Ekonomika
Īpašums

Putuplasta kažociņš ap māju: Siltāk, bet vai drošāk?4

Foto: SHUTTERSTOCK

Latvijā pēdējos gados tiek īstenota vērienīga daudzdzīvokļu namu siltināšanas programma, arī daudzu individuālo māju īpašnieki veikuši šādus darbus, lai palielinātu mājokļa energoefektivitāti.

Ēku siltināšanai daudzviet tiek izmantoti putupolistirola (putuplasta) paneļi, kas ir salīdzinoši lēts un ērti lietojams materiāls. Taču nesen izskanējis aicinājums ierobežot šā materiāla izmantošanu, raizējoties par pārāk lielo ugunsdrošības risku.

 

Sabiedrības iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv” ir sākta parakstu vākšana, lai aizliegtu putuplasta izmantošanu daudzdzīvokļu namu siltināšanā.

Iniciatīvas autors Māris Bulderbergs norādījis, ka putuplasta paneļi rada pārāk lielu ugunsdrošības risku. “Pētot cenu piedāvājumus, cilvēki bieži izvēlas lētāko produktu tirgū – putuplastu, bet šim materiālam ir ļoti zema ugunsdrošība.

Pats no sevis tas neaizdegsies, tomēr, ja kādā no dzīvokļiem sāksies ugunsgrēks, nodegs visa siltinātās ēkas fasāde. Arī izdalītie dūmi ir kaitīgi, un cilvēks ļoti ātri zaudē samaņu. Tāpēc siltināšana ar putuplastu ir jāaizliedz,” teikts iniciatīvas pieteikumā.

 

Jākontrolē stingrāk

Ugunsdrošības inženieris Edvīns Grants piekrīt, ka ir vērts sākt diskusiju par mājokļu siltināšanā izmantoto materiālu kvalitāti un ugunsdrošību. “Ēku siltināšanā daudzi vadās pēc formulas “ātrāk un lētāk”, taču galu galā par to dažkārt nākas samaksāt dārgu cenu, jo izrādījies, ka izvēlētais risinājums nederīgs,” spriež Grants.

Tomēr viņš uzskata, ka pilnīgs putuplasta aizliegums būtu pārāk radikāls risinājums. “Šāda diskusija ir noderīga, bet putuplasts nav sliktākais materiāls, ko iespējams izmantot māju siltināšanai.”

Līdzīgs viedoklis ir Latvijas Universitātes profesoram, fizikas doktoram Andrim Jakovičam, kurš neuzskata par nepieciešamu pilnībā aizliegt putuplasta paneļu izmantošanu ēku siltināšanai.

“Latvijā jau ir spēkā virkne būvniecības normatīvu, kas nosaka, kādus materiālus drīkst un kādus nedrīkst izmantot. Attiecīgām iestādēm vienkārši vajadzētu stingrāk kontrolēt spēkā esošo normatīvu ievērošanu,” uzsver Jakovičs.

Pēc viņa domām, daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kas redz, ka būvnieki sākuši viņu namu apdarināt ar siltumizolācijas plāksnēm, nav jākrīt panikā, ka tagad būs apdraudēta viņu veselība un drošība.

“Pirmkārt, ne visi siltumizolācijas bloki, kas ārēji izskatās kā putupolistirols, patiesībā ir veidoti no šī materiāla, jo ir arī cita veida plāksnes (poliuretāna u.c.), bet pēc ārējā izskata nespeciālistam būs grūti tās atšķirt.”

Jakovičs gan piekrīt, ka pirms mājokļa siltināšanas ir nepieciešams izvērtēt materiāla kvalitāti un iespējamo risku. “Putupolistirols ir bīstams ne tik daudz liesmu izplatīšanās dēļ, cik tādēļ, ka degšanas procesā veidojas indīgas gāzes, kas var izraisīt nosmakšanu.

Izvēloties citus materiālus, šis risks samazinās. Taču, lai mazinātu bēdīgo ugunsgrēku statistiku, mums vispirms būtu jācenšas ierobežot cita veida risku, piemēram, jātiek galā ar iereibušiem vīriešiem, kas smēķē gultā, aizmieg un bieži vien izraisa postošas ugunsnelaimes. Šajā ziņā būtiski varētu palīdzēt prasība par dūmu detektoru ieviešanu, kas nekavējoties brīdinātu par ugunsgrēku.”

 

Ugunsdrošības noteikumi

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvalde informē, ka minimālās ugunsdrošības prasības, kādas ievēro, projektējot un būvējot jaunas būves, veicot esošu būvju pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju, novietošanu un lietošanas veida maiņu, nosaka Latvijas būvnormatīvs “Būvju ugunsdrošība”, kas apstiprināts ar Ministru kabineta noteikumiem.

VUGD šobrīd neplāno rosināt grozījumus šajos noteikumos. “Ja minētais tiesību akts tiks grozīts, VUGD atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem sniegs savu atzinumu,” informē VUGD pārstāvji.

Atbildot uz jautājumu, vai putuplasta plāksnes uzskatāmas par materiālu ar zemu ugunsdrošību, VUGD norāda, ka Latvijas likumdošanā ugunsdrošība ir definēta kā atbilstība likuma prasībām attiecībā uz ugunsgrēku novēršanu, sekmīgu dzēšanu un to seku mazināšanu. “Ņemot vērā iepriekšminēto, ugunsdrošība nevar būt zema vai augsta. Ja materiāls atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tad to var uzskatīt par ugunsdrošu.”

 

Uzliesmoja kā sērkociņš

Pasaulē gan ir vairāki bēdīgi piemēri, kas rāda, ka nepiemērotu siltumizolācijas materiālu izmantošana un ugunsdrošības prasību ignorēšana var izraisīt ļoti traģiskas sekas.

Spilgts piemērs bija 2017. gada jūnija ugunsgrēks Londonā, kur Grenfela tornī liesmas strauji izplatījās pa ēkas fasādi, ugunsgrēkā gāja bojā 72 cilvēki. Kā viens no traģēdijas iemesliem tika minēts tas, ka renovācijas laikā 24 stāvus augstais debesskrāpis tika aprīkots ar nepiemērotiem, ugunsnedrošiem siltumizolācijas paneļiem.

Lielbritānijas būvnormatīvi paredzēja, ka šādu materiālu drīkst izmantot daudz zemākās ēkās, līdz 18 metru augstumam, bet renovācijas veicēji gribēja ietaupīt, tādēļ izvēlējās lētāko materiālu.

Aculiecinieki atceras, ka pēc ugunsgrēka sākšanās izolācijas paneļi uzliesmoja kā sērkociņš. Pēc speciālistu domām, nepiemērotais materiāls un konstrukcija vēl vairāk pastiprināja ugunsgrēka izplatīšanos, sprauga starp dažādiem izolācijas slāņiem izraisīja skursteņa vilkmei līdzīgu efektu.

Edgars Rozentāls no Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas spriež, ka pasaulē ir vērojama tendence atteikties no putuplasta izmantošanas ēku siltumizolācijā, jo no ugunsdrošības viedokļa tas ir mazāk drošs materiāls. “Nedomāju, ka Latvijā nepieciešams ieviest pilnīgu aizliegumu, taču būtu jāizvērtē, kādām ēkām drīkst un kādām nedrīkst izmantot šo materiālu. Piemēram, ierobežojums varētu attiekties uz augstceltnēm, kur strauja liesmu izplatīšanās var izraisīt ļoti smagas sekas.”

 

Putuplastam ir alternatīva

Ikšķiles novada ugunsdrošības speciālists Oļegs Rītiņš uzskata, ka būtu nepieciešamas rūpīgākas pārbaudes, lai pārliecinātos, vai ar putuplastu drīkst siltināt mājas. “Piemēram, kad es siltināju savu māju, pirms tam nopirku akmens vates gabalu, ieliku kamīnā un pārliecinājos, ka šis materiāls slikti deg, tādēļ to droši var izmantot mājas siltināšanai.”

Edgars Rozentāls norāda, ka putuplasts nebūt nav vienīgais siltumizolācijas materiāls, būvniekiem ir pieejamas dažādas alternatīvas, ar ko iespējams aizvietot putuplastu, piemēram, akmens vate. Arī putuplasta ierobežošanas iniciators Māris Bulderbergs kā labāko alternatīvu putuplastam min akmens vati vai ekovati. “Tas būs nedaudz dārgāk, bet šāds siltinājums nedegs. Nav prātīgi, nedaudz ietaupot, riskēt ar īpašuma vai pat dzīvības zaudēšanu.”

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons vēsta, ka ražotāji nemitīgi strādā pie jaunu materiālu izgudrošanas un ieviešanas, tādēļ nākotnē varētu parādīties jauni siltumizolācijas materiāli, ar ko būtu iespējams aizstāt putuplastu.

“Taču šobrīd tas vēl ir noderīgs, ja tiek lietots pareizi un atbilstoši drošības instrukcijām. Katrs materiāls ir paredzēts noteiktām funkcijām, arī putuplasts. Būvniecību nevar attīstīt tikai ar dažādiem aizliegumiem. Būvniecībā iespējams lietot jebkuru materiālu, bet pirms tam rūpīgi jāizvērtē, vai tas būs piemērots attiecīgo funkciju veikšanai.”

 

Nebūvēsim miskastes!

Ekoloģisko mājokļu siltināšanas speciālists Harijs Tučs uzsver, ka Latvijā ir labas tradīcijas, kas māju siltināšanai ļautu izmantot videi draudzīgus materiālus, piemēram, kūdru, kaņepes un linu.

“Ja mēs attīstītu šīs tehnoloģijas, nauda paliktu Latvijā, un visiem būtu labi. Tagad ņemam kredītus zviedru bankās, lai iepirktu ārzemju firmu ražotos siltināšanas materiālus, kas mūsu zemi pataisīs par miskasti. Latvija ir zaļa valsts, mēs pārdodam savas CO2 kvotas, bet Eiropas Savienības finansētās mājokļu siltināšanas programmas mums prasa apdarināt savas mājas ar šādiem s..iem!” dusmojas Tučs.

“Putuplasts nav slikts materiāls, ja to izmanto atbilstošiem mērķiem, piemēram, izgatavo ledus kastes pārtikas pārvadāšanai. Iespējams, to varētu izmantot kādas noliktavas siltināšanai, taču, Dieva dēļ, nevajag to krāmēt virsū dzīvojamām mājām! Latvijā šobrīd sākusies liela cīņa pret plastmasas maisiņiem, bet šādu būvmateriālu izmantošana rada daudz lielāku vides piesārņojumu.”

Saistītie raksti

Tučs norāda, ka senču būvētās mājas kalpoja gadsimtiem ilgi, bet mūsdienu mājas nereti jau pēc pārdesmit gadiem prasās pēc kapitālā remonta. “Māja smird, pūst, apmetums ir nolobījies, sienās parādās plaisas. Veco hruščovku vismaz varēs sadrupināt un būvgružus izmantot citiem nolūkiem, piemēram, ceļu būvē, bet kur mēs liksim atkritumus, kas paliks pāri no šādām sintētiskām mājām? Vedīsim uz Getliņiem?” vaicā Tučs.

“Kas notiek ar vecu koka māju, kad tā nokalpojusi savu mūžu? Gadu gaitā tā pakāpeniski sabrūk, sapūst un nolīdzinās līdz ar zemi, vides piesārņojums ir minimāls. Bet kas notiks ar mājām, ko mūsdienās apdarina ar sintētiskiem materiāliem: putuplastu, akmens vati u. c.? Pēc gadiem tās vietā paliks kaitīgām vielām pilna miskaste. Mēs šobrīd būvējam miskastes, kas turpinās indēt nākamās paaudzes! Kāpēc mums jāpiesārņo Latvija ar šādām miskastēm?”

 

Uzziņa

Kādos objektos Latvijā izcēlušies ugunsgrēki

Dzīvojamās mājas: 2087

Nedzīvojamās ēkas: 1081

Publiskās ēkas: 191

Ražošanas ēkas: 163

Transporta līdzekļi: 670

Lauksaimniecības objekti: 45

Būvobjekti: 27

Noliktavas: 23

Kūla: 2088

Izgāztuves, atkritumi, sausā zāle u. c.: 2759

 

Avots: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, dati par 2018. gadu

 

LA.lv
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
Ruduša kļūst par “Latvijas Televīzijas” prokūristi
8 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Pieprasījums pēc talantiem ir daudz lielāks nekā vietējā tirgus piedāvājums
8 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Tīmeklī, pa tālruni un dzīvesvietā – Centrālā statistikas pārvalde veic iedzīvotāju aptauju par interneta lietošanu
9 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Uzdevumi, kas jāpilda ķīmijas olimpiāžu dalībniekiem, kļūst aizvien grūtāki. Saruna ar Nauri Narvaišu
3 stundas
LE
LETA
Sports
Merzļikins atzīts par NHL aizvadītās nedēļas otro zvaigzni
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Ekstrēmos laikapstākļos Spānijā divi bojāgājušie 1
2 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: Par mata tiesu no lielas nelaimes! Ļaundaris kāpņu telpā sarīko ugunsgrēku
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Kariņš: Koalīcija iebilst pret mīkstākām prasībām VP vadītāja amata kandidātiem
2 stundas