Dens Dimiņš
Dens Dimiņš
Foto no personiskā arhīva

No “druvu kuģa” līdz “sirdspāķītim”. Saruna ar tulkotāju par “vārdiem” un “nevārdiem” 0

Tulkotājs DENS DIMIŅŠ ir gādājis, lai varam latviski lasīt izcilu islandiešu, grieķu, franču literatūru, kā arī ir pētījis valodas procesus. Šoreiz sarunā ar viņu – gan par jaunajiem “vārdiem” un “nevārdiem” un dažkārt sastopamo provinciālismu to izraudzīšanā, gan par padomju laiku mantojumu valodā, no kura vēl neesam tikuši vaļā.

LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 92
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Politiķe Ramona Petraviča ļāvusies erotiskai fotosesijai vīriešu žurnāla lappusēs 188
1 diena
Lasīt citas ziņas

Jūs bijāt “2018. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena” žūrijā. Kuri no šogad iesūtītajiem vārdiem šķita visinteresantākie?

D. Dimiņš: Vārds “sirdspāķītis” – mīļotais no laukiem – likās ļoti mīlīgs. Tajā ir kaut kāds poētisks siltums! Visu cieņu aptaujas rīkotājiem un viņu labticībai, viņu, iespējams, sirdsšķīstajiem nodomiem, bet vispār mani vienā brīdī sāka mākt ļoti dziļas šaubas par šīs norises lietderību un ilgtspēju.

CITI ŠOBRĪD LASA
Godīgi sakot, pat biju vieglā šokā, kad redzēju, kādi vārdi ir iesūtīti kā nevārdi vai nevēlami izteicieni…

It īpaši svešvārdi un salikteņi, it kā tie paši par sevi būtu kāds ļaunums. No vienas puses, šīs tradīcijas mērķis ir “rosināt daudzpusīgu, pastāvīgu un argumentētu dialogu starp valodas lietotājiem, valodniekiem, sociolingvistiem, literātiem un publicistiem, skolotājiem, studentiem, plašas saziņas līdzekļiem, valsts iestādēm, sabiedriskiem darbiniekiem, izdevējiem, terminologiem, redaktoriem, tulkotājiem un vārdnīcu veidotājiem”.

No otras puses, žūrija ņem reālā valodas apritē esošus vārdus un apkarina tos ar patvaļīgām negatīvām “birkām”: nevārds, savārstījums. Piemēram, “vārda” kandidāts šogad bija “tekstpratība”, bet “nevārda” – “informācijpratība”.

Šīs aptaujas entuziasti, šķiet, aizmirst ābeces patiesību – ja valodā kas pastāv, tam lielākoties ir vieta, niša, funkcija. 2007. gada “nevārds” bija “siera izstrādājums”, ko tagad lieto ikdienā. 2015. gada “nevārds” bija “uzstādījumi”, bet lai man kāds paskaidro, ar ko tas ir sliktāks par “iestatījumiem”.

Nevajadzīgais valodā atmirs pats no sevis!

Gadās, kad īsus un parocīgus svešvārdus (iegūglēt) cenšamies par katru cenu aizstāt ar gariem un grūti izrunājamiem latviskojumiem (meklēt informāciju internetā, izmantojot meklēšanas programmu “Google”).

Bija jau gan arī daudz asprātību no sērijas Kr. Remonta iela, bet nekāds reāls dialogs šeit neveidojas. Šī tradīcija, visticamāk, turpinās pastāvēt kā kuriozs smieklīgu teicienu kopojums, sava veida valodas observatorija, kas, neapšaubāmi, ir ļoti pozitīvi, bet vienlaikus, jāteic, arī sava veida piemineklis mūsu nācijas provinciālismam un valodas faktu nezināšanai.

Arī negāciju meklēšanai, vēlmei kontrolēt un uzdarboties pašdarbnieciska valodas policista vai sanitāra ampluā, jo iesūtīto “nevārdu” saraksts bija teju trīsreiz garāks par “vārdu” sarak­stu. Mums vajadzētu mācīties būt atvērtākiem pret pasauli, kas ir skaista savā dažādībā.

Pērn Valsts valodas komisijas konferencē savā priekšlasījumā runājāt par padomjlaika mantojumu valodā. Kādus tekstus bijāt pētījis, un kādi bija galvenie secinājumi?

Man bija izdevība papētīt tekstus uzreiz pēc padomju okupācijas sākuma (1940.–1941.; no 1944. gada rudens) līdz Staļina nāvei (1953) un arī nākamajā periodā, Hruščova atkušņa laikā, ko iezīmēja 20. partijas kongress 1956. gada februārī, līdz Hruščova nomešanai 1964. gadā. Var runāt par padomju totalitārā diskursa ieviešanu un pakāpenisku sovjetiskās diskursīvās prakses nostiprināšanos, iesakņošanos.

Ar diskursu šeit saprotam valodas formas un nozīmes kopsakarā (sadarbē) ar sociālajām un kultūras nozīmēm, kā arī interpretācijas satvaru. Jaunā vara deklaratīvi norobežojās no brīvvalsts (t. s. buržuāziskā) perioda un centās šķirt jaunu lappusi, ieviešot jauninājumus lietišķajā un publicistikas stilā. Tika reformēta pareizrakstība.

Gan publicistikas, gan oficiālās tekstrades (piemēram, tiesību aktu, paziņojumu vai runu) “jaunā slota” vienmēr grib tīri slaucīt valodas plānā, jo valoda ir viens no instrumentiem, ar ko tiek ietekmēta sabiedriskā doma. Varas rupors neapšaubāmi vēlas, lai tā balss top sadzirdēta un šī balss palaikam skan histēriski.

Cits jautājums, cik lielā mērā tas izdodas. Bet atkušņa periodā notiek mierīgākas pārmaiņas, tiek pilnveidota leksika, revidēta 1946. gada radikālā pareizrakstības reforma. Leksikā dominē smagnējība un tukšvārdība, kā arī parādās daudz jaunu poētismu (kombains ir “druvu kuģis”).

Pirmajā periodā saviešas Staļina personības kulta ekstātiskās formulas, mistiskās lūgšanas un maģiskās zīmes, ko savā esejā “Boļševisms un kultūra” lieliski aprakstījis igauņu rakstnieks Jāns Undusks. Atkušņa periodā šis kults tiek noliegts, patoss no­plok, bet turpinās krievisku kalkētu konstrukciju izplatīšanās.

Savulaik par padomju varas gados notikušo valodas unifikāciju man stāstīja valodniece, terminoloģe Valentīna Skujiņa. Kādi ir jūsu pamanītie spilgtākie piemēri?

Droši vien jāpiemin vēlme standartizēt un kontrolēt, īpaši publiskā diskursa jomā. Valodas kodifikācija un normēšana nebūt nav padomju sistēmas prerogatīva. Tā notiek visur, kur sevi atražo kontrolējoša, uzraugoša vara. Unifikācijai, kodifikācijai ir senas saknes. Tā nav sākusies padomju laikā un turpinās arī pēc padomju sistēmas sabrukuma, iemiesojot neizsīkstošo cilvēka vēlmi sakārtot pasauli, kas daļēji atspoguļojas arī valodā.

Piemēram, jēdziens “valodas kultūra” izriet no visai nezinātniskiem vienādošanas un standartizēšanas centieniem, ko mūsdienās vērtējam neviennozīmīgi. Pie mums tas atnācis no vācu “Sprachkultur” no Prāgas skolas “jazyková kultura”, kas it kā vērsās pret pārmērīgu pūrismu, bet vēlāk, protams, Austrumeiropā valodas kultūras jēdzienu katrs izprata pa savam.

Valodas unificēšana parasti noved pie izteiksmes bagātības un leksiskās variabilitātes noplicināšanas.

Protams, konkrētos kontekstos pastāv funkcionāli un situ­atīvi piemēroti reģistri, kuri ar laiku un lietojuma gaitā “standartizējas”, it īpaši rakstu kultūrā, kur kārtība ir vajadzīga, piemēram, skolas līmenī, bet dialektu un variantu skaušana un stigmatizēšana runātā valodā mūsdienās vairs nebūtu praktizējama.

Vai tagad esam ar šo mantojumu tikuši galā? Manuprāt, ierēdņu valodā tas arvien vēl ir ļoti dzīvīgs – “izglītojamie”, nevis skolēni, “izglītības iestāde” utt.

Īsti neesam un nemaz nevaram tikt galā. Runājot par ierēdņu valodu, viena lieta ir nozaru terminoloģija, kuru bieži vien nepieciešams sistematizēt un standartizēt ne vien Latvijas, bet arī plašās Eiropas saimes līmenī. Cita lieta ir mūsu spītīgā tveršanās pie dažādām provinciālām tradīcijām, piemēram, latīņu alfabēta īpašvārdu transkribēšana latviešu burtiem.

Lai gan šai metodei ir savas priekšrocības un valodā jau veiksmīgi pastāv daudzi tradicionālismi (ģeogrāfiski nosaukumi, person­vārdi), publiskajā diskursā, presē un zinātniskajos rakstos būtu jālieto īpašvārdu oriģinālrakstība, kā tas darīts gandrīz vis­ur citur Eiropā. Izņēmums ir tikai, šķiet, Albānija, bet pat tur uz grāmatu vākiem aizvien biežāk redzu itāļu, angļu u. c. īpašvārdus atstātus oriģinālrakstībā.

Jāteic, padomju diskursā aktualizēto rusismu un kalku mantojums turpina atrasties lingvistiskajā apritē. Vēl aizvien mēs “uzliekam par pienākumu”, “veicam pārbaudi” un “pieņemam mērus”. Šīs būtībā ir konceptuālas metaforas ar dziļām saknēm. Mūsu Satversmes 53. pantā parādās visai neveiklais (no valodas kultūras viedokļa) “atbildību nenes”, 66. pantā “pēc gada notecēšanas”. Jādomā, tas ir krievu valodas iespaids, lai gan, dziļāk parokot, atrodam tādas pašas metaforiskas frāzes arī citās valodās. Iespējams, mūsu kopīgais viduslaiku mantojums.

Interesanti, ka latviešu valodā dzirdams arī krievu slengs, kas radies salīdzinoši nesenos gados.

Piemēram, “uzmest” ar nozīmi “nodot, piekrāpt”, “likt uz ausīm” – “sacelt jezgu”. Valodu kontakti turpinās arī pēc robežu pārmaiņām, un tas nav nekāds brīnums, ņemot vērā krieviski runājošo skaitu pie mums.

Interesants man šķita jūsu secinājums, ka “katrai valodai piemītošais transcendentālisms tomēr nodod tos, kuri valodu lieto manipulatīvi”. Lūdzu, paraksturojiet, kā tas notiek! Vai tas attiecas arī uz politiķiem?

Neapšaubāmi, jo valoda gandrīz vienmēr ir slīpētāka par tās lietotājiem. Vārdi ir tikai virskārta, ar ko lietotāji mēģina niansēt vai piepucēt palaikam pavisam nepievilcīgas lietas.

Būtībā “dziļajā struktūrā” varas diskurss masu manipulācijai lieto vienus un tos pašus paņēmienus, binārās opozīcijas vai pretmetus (mēs un viņi, dzīvība un nāve, patiesība un meli), dažādas metaforas, retoriskas figūras un klišejas. Tā tas bija Senās Romas oratorprozā, tā – Bizantijas patristikā, Veimāras Republikā un pēcāk nacistu Vācijā, tāpat – Orvela romāna antiutopijā, PSRS un citās sociālisma bloka totalitārajās valstīs.

Un tie paši mehānismi ir dzīvi arī mūsdienās – pie mums vai ES iestāžu retorikā – visur. Kad cilvēks, pakojot informāciju, kaut ko īpaši marķē, piemēram, uzsverot vai atkārtojot, izlaižot vai sagrozot, viņa nodomi kļūst redzami kā uz delnas. To var izdarīt prasmīgāk, elegantāk vai arī prastāk, klabošāk, viss atkarīgs no izglītības, talanta un pieredzes. Vārdi devalvējas, pus- un pēcpatiesībām ticīgo kļūst aizvien mazāk. Bet pali nevar apslāpēt melus, agri vai vēlu tos izdeldēs patiesības dziļākais spēks.

Jūs tulkojat no vairākām valodām. No kuras tulkot ir vieglāk, no kuras – grūtāk un kāpēc?

Vieglāk ir tulkot no labi zināmām valodām, no kultūrām, kas ir pazīstamākas, grūtāk – no nesen apgūtām vai vēl apgūstamām valodām. Ja valodas konceptualizē, metaforizē pasauli līdzīgi mūsu valodai, kā tas, neapšaubāmi, ir kaimiņu valodu gadījumā, arī tulkojumā vārdi nāks vieglāk.

SAISTĪTIE RAKSTI
Pavisam svešu vai tālu zemju un reliģiju valodas mums var nebūt līdz galam pieejamas.

Daudz ko var izteikt aprakstoši, bet tad zūd valodas mūzika, izteiksmes elegance. Bet reizēm arī tulkot no tuvām vai līdzīgām valodām var būt ļoti grūti – vajadzīga īpaša piesardzība un uzmanība, lai neiekristu viltusdraugu slazdā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 92
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Politiķe Ramona Petraviča ļāvusies erotiskai fotosesijai vīriešu žurnāla lappusēs 188
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Īsi pirms pusnakts “Olainfarm” ražošanas ēkā nograndis sprādziens: ir cietušais un bojāgājušais 25
3 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien ir kategoriski aizliegts steigties! Horoskopi 27.novembrim 1
13 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
“Pašlaik satrauc cietušo ģimenes!” “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Buks par ugunsgrēka zaudējumiem vēl nedomā 1
8 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Sniegā līdz ceļiem? Jau novembra pēdējā dienā sola biezu sniega segu
2 minūtes
LE
LETA
Ziņas
ECDC: Jaunais Covid-19 variants rada “augstu vai ļoti augstu” risku Eiropai 31
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Pētnieks: Baltkrievija neriskētu attīstīt bruņotu konfliktu ar NATO dalībvalstīm 11
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Balstvakcināciju pret Covid-19 Latvijā veikuši aptuveni 60 700 cilvēku
11:17
LE
LETA
Ziņas
Sniegā līdz ceļiem? Jau novembra pēdējā dienā sola biezu sniega segu
11:07
LE
LETA
Ziņas
“Pašlaik satrauc cietušo ģimenes!” “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Buks par ugunsgrēka zaudējumiem vēl nedomā 1
11:02
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 4
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Radio Marija” vadītājs: “Kovida laikā reizēm lūgšana ir pēdējais salmiņš” 8
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Romāns Meļņiks: “Ticība interneta saturam ir arvien mazāka” 11
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lāčupes kapos notiks atvadīšanās no žurnālista Askolda Rodina 2
1 stunda
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
nopirkt auto, neizejot no mājām? “Tavs Auto TV” skaidro, kādus rīkus labāk izmantot 1
1 stunda
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 13
2 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Rīga – bez atkritumiem? Ko nozīmē galvaspilsētas pievienošanās “Zero Waste City” programmai 7
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Īsi pirms pusnakts “Olainfarm” ražošanas ēkā nograndis sprādziens: ir cietušais un bojāgājušais 25
3 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Kādus soļus valdība spērusi pretī uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem? 9
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 92
13 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Politiķu mēģinājumi ietekmēt mediju saturu ir sarkanā līnija 14
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valdība nosaka aizliegumu ceļojumiem uz vairākām Āfrikas dienvidu daļas valstīm 60
15 stundas
VG
Visvaldis Gercāns
Ziņas
Visvaldis Gercāns: Kad Latvijā beigsies dekomunizācija? 43
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā ierobežos satiksmi NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā 11
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tam ir reālas, konkrētas sekas.” Rinkēvičš komentē NATO 4. panta iedarbināšanu 28
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
Valdība liek strādājošajiem darbiniekiem testēties, bet kā process notiks – vēl nav skaidrs 62
1 diena
GP
Gunta Paavola
Ziņas
“Jau testējam 6G. ” Saruna ar Somijas satiksmes ministru Timo Haraku 6
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Papule: savā ziņā veselības ministrs pateica pietiekami atklāti – ārstiem nav vērts vairāk maksāt, jo viņi strādā tāpat 70
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Esmu spiests teikt, ka …” Keris pārmet Pavļutam nevēlēšanos cīnīties par papildus finansējumu mediķu algām 21
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
Policija izbeidz pārbaudi. Vai skolotājai no Bauskas izdevās inficēties ar Covid-19? 46
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Kartupeļu plācenīši ar cieto sieru: gatavoti uz pannas 2
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Cilvēki satraukti par 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II veselību: kas noticis ar viņas rokām? 14
23 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Lūdzu cienīt komponista piemiņu!”: Mārtiņa Brauna ģimene lūdz neizplatīt melus par viņa nāves iemeslu 2
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no no 27. novembra līdz 3. decembrim: kādas vēlmes piepildīsies? 1
23 stundas