PET pudeļu pārstrādes rūpnīcas “PET Baltija” ražotne.
PET pudeļu pārstrādes rūpnīcas “PET Baltija” ražotne.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Plastmasas un plēves tik daudz, ka to nevar pārstrādāt. Ko darīt, vērtē “Eco Baltia” 0

Šodien, 24.oktobrī, Eiropas Parlaments lems par priekšlikumu no 2021.gada aizliegt plastmasas šķīvju, galda piederumu, vates kociņu u.c. vienreizlietojamo priekšmetu tirdzniecību.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa “Eco Baltia grupa” uzskata, ka pozitīvs lēmums dos nepieciešamo stimulu iepakojuma un citu plastmasas produktu ražotājiem pāriet uz videi draudzīgāku materiālu izmantošanu, samazinot to atkritumu apjomu, kas nav derīgi pārstrādei un nonāk poligonos.

“Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs norāda, ka iepakojuma industrija ļoti strauji attīstās un savās pārstrādes rūpnīcās praksē uzņēmumi redz visdažādāko ķīmisko savienojumu izstrādājumus, kuru patēriņš ir milzīgs, bet pārstrādes iespējas ir ierobežotas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Plastmasas pudeles tiek apvilktas ar dažādām plēvēm, iepakojumi ir nevajadzīgi daudz slāņos, tiek aplīmēti ar līmēm, kuras nevar nomazgāt pat speciālajās iekārtās, sveramos produktus ietin neskaitāmos maisiņos un plēvītēs, kas viss sagādā problēmas pārstrādātājiem.

“Pat gribēdami to visu nevaram šobrīd pārstrādāt, jo nav tādu tehnoloģiju,” uzsver Simanovičs.

Tāpēc pozitīvs Eiropas Parlamenta lēmums būtu apsveicams solis, jo dos signālu un arī motivāciju plastmasas izstrādājumu ražotājiem domāt ilgtspējīgi un maksimāli izmantot tādus materiālus, ko var pārstrādāt un kas ir draudzīgāki arī to lietotājiem, pauž Simanovičs.

Lielākā daļa no vienreizlietojamajiem plastmasas izstrādājumiem, kuru izplatību Eiropas Savienības līmenī plānots ierobežot, šobrīd Latvijā nenonāk otrreizējā pārstrādē, bet gan atkritumu poligonos vai tiek reģenerēta, sadedzinot.

Plastmasas izstrādājumu tirdzniecības aizliegums būs liels izaicinājums gan ražotājiem, gan tirgotājiem un arī patērētājiem, kuriem būs jāmaina savi ikdienas paradumi.

Tomēr visas sabiedrības interesēs ir, lai šie izstrādājumi būtu cilvēku veselībai draudzīgāki, pārstrādājami un tiktu taupīti dabas resursi, kas nepieciešami jaunu materiālu saražošanai.

“Eco Baltia grupas” rūpnīcās AS “PET Baltija” un SIA “Nordic Plast” jau šobrīd tiek pārstrādāts plastmasas iepakojums, taču izejvielu kvalitāte ir viena no lielākajām problēmām.

Reklāma
Reklāma

M.Simanovičs arī uzsver, ka līdztekus uzsvaram uz “zaļāku” plastmasas izstrādājumu ražošanu, Latvijas līmenī būtisks ir arī jautājums par turpmākām investīcijām šķirošanas līnijās un kopējā šķirošanas infrastruktūras izbūvē.

Tas nepieciešams, lai ar tehnoloģiju un mākslīgā intelekta palīdzību no sadzīves atkritumiem maksimāli efektīvi tiktu nošķiroti pārstrādei derīgie materiāli un samazinātos atkritumu apjoms, kas tiek apglabāts poligonos.

Saskaņā ar ES prasībām Latvijai līdz 2025. gadam vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu būtu jāpārstrādā.

SIA “Eco Baltia grupa” pēc apgrozījuma ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 53,4 miljoni eiro. “Eco Baltia grupa” nodrošina vairāk nekā 700 darba vietas. Grupas uzņēmumi sadarbojas ar 46 600 klientiem Latvijā un ārpus tās.

“Eco Baltia grupas” uzņēmumi nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei – “Latvijas Zaļais punkts”, “Eco Baltia vide”, “Eko Kurzeme”, “Jumis”, “PET Baltija”, “Nordic Plast” un “Eco Teh Baltia”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.