Lai gan pašlaik paša Putina režīms atbilst visām nacismu raksturojošām pazīmēm, viņš to mēģina pārmest citiem, tajā skaitā Latvijai.
Lai gan pašlaik paša Putina režīms atbilst visām nacismu raksturojošām pazīmēm, viņš to mēģina pārmest citiem, tajā skaitā Latvijai.
Ekrānuzņēmums no “Telegram”

Putins pievēršas Latvijai 118

Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 dārzeņi, kas palīdz atbrīvoties no taukiem vidukļa zonā, ja tos patērē katru dienu
Putina draudi iebrukt Baltijā un izraisīt Eiropā jaunu karu ir jāuztver nopietni, brīdina bijušais ASV armijas ģenerālis 164
Klusā okeāna ūdeņos atklāta būtne, kuras dzīves ilgums ir cilvēka prātam neaptverams
Lasīt citas ziņas

Vairāk nekā iepriekšējos mēnešos, šī gada janvārī Kremļa propagandā pieminēta Latvija, turklāt vienā no savām uzstāšanās reizēm to savā runā bija iepinis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Tēma gan vecā – mēģinājums atrast iedomātos “nacistus” kaut kur citur, lai gan pašlaik visas nacismu raksturojošās pazīmes iemieso pats Putina režīms.

Gaidīto jaunumu vietā vecie stāsti

Iepriekš no Kremļa bija nācis signāls, ka 18. janvārī Putins varētu teikt kādu nozīmīgu uzrunu. Tāpēc atsevišķi Rietumu eksperti pat izteica minējumus, ka tas varētu būt paziņojums par jaunu mobilizāciju vai karu (oficiāli Krievija tās izraisīto karu Ukrainā dēvē par “speciālo militāro operāciju”, lai gan vairākas augstas amatpersonas, ieskaitot pašu Putinu, savos izteikumos jau pieminējušas arī karu). Nekas jauns pateikts tomēr netika. Šajā dienā Putins devās uz Sanktpēterburgu, kur piedalījās vairākos ar Ļeņingradas blokādes piemiņu saistītos pasākumos, un vienā no tiem arī teica pieminēto uzrunu, kas lielākoties atkal bija veltīta Krievijas agresijas attaisnošanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš kārtējo reizi atkārtoja visas iepriekšējās leģendas gan par 2014. gada “apvērsumu” Kijivā, gan par Donbasa aizstāvēšanu, gan “neonacistiem” Ukrainā un citās valstīs. “Paskatieties, kas notiek Latvijā. Tur katru gadu maršē esesieši – atklāti, vietējo varasiestāžu piesegti. Tie ir bijušie SS vienību kaujinieki. Viņi to dara atklāti, piesedzoties ar to, ka it kā esot cīnījušies par nacionālo neatkarību. Nekas nevar attaisnot sadarbību ar nacistiem un fašistiem. Patiesībā viņi bija nodevēji un nacisti, bet tagadējie viņu sekotāji ir neo­nacisti,” apgalvoja Putins.

Krievijas propaganda “atdzimstošā nacisma” tēmu līdzās stāstiem par “krievvalodīgo diskrimināciju” pret Latviju aktīvi sāka izmantot jau 90. gadu nogalē, tomēr tai bija izteikti sezonāls raksturs – visas reportāžas un raksti par šo tēmu ik gadu parādījās, tuvojoties 16. martam vai uzreiz pēc tā. Tēmas attīstīšanai labi noderēja prokrievisko aktīvistu provokācijas, mēģinot izjaukt leģionāru piemiņas pasākumus, – no tām Krievijas televīzijas kanāli ieguva tik vajadzīgo vizuālo materiālu, kas tālāk jau tika papildināts ar ideoloģiski atbilstošiem komentāriem. Arī Latvijas politiskajā elitē 16. marts ilgu laiku tika uztverts kā ļoti jūtīgs datums, ar bažām, ka tas varētu izpelnīties kādu kritiku Rietumos, kur Krievijas vēstījumiem tolaik vēl atradās pietiekami daudz dzirdīgu ausu.

Protams, kopš tā laika izpratne par Kremļa propagandu un tās izplatītajiem meliem ir mainījusies ne vien Latvijā. Pērn 16. marta leģionāru piemiņas pasākumi notika tikai dažas nedēļas pēc kara sākuma, tāpēc tajos netrūka arī Putinu nosodošu un Ukrainu atbalstošu plakātu, tomēr viss noritēja ļoti mierīgi un arī Krievijas propaganda šim notikumam vairs nepievērsa agrāko uzmanību. Tagad Putina atgādinājums varētu būt mājiens, ka nepieciešams šo tēmu atkal sākt izmantot aktīvāk. Tas atbilst arī pagājušā gada rudenī izziņotajam Krievijas valdnieka plānam 2025. gadu pasludināt par “cīņas pret nacismu” gadu un līdz tam laikam arī sa­sniegt savus plānus Ukraina, lai 9. maijā Maskavā rīkotu grandiozas uzvaras svinības.

Putina vārdiskos uzbrukumus Latvijai Krievijas mediji gan atspoguļoja diezgan garlaicīgā manierē, kas līdzinās tam, kā PSRS tika atspoguļota Komunistiskās partijas vadītāju uzstāšanās. Piemēram, ziņu aģentūrā “Interfax” lasāms virsraksts “Putins izlēmīgi nosoda nacisma heroizāciju Ukrainā un Latvijā”.

Kasema dēļ “jāmaina politiskais režīms”

Cita tēma, ko saistībā ar Latviju janvārī daudz izcēluši Krievijas mediji, ir interneta vietnes “Sputņik Lietuva” redaktora Marata Kasema aizturēšana Rīgā. Cīņubiedra aizstāvībai tika mobilizēti vairāki augstu stāvoši Kremļa propagandisti, piemēram, “Rossiya Segodnya” ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs (viņu gan var uzskatīt par Kasema tiešo priekšnieku) un Marija Butina, kura iepriekš ASV notiesāta par spiegošanu, bet pēc atgriešanās Krievijā vadījusi raidījumus televīzijā un pat kļuvusi par Valsts domes deputāti. Abi divi kopā ar bariņu maskās tērptu cilvēku janvāra sākumā bija sarīkojuši savdabīgu piketu pie Latvijas vēstniecības Maskavā. Tikmēr “Sputņik” un citās līdzīgās vietnēs arī Kasema aizturēšana jau tiek apzīmēta kā “nacisma tradīcijām” atbilstoša. “Baltnews” šajā sakarā lasāmi “politologa un žurnālista” Maksima Ševčenko spriedumi, ka, lai tas nenotiktu, Latvijā būtu “jāmainās politiskajam režīmam”. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova savu komentāru formulējusi aizmiglotu draudu veidā: “Jāsagrauj to cilvēku nesatricināmā pārliecība par pilnīgu nesodāmību, kuri uzskata, ka šī situācija paliks nepamanīta.”

Reklāma
Reklāma

NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!

Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to “Latvijas Avīzes” redakciju, rakstot [email protected].

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.