Latviešu folkloras krātuves pētniece un fondu glabātāja Māra Vīksna rāda izdevumu “Rucavas garamantas I”.
Latviešu folkloras krātuves pētniece un fondu glabātāja Māra Vīksna rāda izdevumu “Rucavas garamantas I”.
Foto: Timurs Subhankulovs

Pūš launadzis, āzenis, sāmenis. Kā runā rucavnieki 1

Ja kāds piedāvā: “Vai gribi pagaršot spiras?” tas nenozīmē kaut ko nejauku, bet vien to, ka rucavnieks dalās ar saviem rudzu miltu cepumiem, ko izloksnē sauc par “spirām”.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 57
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Jūs stulbi esat? Varbūt jūs paši nenomirstiet, varbūt sapratīsiet, kad kāds tuvinieks saslims?”: teica Aldis Gobzems Covid-19 pandēmijas sākumā 122
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Lai kā arī šobrīd būtu, ne Šlesers, ne Gobzems augstu nepalēksies
9 stundas
Lasīt citas ziņas

Šis vārds un tā skaidrojums atrodams nesen izdotajā grāmatā “Rucavas garamantas I”, kas iznākusi sērijā “Novadu folklora” un ko sastādījusi LU Literatūras, mākslas un folkloras institūta Latviešu folkloras krātuves (LFK) pētniece un fondu glabātāja Dr. h. c. philol. Māra Vīksna.

Sadaļu par rucavnieku valodu, skaidrojot tieši šajā izdevumā ietvertos izloksnes vārdus, uzrakstījusi valodniece Dr. habil. philol. Beatrise Reidzāne, kuras dzimtā puse ir Latgale.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Kad pie mums sāka runāt par Rucavas vārdnīcas veidošanu, lūdzu – dodiet to darbu man, es no tālā Baltinavas gala labi redzēšu, kas tur ir interesants,” teic Beatrise. Viņa salīdzina, ka, piemēram, Rucavā čiekuru sauc par ciekauzi, Baltinavā – par cērkūzi. Bietes Rucavā ir svikli, Baltinavā – svikļi (no krievu valodas – svekla). Tāpat šaujampulveris – “paraks” un “paroks”.

Pūš launadzis,” šis teikums bieži lasīts grāmatās par zvejniekiem.

Rucavā launadzis ir dienvidvējš. Āzenis – dienvidaustrumu vējš, sāmenis – ziemeļvakara vējš.

B. Reidzāne norāda, ka krājumā īpaši nozīmīgi ir folkloras un etnogrāfijas materiālu vācēja, 1911. gadā dzimušā Jāņa Ģirņa LFK iesūtītie materiāli: “Tie rāda pagājušā gadsimta 20. gadu jaunieša attieksmi pret “savējo”, tas ir, Rucavā dzirdamo, un literāro valodu, viņa spēju uztvert un atspoguļot īpatnējo, līdztekus norādot arī kopvalodas vārdu: “rūkštines” (skābenes) u. c. Jāņa Ģirņa pierakstos īpatnējā leksika un semantiskie varianti ir dabiski iekausēti etnogrāfisko materiālu aprakstos, te ir gan drēbes, gan apavi – kā ikdienā, tā svētkos lietojamie –, gan darba procesi – vērpšana, šūšana. Tāpat ēdieni, to nosaukumi, tiem nepieciešamie produkti tiek atklāti gatavošanas procesā, raksturojot arī nepieciešamos darbarīkus.”

Tīres, žūre, mencu putra

Ja Rucavā ciemiņam piedāvā “balto tīri”, tas nozīmē, ka galdā ceļ kartupeļu biezputru. Ja prasa: “Vai ēdīsi rīvātus kukuļus?”, tad jāzina, ka nebūs kukuļi, bet rīvētu kartupeļu klimpas. Rīvāti rauši ir rīvētu kartupeļu sacepums. Bet pie “apaļiem rāciņiem” ēd īpašo Rucavas puses gardumu – balto sviestu. Esmu redzējusi, kā to skutulā (māla bļodā) suk (kuļ).

Recepti lasot, arī var izbaudīt izloksnes savdabību: “Balto sviestu iesāk ar drusku tauku izkausētu. Suk ar kaŗauti skutulā. Lej kreimu, suk. Brīžiem liek uz galdu, brīžiem uz podu, kur vārošs ūdens. Balto sviestu sukot, ja ir trekns kreims, lej drusku pienu klāt. Sukot piemet sāli. Kad nu sasukas, ir viscaur vienāds, tad liek šķīvjos un izlieto ēšanai. Ēd pie apaļu rāciņu un arī pie maizes.”

Vārdā “kaŗaute” ir lietots mīkstinātais “ŗ”. B. Reidzāne teic, ka kurzemnieki ir vienīgie, kas šo burtu vēl izrunā.

Un, piemēram, vārdu salikumā “pūŗu pūri” bez tā patiešām neiztikt, jo “pūŗi” (ar mīkstināto “ŗ”) Rucavas pusē ir kvieši. Jāēd ne vien baltā, bet arī mellā tīre – kartupeļu un rudzu miltu biezputra un krūpu tīre – putraimu biezputra. Ir arī krūpu desa. Bet skābā putra šaipusē ir kartupeļu zupa ar apceptiem sīpoliem un klāt pielietām paniņām.

Ķēķene (B. Reidzānes vārdnīcā šī vārda nozīme ir “meita, kurai kārta strādāt ķēķī”; citā avotā – Lienes Markus-Narvilas “Rucavas izloksnes vārdnīca: leksikogrāfiskais un leksiskais aspekts” – “saimniece godos”) pratīs pagatavot garšīgu trīceklu (galertu) un ķepenu desas (no lietuviešu valodas – ķepeni – aknas).

Mencu putra ir kartupeļu un piena zupa ar vārītām mencām. Rūkštiņu putru var nobaudīt vasarā, kad grāvmalās saplūcamas rūkštines (skābenes, leišu valodā ŗūkšt nozīmē skābt).

Žūri (auzu miltu ķīseli) ēd ar taukiem un gaļu vai arī ar cukuru, piestrebjot klāt pienu. Savukārt “primšis” ir maizes zupa. Skopa saimniece droši vien lika galdā špilkumus (mazas bļodas). Un, kad cilvēks jau pierubinājis (pa druskai vien pieēdies), rudenī viņu vēl pacienāja ar kraušiem (bumbieriem).

Rokāvis un pelestaks

“Samtis” vai “samte” Rucavā ir putu smeļamā karote, bet samta veste ir “samatota veste”. Piedurknes vietējie dēvējuši par “rokāvēm”, tāpat saucot arī kreklu piedurkņu augšgalā ieaustā raksta joslu. Pērpetes ir izšuvumi plecu daļā, perpečoti krekli ir rotāti ar lentveidīgu rakstu joslu.

“Pelestaks” ir izšuvuma dūriens, ar ko rotāja piedurknes; tas atgādina sīkās peļu pēdiņas. Spārnoti svārki ir – krokoti svārki, L. Markus-Narvilas vārdnīcā atrodams arī vārds “kruoceņi” – sieviešu svārki ar ielocēm. Sievas pucējās ar zīdenēm (zīda lakatiem), bet siltumam uz pleciem lika marģines – raibas villaines.

Ja kurpei nodilis purngals, rucavnieks teica: “Kurpei snuķis noplīsis.”

Kažoka lāpīšanai izmantoja “kutkaili” (tā kažoka ielāpu dēvē lietuvieši).

Jauki vārdi Rucavas izloksnē ir “saulteķis” (saulriets) un ķirzalktis. Droši vien pēdējos diezgan daudz var ieraudzīt līču pļavās, ko vietēji dēvē par lankām. Tas ir kuronisms – kuršu valodas vārds. Kuronisms ir arī “lanktis” – tītavas jeb rīks dzijas uztīšanai šķeterē.

Ja par cilvēku saka – viņam basas kājas, tas nozīmē – plikas kājas. Bet kumeļš ar basām kājām ir tumšas krāsas zirdziņš baltām kājām.

Māsēns, melava

B. Reidzāne stāsta, ka parasti ir vairākas pamat­iezīmes, kas tautasdziesmu valodu atšķir no citu folkloras tekstu valodas. Tas ir intensīvs lietvārdu pamazināmo galotņu lietojums. Rucavas novadā ir dažādas pamazināmās galotnes: -īns, -īna, -ins, -ina un -iņš, -iņa.

“Rucavas iezīme ir vēl pamazināmā forma -ēns, -ēna,” norāda autore. “Piemēram, māsa ir “māsēns”, zutis – “zutēns”.” Jāņem vērā arī, ka Rucavā vārdos “drānele, meičele, laivele, namelis” u. tml. nav ietverta nievājoša pieskaņa, kāda šiem vārdiem varētu būt citur. Par to rakstījusi L. Markus-Narvila.

B. Reidzāne norāda, ka izloksnei raksturīga darbības vārdu formu jaukšanās, kas izpaužas kā dominējošs pagātnes formu lietojums tagadnes formas vietā – “grib/gribē”: “Rucavas papildu īpatnība arī tā, ka darbības vārdu ar izskaņu -ot nenoteiksmē ir joprojām sastopama pagātnes forma ar -ava: “melava” (meloja). Piemēram: “Lai tie mani nelūkava,/Papenieku pijācēni”.” Vārds “pijācēni” nozīmē “dzērāji””.

Vēl viena īpatnība Rucavas tautasdziesmās – gala zilbēs ritma saglabāšanai pievienots “lāpāmais vokālis” – “i”, arī “e” un “a”. Piemēri: “kāzāsi iedama”, “ne tās dziede, ne runāja”.

Par seniem vārdiem runājot, B. Reidzāne akcentē, ka ir tādi, kas kopīgi ar lietuviešu valodu, bet saglabāti Lietuvas un Latvijas pierobežā, piemēram, “būris”, kas nozīmē “lopu bars, ļaužu pulks” vai “mārša” ar precībām saistītajā leksikā, arī “marte” – “jaunā sieva”.

“Vēl īpaši tiek atzīmēta vārdu grupa – kuronismi, kas cilmes ziņā ir seni baltu vārdi, bet sastopami tikai Kursā, piemēram, lancīt, riedāt, skambināt, ule,” stāsta valodniece.

No Beatrises Reidzānes “Rucavas izloksnes vārdnīcas”

Apmārtot – mičot, āžŗauks – aukla savilkšanai, biguze – maizes zupa, caurlielenes, caurlienes – zeķes, kur raksti ar caurumiem, draugalēna – draudzene, arī draugaļa, eķam – ejam, kapācis – kapājamais nazis, kapele – liela makšķere, mencas ko medīt, kārst – novecot (no liet. val.), arī “dēdēt, dilt” (par cilvēku), ķimini – sūnas baļķu starpās (no liet. valodas).

SAISTĪTIE RAKSTI

Lazda – spieķis, nūja (no liet. valodas), lancīt – apmeklēt, apciemot (kuronisms), lūki – precinieki, mārte – jaunā sieva, līgava, pakoda – aizdars, pasukas, pasuku piens – paniņas, puiks – labs, derīgs, skaists (piemēram, “puika meita” nozīmē “skaista meita”).

Raudināt, saraudināt – viegli apcept, kveldināt, riedīties – taisīties, gatavoties (kuronisms), rūkis – iedobums mūrī ugunskuram, skambināt – skandināt (kuronisms), sutne – nepatīkams cilvēks (palama), ule – ratu rumba (kuronisms), vaidi – nemieri, karš.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 57
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Jūs stulbi esat? Varbūt jūs paši nenomirstiet, varbūt sapratīsiet, kad kāds tuvinieks saslims?”: teica Aldis Gobzems Covid-19 pandēmijas sākumā 122
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Lai kā arī šobrīd būtu, ne Šlesers, ne Gobzems augstu nepalēksies
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts paziņo, kas notiks ar intensīvās terapijas pacientiem ekstremālā gadījumā 149
7 stundas
LA
LA
Veselam
Ārsts skaidro, kas notiek ar imunitāti pēc 180 dienām, pacientam izslimojot Covid-19 65
8 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts paziņo, kas notiks ar intensīvās terapijas pacientiem ekstremālā gadījumā 149
7 stundas
LE
LETA
Veselam
Gada laikā iedzīvotāji biežāk sākuši lietot alkoholu 17
10 stundas
LA
LA
Veselam
Ārsts skaidro, kas notiek ar imunitāti pēc 180 dienām, pacientam izslimojot Covid-19 65
8 stundas
LA
LA
Ziņas
Tālu nav brīdis, kad medicīniskā palīdzība kādam var būt jāatsaka. Kuram pacientam būs priekšroka? 17
4 stundas
LA
LA
Ziņas
Tālu nav brīdis, kad medicīniskā palīdzība kādam var būt jāatsaka. Kuram pacientam būs priekšroka? 17
22:26
LE
LETA
Ziņas
Izskan versija par valsti, kur varētu notikt Maira Brieža cīņa pret Džeiju Opetaju 1
21:34
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts paziņo, kas notiks ar intensīvās terapijas pacientiem ekstremālā gadījumā 149
20:02
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Lai kā arī šobrīd būtu, ne Šlesers, ne Gobzems augstu nepalēksies
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Izskan versija par valsti, kur varētu notikt Maira Brieža cīņa pret Džeiju Opetaju 1
5 stundas
LA
LA
Ziņas
“Bagāti ministri nabadzīgā valstī – tas ir neētiski,” Liepnieks par algu palielināšanu valsts amatpersonām 55
11 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
“Pie mums Bebrenē zirgu drīz jau būs vairāk nekā cilvēku!” Joks ar lielu daļu patiesības 1
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Šī vakcīna satur augstāku antigēnu devu.” Zavadska atklāj, kurai vakcīnai ir vislielākā efektivitāte pret Covid-19 85
13 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Apdzīšana krustojumā – atļauta, bet bīstama
9 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
“Te būs iela, pa kuru kursēs sabiedriskais transports.” Kādas pārmaiņas gaidāmas pie “Liepājas metalurga” martena krāšņu ceha 23
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Katram piektajam testam izrādoties pozitīvam, sestdien Latvijā reģistrēti 2252 jauni Covid-19 gadījumi 91
13 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Kāpēc māju renovācija Latvijā notiek gliemeža tempā?
9 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Cienīsim mūsu latviešu valodu un nebaidīsimies to nosaukt vārdā, arī darba sludinājumos!
12 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Todien laika apstākļi braukšanai bijuši nejauki. Vai Irēnai bija iespēja izvairīties no sadursmes?
12 stundas
ZJ
ZANDA JANKOVSKA
Ziņas
“Izrāde, kas nekad nebeidzas.” Zanda Jankovska recenzē astoto „Socle du Monde” biennāli Dānijā
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā uzsnidzis pirmais sniegs 12
17 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai traģēdiju varēja novērst? Publicētas fotogrāfijas pēc nelaimes ar Boldvinu filmēšanas laukumā 6
15 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Niršanas amatieris Izraēlā atrod ap 900 gadu senu krustnešu zobenu 1
18 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Bērnu svētki sākas ar šāvienu krūtīs.” Kādu sodu piespriedusi tiesa šāvējam Jurijam? 8
19 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kā es uzveicu slepkavu jeb mans Covid-19 pieredzes stāsts 231
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Arņa Cimdara meita: Tēta rīcībā nebija viltots Covid-19 vakcinācijas sertifikāts 190
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Jūs stulbi esat? Varbūt jūs paši nenomirstiet, varbūt sapratīsiet, kad kāds tuvinieks saslims?”: teica Aldis Gobzems Covid-19 pandēmijas sākumā 122
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Ministru prezidenta pieklājības žests neizdzēš jautājumu: vai ir jēga būt likumpaklausīgam?… 74
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 57
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Daina, Dainis un Dainida 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TV un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare: “Man jācitē kāda ārsta teiktais: Mēs vairs necīnāmies ar C19, mēs jau cīnāmies ar stulbumu!” 235
2 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šī nedēļa nesola īpašu stabilitāti, situācija būs mainīga! Horoskopi no 25. līdz 31. oktobrim
15 stundas