Visas vietas aizpilda īsā laikā – pie pasēm tikt arvien grūtāk 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gada sākumā Līvānu novada iedzīvotāji uzzināja, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nolēmusi slēgt savu filiāli Līvānos, aicinot iedzīvotājus personu apliecinošos dokumentus – pases un eID kartes – apmainīt Jēkabpilī vai kādā citā nodaļā. No 22. aprīļa PMLP slēgs nodaļu arī Krāslavā.
Šā novada iedzīvotāji ir aicināti pēc personu apliecinošiem dokumentiem doties uz Daugavpilī, bet, piemēram, no Šķaunes līdz Daugavpilij ir jābrauc vairāk nekā simts kilometri ar pārsēšanos.
Līvānu novada dome nolēma nodrošināt šo pakalpojumu uz vietas, ar pašvaldības transportu no Daugavpils divas reizes mēnesī atvedot PMLP darbinieku uz Līvāniem. Līdzīgi plāno rīkoties arī Krāslavas novada vadība, tā daļēji uzņemoties veikt valsts funkciju.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Madara Puķe “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka sākotnēji bija plānots slēgt arī PMLP nodaļu Siguldā, bet pēc tam, kad risinājuma meklēšanā iesaistījās pašvaldība, šis pakalpojums Siguldā ir pieejams vēl biežāk, nekā tas bija līdz tam.
Līdzīgi iespēja apmainīt personu apliecinošos dokumentus pašvaldībā uz vietas rasta arī sarunās ar Līvānu novada domi, bet ar Krāslavas pašvaldības vadību sarunas esot vēl procesā. Lēmums par minēto nodaļu slēgšanu pieņemts, izvērtējot klientu apkalpošanas efektivitāti, jo abās Latgales pašvaldības filiālēs esot bijusi neliela noslodze, tāpēc nolemts darba stacijas pārvietot uz lielākām pilsētām, lai tur neveidotos rindas un varētu palielināt nodaļas kapacitāti.
PMLP ir Iekšlietu ministrijas padotības iestāde. M. Puķei bija zināms, ka Iekšlietu ministrija ir vērsusies Finanšu ministrijā, lūdzot piešķirt papildu finansējumu PMLP kapacitātes stiprināšanai.
Visas vietas aizpilda īsā laikā
Līvānu novadā pēc pašvaldības iesaistīšanās risinājuma meklējumos pases un eID kartes uz vietas var saņemt divas reizes mēnesī. Novada dome ne tikai organizē transportu, lai PMLP darbiniekus atvestu no Daugavpils un aizvestu atpakaļ, bet arī dod savas telpas, kā arī reģistrē personas, kas vēlas saņemt šo pakalpojumu.
“Tāpēc mēs redzam, ka interese ir liela un visas vietas ir aizpildītas ļoti īsā laikā,” “Latvijas Avīzei” skaidroja novada domes priekšsēdis Andris Vaivods (“Latvijas attīstībai”). Viņu nepārliecina arguments par nelielo nodaļas noslodzi, jo tā strādājusi reizi nedēļā un nepilnu dienu. Tāpēc tajā pieņemto apmeklētāju skaits bija mazāks nekā tur, kur cilvēkus apkalpoja katru darbdienu. Daļa iedzīvotāju bija spiesti doties uz citām pašvaldībām, ja steidzami vajadzēja apmainīt dokumentus.
“Gribētāju būtu daudz vairāk. Mums piedāvāja doties uz Jēkabpili, bet ko lai dara gados vecāki cilvēki, kuriem nav sava transporta?” vaicāja A. Vaivods.
Viņš uzskata, ka tas nav pareizi, ja pašvaldībai daļēji ir jāuzņemas valsts funkcija, bet tai nav citas iespējas, jo novada vadībai ir jārūpējas, lai iedzīvotāji saņemtu visus viņiem nepieciešamos pakalpojumus. Turklāt par šo pakalpojumu viņi valstij samaksā. PMLP filiāles darbinieki jau bija aizgājuši no Līvāniem un atbrīvojuši telpas.
Tagad tās nācies iekārtot no jauna, atjaunot programmas, organizēt rindu pieteikšanu. A. Vaivods uzskata, ka, veicot administratīvi teritoriālo reformu, visu pašvaldību centros bija jānodrošina arī valsts pakalpojumi. A. Vaivods atzīst, ka valsts pārvaldē ir profesionāli ierēdņi, bet viņi nezina, kāda ir situācija Līvānos, Zilupē vai Ventspilī, kas katrā vietā ir atšķirīga.
“Valsts struktūrām vajadzēja sekot līdzi pašvaldību reformai, bet tās dzīvo savu dzīvi un atraujas no cilvēkiem. Parasti pirms Saeimas vēlēšanām nekas tāds nenotiek. Tāpēc ir jautājums, kāpēc tagad to pieļauj,” “Latvijas Avīzei” vaicāja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS), kura vadītajā pašvaldībā pēc reformas iekļāvās Dagdas novads un vairāki Aglonas novada pagasti.
Arī Krāslavas novada domes vadība no PMLP saņēma vēstuli, ka no 22. aprīļa Krāslavā tiks pārtraukta PMLP Krāslavas nodaļas darbība, aicinot iedzīvotājus doties uz Daugavpili, lai apmainītu personu apliecinošus dokumentus.
G. Upenieks atzina, ka iedzīvotājiem, kas dzīvo tālākos pierobežas pagastos, nokļūt Daugavpilī būtu ļoti sarežģīti. Tāpēc arī Krāslavas novada dome meklēs iespējas, lai atvestu PMLP darbiniekus uz Krāslavu. “Taču tā nav mūsu funkcija, uz ko var norādīt arī Valsts kontrole,” piebilda pašvaldības vadītājs.
Rada neuzticēšanos valstij
“Cilvēki uztraucas. Izsaka aizdomas, vai tikai šī nav slēptā deportācija, lai piespiestu cilvēkus atstāt pierobežu un doties uz centriem,” sacīja G. Upenieks, aicinot vērtēt šo situāciju arī no valsts drošības viedokļa.
Pašvaldībā pienākot ziņas, ka arī Valsts policija samazinot darbinieku skaitu pierobežas pašvaldībās, par ko gan oficiāla informācija neesot sniegta.
“Tik saspringtā laikā valsts par mums ir aizmirsusi. Tas cilvēkiem rada pastiprinātu neuzticēšanos valstij,” uzskata novada priekšsēdis. Viņš uzsvēra, ka Valsts policija ir profesionāla struktūra ar savu datubāzi un darbiniekiem, kas ieguvuši profesionālo izglītību, ko nevarot tādā kapacitātē aizstāt ar pašvaldības policiju.
Valsts policijas reformu savā darbā izjūt arī Ludzas novada priekšsēdis Edgars Mekšs (ZZS). Pašvaldībā pieaudzis Administratīvās komisijas darba apjoms. Agrāk komisija saņēma no policijas protokolu par pārkāpumu un tai bija tikai jāpieņem lēmums, bet tagad pašvaldībai atsūta dienesta ziņojumu, komisijai pašai jāsavāc pierādījumi, jāiztaujā liecinieki un jāizskata lieta, piemēram, par suņu turēšanas noteikumu pārkāpumiem. Taču tiem, kas izdarījuši pārkāpumu, parasti ir arī advokāti.
“Gribot negribot mums ir jāveido pašvaldības policija, jo Valsts policijas kapacitāte ir samazinājusies,” atzina E. Mekšs. Ludzas novada dome lēmumu jau ir pieņēmusi par pašvaldības policijas izveidošanu, ir ieplānojusi budžetā finansējumu un izsludinājusi arī konkursu.
Taču tas neesot tik vienkārši – atrast profesionālus speciālistus, kas varētu strādāt pašvaldības policijā. Topošajā Pašvaldību likumā, kuru Saeima drīzumā skatīs 2. lasījumā, ir noteikts, ka līdz 2024. gadam visām pašvaldībām būs jāizveido sava pašvaldības policija.
Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka pārmaiņas un reformas ir neizbēgamas un iestādei ik pa laikam ir pienākums pārskatīt savu struktūru, veikt uzlabojumus. Tā tas notiekot arī tagad, kad Valsts policija strādā pie jaunu strukturālo reformu ieviešanas.
Taču Valsts policijas darbinieku skaits netikšot samazināts, jo “katrs darbinieks policijai ir svarīgs”.
Reformas gaitā ir plānota iecirkņu apvienošana, tādā veidā optimizējot policijas darbu, reaģēšanu un citus aspektus, paskaidroja Valsts policijas pārstāve.
