“Raudu un jūtos kā sliktākā mamma pasaulē…” Bērnam atsaka ārsta vizīti ikdienišķas kļūmes dēļ 0
Veselības aprūpes pieejamība ir svarīga ik katram. Jā, valstī pastāv dažādas nepilnības, nesakārtotas lietas šajā nozarē, tomēr ir lietas, par kurām varam priecāties. Piemēram, bezmaksas medicīna.
LA.LV daudz esam rakstījuši arī par dažādām likstām veselības aprūpē. Arī šoreiz kāda māmiņa ir saskārusies ar apbēdinošu pieredzi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS).
“Vienmēr esmu ļoti labi atsaukusies par BKUS. Līdz šai dienai. Kopš piedzima man bērns, es burtiski katru mēnesi, reizēm pa vairākām reizēm, devos uz BKUS. Katru reizi man ir liela mape līdzi, kur ir visi izraksti, pat vēl mātes pase. Tieši šorīt ,pirmo reizi, aizmirsu otrā somā savu ID, bez kura tā arī mani nevarēja pieņemt, jo, iespējams, bērns nemaz nav mans. Jā, labāk atteikt bērnam ārstu vispār. Tagad sēžu mašīnā, raudu un nespēju rast mieru, jo jūtos kā vissliktākā mamma uz Pasaules,” pieredzētajā dalās Monta.
Jāatzīst, ka arī iepriekš par šo šķietamo problēmu vecāki diskutējuši jau iepriekš. To reiz kolēģe Sanija šķetināja rakstā “Bērnam jāliek šuves, bet dokuments nederīgs!” Mamma “uz pauzes” – slimnīca gandrīz atsaka meitai palīdzību, jo līdzi nav īstais dokuments”.
Toreiz Veronika vietnē “Threads” izteica savu sašutumu: “Kā tas var būt, ka bērna ID karte slimnīcā neskaitās kā dokuments? Bērnam jāliek šuves, bet, redz, nederīgs dokuments, jo tas nav pierādījums, ka tas bērns ir tavējais. Kā? Kas par sistēmu? Mums, pieaugušajiem, ID karte ir obligāta, bet bērnam tas nav nekas. Stradiņos mūs gandrīz atšuva. Ja vien meitas tēvs nebūtu bijis tik dusmīgs, noteikti mūs arī atšūtu.” Arī komentāros ļaudis dalījās līdzīgās pieredzēs, bet kāda mamma atklāja savu “knifu” – nofotografēt bērna dzimšanas apliecību.
LA.LV tolaik jautāja vairākām slimnīcām par lietu kārtību šādos gadījumos. Kā skaidroja BKUS Ārstniecības administratīvā vadītāja Renāte Snipe, dodoties uz bērnu slimnīcu, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam gan bērnam, gan vecākiem vai citiem likumiskajiem vai pilnvarotajiem pārstāvjiem. Vēl nepieciešams ir dokuments, kas apliecina saikni ar bērnu, tāpat vajadzīgs arī nosūtījums, medicīniskā dokumentācija un citi dokumenti, piemēram, invaliditātes apliecība vai izziņa par maznodrošināto statusu, ja tāda ir.
Vēl Snipe norādīja, ka līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai, stājoties stacionārā, likumiskā vai pilnvarotā pārstāvja klātbūtne ir obligāta.
Montas publikācijas komentāros daļa ļaužu norāda, ka šāda sistēma ir nepieciešama un bez dokumentiem nu nekur! Tomēr citi oponē, sakot, ka šo kārtību mūsdienās būtu nepieciešams nodrošināt veiksmīgāku.
“Sākumā man arī likās sviests, jo kurš tad svešus bērnus vedīs (un vai šie berni tā maz piekritīs ar svešiem iet pie ārstiem), bet tad ieraudzīju komentāru pat vecmāmiņu…jā, tā gan var būt, ka vecmāmiņa sadomā pa kluso bērnu aizvest. Es gan arī gribētu, lai mūsdienu tehnoloģiju laikmentā šis tiktu risināts citādāk. Žēl, ka uz vizīti netikāt!” teic Linda.
“Vienigā izeja ,ir paņemt lidz dokumentu. Kādu tieši jūs citādāku izeju sagaidījāt . Ja jūs pie robežkontroles nevarat uzradīt derīgu id vai Pasi ,jūs arī nekur netieksiet.
Nevienam neiteresē,ka jūs jau esat iepriekš sķersojusis šo robežu ,un pasi uzradīsiet nākamreiz,” veselības aprūpes pieejamību ar robežšķērsošanu salīdzina Rūdolfs.
“Bet šis patiesībā ir interesanti kāpēc nevar atrast citu risinājumu. Par ja bērns būtu zagts, viņam noteikti būtu drošāk saņemt ārsta pakalpojumu kā nesaņemt. Noziegumu jau viņi nenovērsa 🙂 Es nevainoju BUKS nekādā gadījumā, vien domāju kāds no šī bija ieguvums un ko ar šo noteikumu aizsargā,” domās dalās Linda.
“Vienīgais risinājums ir atnākt ar personu apliecinošu dokumentu. Jūs slimnīcas darbinieku vietā būtu ar mieru maksāt sodu vai palikt bez darba, ja nu gadījumā cilvēks bez dokumenta būtu pārbaude?” no otra skatupunkta raugās Madara.
