Tiklīdz karš Ukrainā beigsies, Putins varētu ātri pārvietot karaspēku uz Baltijas valstu robežām – vācu izlūkdienests 0
Krievija gatavojas pilna mēroga karam ar NATO. Pie šāda secinājuma nonākuši Vācijas Federālais izlūkdienests un Bundesvērs, raksta vācu izdevums “Bild”.
Kremlis attiecības ar Rietumiem uzskata par “sistēmisku problēmu” un plāno tās atrisināt militārā ceļā.
Vācijas izlūkdienesti uzskata, ka Krievija būs gatava “liela mēroga konvencionālajam karam” pret alianses dalībvalstīm jau šīs desmitgades beigās.
Tajā pašā laikā Lietuvas izlūkdienests uzskata, ka Maskava vēl nav gatava uzbrukt visai aliansei, bet varētu “pārbaudīt NATO” ar ierobežotu militāru operāciju pret vienu vai vairākām bloka valstīm, lai redzētu, cik nopietni alianse uztvers savas saistības, mēģinot pārbaudīt, cik efektīvs ir 5. pants par kolektīvo drošību.
Ziņojumā uzsvērts, ka, neraugoties uz Krievijas karaspēka koncentrāciju Ukrainā, Krievijas gaisa spēki un flote joprojām ir kaujas gatavībā . Pašlaik Krieviju no agresijas attur tikai Ukrainas pretošanās. Kremlim nav spēka cīnīties divās frontēs.
Ja karš Ukrainā beigtos, Krievijas diktators Vladimirs Putins varētu ātri pārvietot karaspēku uz Baltijas valstu robežām.
Saskaņā ar Vācijas izlūkdienesta ziņojumu Krievija joprojām spēj atjaunot zaudējumus, kas radušies agresijas pret Ukrainu laikā. Turklāt tās aizsardzības rūpniecība ražo vairāk ieroču, nekā Krievijai nepieciešams pašreizējā konflikta laikā.
Šis fakts eiropiešiem nesola neko labu.
Šogad Krievijas militārie izdevumi sasnieguši rekordlielus 6% no IKP. Runa ir par aptuveni 120 miljardiem eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā pirmskara 2021. gadā. Tāpat krievi plāno palielināt savu armiju līdz 1,5 miljoniem cilvēku, par 30–50% palielinot tehnikas un bruņojuma apjomus uz robežas ar NATO valstīm.
Tāpat krievi plāno palielināt savu armiju līdz 1,5 miljoniem cilvēku, palielinot tehnikas un ieroču daudzumu uz robežas ar NATO valstīm par 30-50%.
