Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

Privātskolu privilēģijas izraisa negāciju vilni, LIZDA aicina neizsludināt likuma izmaiņas 76

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Ir iemesls, kāpēc Zelenskis kopš kara sākuma velk vienu un to pašu apģērbu un kāpēc tuvākajā laikā to mainīs 85
“Ir pamats uztraukumam?” Slaidiņš par to, vai Latvijas iedzīvotājiem jāveido pārtikas krājumi 41
Rolands Repša: Krievijā mobilizācija tālāk var attīstīties divos atšķirīgos scenārijos 15
Lasīt citas ziņas

 

Saeimas šomēnes pieņemtais lēmums, kas paplašina privātskolu tiesības saņemt finansējumu no pašvaldībām, sacēlis vētru: Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Pašvaldību savienība, pamatojoties uz to, ka finansējums izglītībai ir pārāk mazs, pat lūguši Valsts prezidentu Egīlu Levitu neizsludināt attiecīgās izmaiņas likumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tie, kas iebilst pret pašvaldības finansējuma piešķiršanu privātskolām, norāda, ka nav godīgi, ka pašvaldību skolām jāizpilda kādas prasības par skolēnu skaitu, bet privātskolām gan ne.

Patiesībā privātskolas var atļauties mazāku skolēnu skaitu, jo bērnu vecāki arī līdzfinansē šīs skolas. Līdz ar to tās neiztiek tikai ar publiskajiem līdzekļiem.

Iebilstot pret pašvaldību naudas piešķiršanu privātskolām, tiek piesaukta arī skolu noslāņošanās, divu ātrumu izglītība.

Proti, viena līmeņa izglītība esot tiem, kuru rocība lielāka, un otra, zemākas kvalitātes, tiem, kuri nāk no mazāk turīgām ģimenēm un par privātskolām var pat nesapņot. Taisnība gan ir, ka skolas noslāņojas.

Taču šī noslāņošanās pirmkārt notiek pašvaldību dibināto skolu vidū. Mazākās pašvaldībās, kur ir vien dažas vai pat tikai viena skola, to tā nejūt, bet Rīgā ir ļoti labi zināms, kuras ir tās labās skolas – pārsvarā tās atrodas centrā – un kuras ne tik labās.

Noslāņošanos nekādā ziņā nemazina tas, ka lielajās pašvaldībās ir tā sauktās mikrorajona skolas: proti, katram bērnam atkarībā no viņa dzīvesvietas piesaistīta kāda skola, kurā viņam ir tiesības tikt uzņemtam.

Tikai nez kāpēc prestižajām centra skolām šis mikrorajons, no kura noteikti jāuzņem bērni, ir ļoti mazs, kamēr ne tik prestižajām skolām mikrorajons bieži vien ir milzīgs, un tik un tā pilnas klases dažkārt savākt nevar.

Rīgā mikrorajonu dīvainie izmēri ir ļoti labi redzami Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par kārtību, kādā reģistrējami iesniegumi par bērna uzņemšanu 1. klasē Rīgas valsts­pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs”.

Ironiski, ka tie, kuri publiski uztraucas par skolu noslāņošanos, savas atvases bieži vien nebūt nelaiž tuvējā mikrorajona skolā.

Protams, būtu primitīvi uzskatīt, ka prestižajās skolās mācās tikai bagātnieku bērni, bet ne tik prestižajās – no nabadzīgām ģimenēm nākušie.

Noslāņošanās aspekti ir dažādi, bet skaidrs ir viens: labajās skolās biežāk mācās tie bērni, kuru ģimenēs izglītība ir vērtība, kur vecāki gatavi vairāk iesaistīties un ieguldīt. Jā, arī maksājot bērnu privātskolotājiem. Jo ne visi tiek līdzi tām prasībām, kas ir pirmā ātruma skolās.

Varbūt noslāņošanās, kas saistīta ar ģimenes sociālo stāvokli, beidzas, kad bērni pabeiguši sākumskolu vai pamatskolu un stājas ģimnāzijās, vidusskolās un tehnikumos? Nebūsim naivi! Arī te pirmā ātruma skolās visbiežāk iestājas tie, kuri jau iepriekš braukuši ātrāk – mācījušies labākās skolās, varbūt saņēmuši privātskolotāju palīdzību un mācījušies īpašos maksas kursos, ko pirms iestājeksāmeniem rīko ģimnāzijas.

Turklāt pēc iestāšanās labā pašvaldības skolā vecāku maka biezumam tāpat ir nozīme. Piemēram, Rīgas Franču licejā tagad pat vidusskolā ir obligātas formas un daži obligātie apģērba gabali ģimenei izmaksā virs 200 eiro.

Bet varbūt skolu prestižs ir tikai izrunāts un tam nav nekāda sakara ar reālo izglītības kvalitāti? Nu nē, valsts ģimnāzijās un vēl dažās centra skolās centralizēto eksāmenu rezultāti parasti ir krietni augstāki nekā mikrorajonu skolās.

Protams, gadās izņēmumi; šogad, piemēram, matemātikas eksāmenā uzspīdējuši Daugavgrīvas vidusskolas absolventi, kuru rezultāts ir tieši tāds pats kā Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventiem. Tomēr kopumā pabeigt prestižāku skolu parasti nozīmē mācīties vidē, kur skolēniem izglītība ir vērtība, kur viņi savā starpā konkurē pirmkārt ar zināšanām.

Tas pavelk līdzi pat tos, kuriem citā skolā sasniegumi varbūt būtu zemāki. Diemžēl eksāmenu rezultāti parāda arī to, ka patiesībā Latvijā ir ne tikai divu ātrumu, bet vismaz piecu ātrumu izglītība.

Ja labākajās skolās to pašu matemātikas eksāmenu absolventi kārto, iegūstot vidēji vismaz 70 punktus no 100 iespējamajiem, bet lejasgals turas zem 20 punktiem, ātrumu ir daudz vairāk.

Manuprāt, tieši tā ir reāla problēma, par kuras risināšanu būtu jādomā gan politiķiem, gan izglītības speciālistiem, gan tiem, kuri sevi uzskata par viedokļu līderiem teju jebkurā jomā. Gan arī skolotāju arodbiedrībai un pašvaldībām, kuras nu uztraucas par nepieciešamību finansēt privātskolas.

SAISTĪTIE RAKSTI

Un arī tie, kuri, visticamāk, tomēr privātu interešu vadīti, izsituši caur Saeimu attiecīgās izmaiņas, kas dos zināmu labumu privātskolām, būtu gan labāk varējuši tikpat enerģiski gādāt par izglītības kvalitāti un pieejamību valstī kopumā.

Lai nebūtu tā, ka nestandarta bērnu vecāki kā vienīgo izeju bieži vien redz tikai privātskolu. Ja privātskolas nesamazinās mācību maksu par tādu pašu summu, kādu tās saņem no pašvaldības, tad diemžēl ieguvēju no šī Saeimas lēmuma būs ļoti maz.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Ir iemesls, kāpēc Zelenskis kopš kara sākuma velk vienu un to pašu apģērbu un kāpēc tuvākajā laikā to mainīs 85
“Ir pamats uztraukumam?” Slaidiņš par to, vai Latvijas iedzīvotājiem jāveido pārtikas krājumi 41
Rolands Repša: Krievijā mobilizācija tālāk var attīstīties divos atšķirīgos scenārijos 15
VIDEO. Pirmais sagūstītais Krievijas mobilizētais neslēpj pārsteigumu par piedzīvoto: “Es no sirds nožēloju, ka tā rīkojos”
VIDEO. “Jums arī tā ir?”: latvietis uzliek “skaitītājus” uz radiatoriem, bet tie nepavisam nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas
Parlaments konceptuāli atbalsta Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu 32
Rolands Repša: Krievijā mobilizācija tālāk var attīstīties divos atšķirīgos scenārijos 15
VIDEO. Ko Krievijas iedzīvotāji domā par mobilizāciju un vai ir ar mieru doties karot uz Ukrainu?
Iekšlietu ministrs: Riska skalā no 1 līdz 10 situācija Krievijas pierobežā vērtējama kā 7-8 15
VIDEO. Divkāju robots sasniedz Ginesa pasaules rekordu 100 metru skrējienā
14:16
Arī otrajā balss nodošanas dienā vēlētāju aktivitāte lielāka nekā pirms četriem gadiem
14:15
VIDEO. “Neviens nevar aizstāt mammu…” ukraiņu māsas cenšas atgriezties normālā dzīvē pēc piedzīvotā zaudējuma Kramatorskā
14:15
FOTO. “Jums nav jākliedz uz mani!”: Elizabetes II mazmeitas vīrs nezināmu iemeslu dēļ karalienes bērēs ieradās ar medaļām pie frakas, kuras nav “nopelnījis”
FOTO. “Visgarlaicīgākais s**** no visiem šoviem!”: mūziķis Ralfs Eilands skarbi nokritizē jauno TV projektu
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
VIDEO. “Ļoti skaidri liku saprast, ka to vēlos!”: pirms savas 50.jubilejas trešo reizi apprecējusies modes žurnāliste Una Ulme
VIDEO. Divkāju robots sasniedz Ginesa pasaules rekordu 100 metru skrējienā
Kabaču un tomātu groziņpīrāgs
“Kopš modē uzpumpētas lūpas un citi apaļumi…”: aktrise Vita Baļčunaite prāto par “plastmasīgo” laikmetu 4
VIDEO. Viesuļvētra “Īans” posta ASV Floridas štatu
Arī otrajā balss nodošanas dienā vēlētāju aktivitāte lielāka nekā pirms četriem gadiem
VIDEO. “Neviens nevar aizstāt mammu…” ukraiņu māsas cenšas atgriezties normālā dzīvē pēc piedzīvotā zaudējuma Kramatorskā
Rudens jau klāt! Kā pareizi “ieziemot” dārza mēbeles, lai tās nebojātos mitrumā un salā?
VIDEO. Buļļupē manīts ronis – vai viņš pārgrauza “NordStream”?
Jauno koalīciju gaidot 11
divi cilvēki uzsāka vakcinēšanas sertifikātu viltošanas “biznesu”? Par viltus sertifikātu prasīja 350–400 eiro 1
Pabriks: Valsts aizsardzības dienesta reformu nebūs viegli veikt, tomēr nav citas izvēles
Sārts piesardzīgs prognozēs par iespējamu masveida protestu veidošanos Krievijā, tomēr tiem esot potenciāls 10
Eklons: Krievijas pilsoņi šobrīd no Latvijas vairāk izbrauc nekā iebrauc 12
Zelenskis krievu okupantiem: Gribat dzīvot – bēdziet
Enerģijas krīze Eiropā ievirzās bīstamā posmā
Sirmgalve nobrauc sirmgalvi – pretim spīdējusi saule un ņirbējuši uz ceļa stabiņi
“Ir pamats uztraukumam?” Slaidiņš par to, vai Latvijas iedzīvotājiem jāveido pārtikas krājumi 41
Valsts prezidents: Ar cauruļvada “Nord Stream” bojāšanu Krievija ir sākusi jaunu agresijas fāzi
Sākts kriminālprocess par mediķu atteikšanos vest uz slimnīcu sievieti ar smagu galvas traumu 25
VIDEO. Nepatīkami skati: krievi lauž sev kājas, lai izvairītos no mobilizācijas 111