Inguna Granta.
Inguna Granta.
Publicitātes foto.

Inguna Granta: Nav saprotama divējādā attieksme no politikas veidotāju puses privātskolu jautājumā 1

Autore – Inguna Granta, pedagoģe, “Neatkarīgās izglītības biedrības” pārstāve un RTU Inženierzinātņu vidusskolas direktora vietniece

Siers lētāks kā Rīgā, bet problēmas auto tirgū. Cik lielas ir algas un pensijas? Kāda šodien ir dzīve Krievijā sankciju cilpā 77
VIDEO. Dziedātāja Laima Vaikule paziņo, ka februārī dosies prom no Latvijas
“Redzams ēku novietojums, militārā tehnika,” skatītājs satraucas, ka Ādažu poligons ir labi redzams Google Maps
Lasīt citas ziņas

Šobrīd daudzus privātskolu vadītājus māc bažas un neskaidrība par pastāvēšanu nākotnē. Tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem un ministri tiek runāts par un ap dažādām lietām, tomēr būtiskākais – vai privātskolas saņems valsts līdzfinansējumu arī nākotnē – netiek atbildēts.

Divējādā attieksme no politikas veidotāju puses nav saprotama, jo arī privātskolās tiek izglītoti mūsu valsts bērni.
CITI ŠOBRĪD LASA

Nav skaidrības par līdzfinansējumu nākotnē

Lai raksturotu šobrīd valdošo stāvokli, noteikti jāmin neskaidrība un informācijas trūkums. Tiekoties ar politikas veidotājiem, tiek piesauktas vecas lietas un runāts riņķī apkārt, tomēr nav skaidrības par būtiskāko – vai privātskolas nākotnē varēs rēķināties ar valsts līdzfinansējumu un kādi būs kritēriji finansējuma piešķiršanai?

Vairākkārt tika pieminēts fakts, ka, lai skola saglabātu līdzfinansējuma saņemšanu, vispirms tiks vērtēti skolu kvalitatīvie rādītāji, kur noteiktās pozīcijās jāsaņem vismaz vērtējums ”labi”.

Ja valsts līdzfinansējums tiks apturēts, pieņemu, ka vairākas skolas savu darbību apturēs vai pat izbeigs.

Ja skola ir akreditēta, tā ir jāatbalsta

Protams, katrai privātajai izglītības iestādei ir savs dibinātājs un īpašnieks, tomēr nevar novelt visu atbildību uz dibinātāja pleciem, pasakot, lai dibinātājs pats domā, kur rast līdzekļus.

Arī privātskolas izglīto mūsu valsts bērnus, kuru vecāki maksā nodokļus. Arī šie bērni ir mūsu valsts nākotne, kurā nepieciešams ieguldījums. Ja reiz valsts ir akreditējusi skolu, ļāvusi tai darboties un pastāvēt, nepieciešams arī atbalsts. Līdzfinansējumam ir jābūt, tāpat, kā slieksnim tā saņemšanai, tomēr tam jābūt racionālam un pārdomātam.

Skolām ar 20 gadu pieredzi ir zināšanas un redzējums

Ir saprotamas politikas veidotāju bažas, ka, nepastāvot nekādiem kritērijiem vai sliekšņiem, tiks atvērtas neskaitāmas privātskolas, kurās mācītos vien daži bērni un kuras arī pretendēs uz finansējumu.

Taču, lai noteiktu atbilstošus kritērijus, vislabākais risinājums būtu dialogs ar jau pastāvošajām skolām.

Virkne privātskolu Latvijā darbojas ilgstoši, dažas pat vairāk nekā 20 gadus, tāpēc komunikācija ar šīm skolām un to vadītājiem, bet, būtiskākais, ieklausīšanās viņu ieteikumos, būtu ļoti vērtīga. Šo skolu vadītājiem ir pieredze un redzējums.

Negatīva ietekme uz reemigrāciju

Minimālais skolēnu skaits nav labākais kritērijs finansējuma saņemšanai, jo privātskolu ideja paredz nelielu skolēnu skaitu, lai katrs bērns var saņemt individuālu pieeju. Privātskolas nereti izvēlas ģimenes, kuru bērni dažādu iemeslu dēļ nevar mācīties lielās skolās vai klasēs.

Tie var būt bērni, kuriem nepieciešama iekļaujoša izglītība, kuri mācījušies ārzemēs vai kuru ģimenēs sarunvaloda nav latviešu valoda u.tml.

Ja valsts, no vienas puses, kā mērķi ir definējusi reemigrāciju, sekmējot ģimeņu atgriešanos, tad veidojas zināma pretruna, ja no otras puses, tiek plānots finansējuma samazinājums vai pārtraukšana privātskolām, jo tieši šajās skolās reemigrējošiem bēriem ir vieglāk iekļauties. Atņemot līdzfinansējumu, mēs noteikti ietekmēsim to ģimeņu skaitu, kuri izlems atgriezties.

Privātskolās ir mazāks skolēnu skaits, individuāla pieeja, tāpēc reemigrējošiem bērniem ir vieglāk integrēties.

Centralizēto eksāmenu rezultāti nav optimālākais kritērijs

Arī centralizēto eksāmenu rezultāti nav optimālākais kritērijs, īpaši privātskolu gadījumā jau pieminēto dažādo skolēnu dēļ. Analizējot eksāmenu rezultātus, ļoti būtiski ņemt vērā, kādi bērni un kāpēc izvēlējušies mācīties nelielā skolā? Rezultātus nevar vispārināt un salīdzināt bez jebkādiem papildus skaidrojumiem un kritērijiem.

Vides indikators ir paši skolēni

Kvantitatīvo kritēriju vietā jādod priekšroka kvalitatīvajiem – jāņem vērā, kā skolu un tās piedāvāto izglītību vērtē paši skolēni un vecāki, kas zināmā mērā ir pasūtītāji. Tāpat jāņem vērā, kādas papildus aktivitātes piedāvā skola, kāda ir mācību vide, struktūra u.tml. aspekti. Tie nav skaitliski rādītāji, tāpēc vērtēšana ir sarežģītāka.

Ja higiēnas normas var noteikt valsts līmenī un izmērīt atbilstību tām, tad vides indikators ir paši skolēni.
SAISTĪTIE RAKSTI

Šādi kvalitatīvie kritēriji ir viens no darbiem, pie kā jāpiestrādā. Tas nebūs viegli, taču rezultāts būs tā vērts, jo katram bērnam ir tiesības mācīties atbilstoši savām spējām un varēšanai un tikt atbilstoši novērtētam.

 

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Siers lētāks kā Rīgā, bet problēmas auto tirgū. Cik lielas ir algas un pensijas? Kāda šodien ir dzīve Krievijā sankciju cilpā 77
VIDEO. Dziedātāja Laima Vaikule paziņo, ka februārī dosies prom no Latvijas
“Redzams ēku novietojums, militārā tehnika,” skatītājs satraucas, ka Ādažu poligons ir labi redzams Google Maps
Lukašenko dienas skaitītas? Izskan ziņas par Kremļa plāniem nogalināt viņu. Pēkšņā nāvē jau miris tuvs viņa līdzgaitnieks 37
FOTO. Atklājies, ka pēdējos dzīves gados Lielbritānijas karaliene Elizabete II esot cīnījusies ar smagu slimību
Lasīt citas ziņas
Vai Levita kungs ir interpretējis Satversmi?
Žurnāls: Pavasarī Krievijā sprieduši par kodolieroču pielietošanas varbūtību
Vai triecieni pa energostacijām ir pieļaujami pēc kara noteikumiem? 2
“Ūdens nav, elektrības nav, taču galvenais – krievu nav!” Hersonas centrā neapklust mūzika un neapstājas dejas
Ignats un Virgīnija – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
09:26
Lāzerepilācija – efektīvi, droši, izdevīgi
09:17
Kols: Nepārvaramas domstarpības valdības veidošanā vairs nav redzamas
09:08
FOTO. Atklājies, ka pēdējos dzīves gados Lielbritānijas karaliene Elizabete II esot cīnījusies ar smagu slimību
VIDEO. “Man ir ļoti liela abonēšanas maksa”: seksapīlā Liene Ušakova stāsta, kā ikdienā pelna iztiku maksas vietnē
VIDEO. Dziedātāja Laima Vaikule paziņo, ka februārī dosies prom no Latvijas
VIDEO. Mūzikas grupa “Bermudu divstūris” asprātīgi reaģē uz “čuhņas skandālu”
VIDEO. Porziņģis gūst 41 punktu un labo karjeras rezultativitātes rekordu
Saeimas veidošana: steigā lemj par jauniem amatiem
FOTO. Ogrē elektrības cenas Ziemassvētkus neaizēno: iedegti skaisti rotājumi visā novadā 18
“Ja bez maksas, es ņemu!” Šoziem latviešu interese par malku mežā dubultojusies
Atis Klimovičs: Tumsa un aukstums raisa bažas
“Nulle kovida” politika Ķīnā daudzviet izraisa masveida protestus pret ierobežojumiem
Cik bieži un kam jāmazgā ceļa zīmes?
Siers lētāks kā Rīgā, bet problēmas auto tirgū. Cik lielas ir algas un pensijas? Kāda šodien ir dzīve Krievijā sankciju cilpā 77
Zelenskis: Krievijas vadība atriebjas Ukrainai
Kols: Nepārvaramas domstarpības valdības veidošanā vairs nav redzamas
Apledojuši daži lielo ceļu posmi Kurzemē 1
Cik auksts laiks gaidāms otrdien?
VIDEO. Armijas formastērpiem piegādāts karavīru veselību apdraudošs audums, atklāj “De facto” 48
Neļaut sevi noķert tīklā
Argentīnā reģistrēts pirmais nāves gadījums no pērtiķu bakām
Ignats un Virgīnija – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
KNAB pagājušajā nedēļā aizturējis CVK priekšsēdētāju Bērziņu 38
Kapelāns: “Karš nav Dieva gribēts. Tas ir cilvēku izvēļu rezultāts” 14
Kā saskaitīt briežu barus vai uzpasēt rīsu laukus?
“Vienlaikus samazināt ienākumus un palielināt izdevumus var īsu brīdi,” Dālderis par jaunā budžeta tapšanu