Putins varētu uzbrukt NATO jau pēc pusgada: “Komandieri vairs apspriež tikai vienu jautājumu” 183
Pēc jau trīs gadu kara Ukrainā un ievērojamiem zaudējumiem karaspēkā, Krievija joprojām ir reāls drauds NATO. Ja agrāk galvenais jautājums bija – vai Putins vispār varētu uzbrukt NATO, tad tagad militārie komandieri apspriež vien to, kur, kad un kā viņš to varētu izdarīt. Tā raksta “Bloomberg” žurnālists Marks Čempions.
Šonedēļ Londonā, Karaliskajā apvienoto spēku institūtā, pulcējās virsnieki no 20 valstīm, lai apspriestu stratēģiskos aizsardzības jautājumus. Galvenā uzmanība tika veltīta korpusu tipa karadarbības atjaunošanai – metodei, kas tika pamesta pēc PSRS sabrukuma, bet tagad steidzami atgriežas Krievijas draudu dēļ.
“Tie, kuriem nāktos doties kaujā, vairs nejautā – vai uzbrukums ir iespējams, bet gan kur, kad un kādā veidā tas notiks,” raksta Čempions.
Pēc Dānijas izlūkdienestu aplēsēm Krievija spētu sagatavot lokālu uzbrukumu jau sešu mēnešu laikā, reģionālu konfliktu Baltijā – divos gados, bet plašu karu Eiropā – piecos.
Neskatoties uz zaudējumiem, Krievijas kaujas spēki tagad ir divreiz lielāki nekā 2022. gadā. Maskava ieviesusi plašu ieroču un dronu ražošanu, kā arī apguvusi efektīvu rietumu bruņojuma – tostarp HIMARS – neitralizēšanu.
“Krievijas gaisa spēki, kas izveidoti, lai cīnītos pret NATO, ir moderni un lielākoties nav cietuši,” norāda eksperti.
Papildus tiek pilnveidotas “Iskander” raķetes, kuras, pēc Rietumu militāristu teiktā, ne vienmēr spēj pārtvert pat “Patriot” sistēmas.
Visvairāk NATO komandierus biedē Kremļa vienaldzība pret cilvēkzaudējumiem – tas dod Putinam “tādu rīcības brīvību, kādas nav viņa NATO pretiniekiem”.
“Kara pieredze pierāda: neliels daudzums īpaši spēcīgu dronu nespēj sacensties ar kvantitāti un pielāgošanās spēju,” raksta autors.
ASV 18. gaisa desanta korpuss ir viens no nedaudzajiem, kas var ātri tikt mobilizēts, bet tas vēl joprojām pielāgojas jaunajiem kara apstākļiem. Tikmēr Eiropas spēku formēšana vēl tikai notiek. Loģistika šobrīd ir sliktākajā stāvoklī: dzelzceļi, ostas un rūpnīcas būtu pirmie Krievijas raķešu mērķi iespējamā plašā kara gadījumā.
“Lai iedragātu ticību NATO, pietiktu ar haotisku uzbrukumu, piemēram, Igaunijai – un Putins to varētu izdarīt jau tagad,” raksta Čempions.
Lai arī NATO plāno spēku pārvietošanas mācības uz Austrumeiropu tikai 2027. gadā, foruma dalībnieki uzsver – var būt jau par vēlu.
Neraugoties uz pieaugošo izpratni par apdraudējumu, Eiropa joprojām darbojas “miera laika ritmā”. ASV, pēc autora domām, pat atkāpjas. Šādā kontekstā Lielbritānijas iecere ieguldīt miljardu sterliņu mārciņu dronu attīstībā izskatās vairāk pēc simboliska žesta, nevis atbilstošas reakcijas.
“Tu cīnies ar to, kas tev ir pie rokas. Šobrīd tā var nebūt pietiekama jauda, lai atturētu Kremli no ambīcijām kļūt par lielvalsti,” atzīst atvaļinātais britu ģenerālis Rūperts Smits.
Maskava pastiprina agresīvo retoriku un militāro aktivitāti pie NATO robežām. Dmitrijs Medvedevs atklāti piedraudējis Somijai ar “atbildes triecieniem”, tostarp kodolieroču izmantošanu. Krievija pastiprināti izvieto karaspēku NATO tuvumā.
NATO atbild ar plašiem manevriem un aizsardzības nostiprināšanu austrumu flangā. Eiropā pieaug sabiedrības atbalsts armiju un aizsardzības rūpniecības stiprināšanai.
Tikmēr Putins izvirza savus miera nosacījumus – NATO nepaplašināšana un sankciju atcelšana. ASV paudušas gatavību par to runāt, kas raisījis bažas sabiedroto vidū.
