli veidotas, fokusējoties uz bērnu individuālajām vajadzībām, proti, lai skolēnus ar īpašām mācīšanās vajadzībām iekļautu izglītības sistēmā un dotu iespēju nākotnē studēt, nevis nošķirtu no vienaudžiem un jau no skolas vecuma viņiem būtu jāsaskaras ar atstumtību no sabiedrības puses. Mēs runājām par privātskolām, kurās ir personalizēta un iekļaujoša izglītības pieeja, radot drošu un patīkamu emocionālo vidi. Piebilstams, ka šādas privātskolas atrodas ne tikai Rīgā, bet arī lauku reģionos. Mēs runājām par privātskolām, kur vecāku līdzmaksājums ir 40 eiro mēnesī.
Varbūt tas ir veids, kā valsts reaģē, lai izvairītos no tā, ka lielākā daļa skolēnu pāriet uz privātskolām?
Es nezinu, es negribu nevienu vainot. Arī es pati esmu 4 gadus strādājusi Izglītības un zinātnes ministrijā, tāpēc zinu, ka iespējas ir ierobežotas. Ministrijā mūs saprot, bet šādi rīkojumi nāk no augstākiem “krēsliem”.
Tas viss skar arī lauku skolas. Zinu, ka arī Vecpiebalgas vidusskolā tiek runāts par vidusskolas slēgšanu…
Jā, bet ir jāsaprot, ka, noņemot vidusskolas klases, izjūk sistēma. To virsotnīti nedrīkst noņemt, jo skolas vārdu jau būtībā iznes absolvents. Tāpat arī vecākiem ir ērtāk laist bērnu tādā skolā, kur viņš zina, ka bērns varēs mācīties līdz pat 12. klasei.
Turpinot par ikdienu privātskolās, kā jūs tiekat galā ar mūsdienu izaicinājumiem, piemēram, savstarpējo mobingu?
Pie mums tā nav. Pie mums mācās arī “neērtie” bērni. Te atnāca ļoti gara auguma kalsna meitene, kura iepriekšējā skolā dēļ sava ķermeņa tika daudz apcelta. Privātskolās tam visam nav nozīmes, jau pamatu pamatos ir mācīts vienam otru cienīt un pieņemt. Tas notiek visos līmeņos, sākot no skolotājiem. Mums nav svarīgs izskats, mums svarīga ir personība. Šādā vidē esot, tas viss ir pašsaprotami. Vēl kāds piemērs – pie mums nonāk daudz bērnu no ģimenēm, kas ir atgriezušās Latvijā, kuru bērni neprot latviešu valodu. Mazā skolā, iekļaujošā vidē viņi ātri vien apgūst arī valodu. Un vēl man ir teikuši, ka mazā skolā ir klusāk. Tas tāpēc, ka pie mums nevienam nav jākliedz, lai viņu sadzirdētu.
Vai pie jums ir arī nesekmīgie?
Nu, protams! Mēs esam pilnīgi normālas skolas ar normāliem bērniem. Mēs gan cenšamies, lai visi iemācās un saprot visu, lai neviens nejūtas slikti tāpēc, ka kaut ko nemāk, bet situācijas ir līdzīgas kā jebkurā skolā.
Kāda ir jūsu izjūta, kādi absolventi Latvijā būs nepieciešami nākotnē?
Mums šobrīd skolā visiem bērniem ir nodrošināti datori, apgūstam tehnoloģijas, virzāmies uz priekšu. Ir tā, ka šobrīd pat nezinām, kādas profesijas būs nepieciešamas nākotnē, iespējams, par tām pat nenojaušam. Taču zinām droši, ka cilvēks visos laikos paliks cilvēks, tāpēc koncentrējamies tieši uz to – uz personībām. Saturs mainās, bet cilvēks nemainās.
