“Bērnam jāliek šuves, bet dokuments nederīgs!” Mamma “uz pauzes” – slimnīca gandrīz atsaka meitai palīdzību, jo līdzi nav īstais dokuments
0
Sociālajos medijos izcēlusies diskusija par to, kāpēc bērna eID karte dažkārt netiek atzīta par pietiekamu dokumentu medicīniskās palīdzības saņemšanai. Kāda mamma vietnē “Threads” dalījusies ar pieredzi, kurā slimnīcā gandrīz atteikta palīdzība, jo bērnam nebija līdzi dzimšanas apliecības, un tas raisījis plašas diskusijas un citu vecāku pieredzes stāstus.
“Kā tas var būt, ka bērna ID karte slimnīcā neskaitās kā dokuments? Bērnam jāliek šuves, bet, redz, nederīgs dokuments, jo tas nav pierādījums, ka tas bērns ir tavējais. Kā? Kas par sistēmu? Mums, pieaugušajiem, ID karte ir obligāta, bet bērnam tas nav nekas. Stradiņos mūs gandrīz atšuva. Ja vien meitas tēvs nebūtu bijis tik dusmīgs, noteikti mūs arī atšūtu,” vietnē “Threads” raksta Veronika.
Komentāros izskan dažādi minējumi un pieredzes stāsti.
Piemēram, Krista stāsta, ka ir nofotografējusi bērna dzimšanas apliecību, tādējādi nav jānēsā līdzi oriģināls. Viņa pauž, ka pēdējā laikā vairākkārt apmeklējusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, un nevienu reizi personāls nav aizrādījis, ka līdzi nav dzimšanas apliecības oriģināls.
Savukārt citai mammai bijusi pieredze, kad bērns spēles laikā salauzis roku. Neskatoties uz to, ka bērnam bija gan eID, gan blakus bijis treneris, medicīnisko aprūpi viņš nav saņēmis. “Ģipsi nelika, vispār neko nedarīja, bērnam lika gaidīt vairākas stundas un ciest sāpes, kamēr neatbrauca viens no vecākiem! Lieki teikt, ka tas notika Daugavpilī, kamēr mēs atradāmies Rīgā,” stāsta sieviete.
Lai saprastu, kādi dokumenti vajadzīgi, lai bērns apmeklētu ārstu, sazinājos ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS), Rīgas 1. slimnīcas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pārstāvēm.
Viss balstās likumos
“Bērna tiesības uz ārstniecību un pārstāvību regulē Bērnu tiesību aizsardzības likums un Pacientu tiesību likums. Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 13. panta pirmo daļu, līdz 14 gadu vecumam nepilngadīga pacienta ārstniecība ir pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis ir informēts un devis piekrišanu ārstniecībai. Tādēļ ārstniecības iestādei ir pienākums pārliecināties par personas tiesībām pārstāvēt bērna intereses.
Vecāka juridisko statusu attiecībā pret bērnu apliecina ieraksts vecāka pasē par bērnu vai bērna dzimšanas apliecība ar norādītiem vecāku datiem.
Personu apliecinošs dokuments ļauj identificēt personu, bet neapliecina tās likumiskās tiesības pārstāvēt nepilngadīga pacienta intereses. Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu ārstniecības iestādei ir pienākums saņemt piekrišanu no personas, kurai ir juridiskas tiesības pārstāvēt bērnu.
Tāpēc, papildu personu apliecinošam dokumentam, ir nepieciešami dokumenti, kas apliecina radniecību (dzimšanas apliecība, ieraksts pasē), vai pilnvarojums pārstāvēt bērna intereses.
Tas ir būtiski gan bērna drošībai, gan atbilstošu lēmumu pieņemšanai ārstniecības procesā saskaņā ar Pacientu tiesību likumu.
Jāņem vērā, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai (Stradiņa slimnīca) nav piekļuves valsts informācijas sistēmām, kas ļautu, izmantojot bērna eID karti, identificēt viņa vecākus, tādēļ nepieciešams dokuments, kas apliecina radniecību.
Ja bērns ierodas ārstniecības iestādē kopā ar vienu no vecākiem, jāuzrāda:
• bērna dzimšanas apliecība, vecāka personu apliecinošs dokuments (pase vai eID karte), vai
• bērna eID karte vai pase, vecāka pase ar ierakstu par bērnu.
Vienlaikus jāuzsver, ka Stradiņa slimnīca nav vispārēja profila bērnu slimnīca, bet nodrošina ārstniecības pakalpojumus tikai noteiktās kompetences ietvarā, proti, gadījumos, kas saistīti ar sejas un žokļu traumām, iedzimtām sejas un žokļu patoloģijām, kā arī mutes, sejas un žokļu ķirurģiju.
Ja nepilngadīgo pavada persona, kas nav likumiskais pārstāvis (piem., vecvecāks, brālis, māsa, paziņa), šai personai jāuzrāda notariāli apstiprināta pilnvara.
Pilnvarā jānorāda kas pilnvaro, kuru personu pilnvaro, bērna personas dati, pilnvarojuma apjoms (piem., tiesības pārstāvēt bērnu ārstniecības iestādē un dot piekrišanu ārstniecībai).
Tas nepieciešams, jo Pacientu tiesību likuma 13. pants nosaka: līdz 14 gadu vecumam ārstniecība ir pieļaujama tikai ar likumiskā pārstāvja piekrišanu.
No 14 gadu vecuma nepieciešama paša nepilngadīgā piekrišana, ja vien ārsts nekonstatē nepietiekamu briedumu, šādā gadījumā piekrišanu dod likumiskais pārstāvis.
Jāņem vērā, ka Stradiņa slimnīca nav bērnu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca. Ārkārtas gadījumos bērni ar neatliekamo medicīnisko palīdzību parasti tiek nogādāti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS).
Tomēr gadījumos, ja bērnam akūts veselības stāvoklis iestājas jau atrodoties Stradiņa slimnīcas teritorijā, tiek sniegta nepieciešamā neatliekamā palīdzība, bet pēc tam organizējot pacienta nogādāšanu BKUS.
Neatliekamās palīdzības sniegšanu nekad neierobežo dokumentu trūkums, taču turpmākai ārstniecībai tik un tā jānoskaidro bērna likumiskie pārstāvji,
”
skaidro PSKUS Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Vineta Kļaviņa.
Kāda kārtība ir Rīgas 1. slimnīcā?
Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 15.panta ceturto daļu, ierodoties ārstniecības iestādē ikvienam pacientam ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, lai būtu iespējams identificēt pacientu.
Atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likuma 9.panta pirmajai daļai no 15 gadu vecuma personu apliecinošs dokuments ir obligāts.
Pacientu tiesību likuma 13.panta pirmajai un otrajai daļai nepilngadīgs pacients no 14 gadu vecuma ir tiesīgs patstāvīgi pieņemt lēmumus par savu ārstniecību, ja to ļauj viņa briedums, bet līdz 14 gadu vecumam par nepilngadīgs pacienta ārstniecību lemj tikai šī pacienta likumiskie pārstāvji, kas atbilstoši Civillikuma 177.pantam ir bērna vecāki.
Ja bērns ierodas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, ir jāuzrāda dokumenti, kas ļauj identificēt gan bērnu, gan viņu pavadošo personu, kā arī dokuments, kas apliecina tiesības pārstāvēt bērna intereses.
Personu (gan bērnu, gan pieaugušo) identificē personu apliecinošs dokuments (tikai pase vai eID).
Tiesības pārstāvēt bērnu apliecina:
1) vecākiem:
– e-veselības sistēmā iekļautā informācija par pārstāvības tiesībām, kuru iespējams pārbaudīt ārstniecības iestādē, ja gan bērnam, gan vecākam ir līdzi pase vai eID;
– ja bērnam nav ne pases, eID, jāuzrāda bērna dzimšanas apliecība vai vecāka pasē iekļautās ziņas par bērnu;
2) citām personām, kas pavada bērnu (tajā skaitā kādam no vecvecākiem, auklei vai jebkurai citai personai):
– notariāli apliecināta pilnvara, kurā vecāks ir pilnvarojis attiecīgo personu pārstāvēt bērna intereses veselības aprūpes jautājumos;
– uz vietas ārstniecības iestādē vecāka sagatavota un parakstīta pilnvara bez notariāla apliecinājuma, kurā vecāks ir pilnvarojis citu personu pārstāvēt bērna intereses veselības aprūpes jautājumos, nākošajā apmeklējuma reizē.
Bērns no 14 gadu vecuma var ierasties pie ārsta bez pavadošās personas, ja viņš var uzrādīt savu pasi vai eID.
Ja paredzamā veselības aprūpe nav neatliekama (atbilstoši Ārstniecības likuma 1.panta 10.punktam – par neatliekamu uzskata tādu medicīnisko palīdzību, ko sniedz dzīvībai vai veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī) un ārstniecības persona nevar pārliecināties par bērna un viņu pavadošās personas identitāti vai tiesībām pārstāvēt bērna intereses, pakalpojuma sniegšana būtu jāatsaka.
Ja bērns atkārtoti apmeklē ārstu un ārsts ir pārliecināts gan par bērna identitāti, gan par pavadošās personas tiesībām pārstāvēt bērnu, var pieļaut izņēmumu un neprasīt uzrādīt dokumentus atkārtoti, tomēr tas būs rets gadījums.
Sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību, personu identificēšana tiek atlikta līdz brīdim, kad ir stabilizēts pacienta veselības stāvoklis,” atklāj Rīgas 1. slimnīcas Iekšējās un ārējās komunikācijas vadītāja Vivita Leismane.
Ja bērns ir līdz 14 gadu vecumam, vecākiem jādomā līdzi
BKUS Ārstniecības administratīvā vadītāja Renāte Snipe stāsta par kārtību Bērnu slimnīcā:
“Dodoties uz Bērnu slimnīcu, līdzi jābūt šādiem dokumentiem.
Personu apliecinošs dokuments: gan bērnam (dzimšanas apliecība, ID karte vai pase), gan vecākiem vai citiem likumiskajiem vai pilnvarotajiem pārstāvjiem.
Dokuments, kas apliecina saikni ar bērnu:
-vecākiem: bērna dzimšanas apliecība (ar norādītiem vecāku vārdiem) vai ieraksts par bērnu tēva vai mātes pasē;
-citām personām (vecvecākiem, brāļiem, māsām, citiem tuviniekiem): notariāli apstiprināta pilnvara vai Bērnu slimnīcā noformēta pilnvara vai ar e-parakstu parakstīta pārstāvēt bērna intereses.
Nosūtījums: vēršoties pēc plānveida palīdzības, nepieciešams derīgs ārsta nosūtījums (izņemot tiešās pieejamības speciālistus). Ja stacionējas uz plānveida operāciju – derīgs ir tikai Bērnu slimnīcas ārsta nosūtījums.
Medicīniskā dokumentācija:
-izmeklējumu rezultāti (ja tie veikti ārpus Bērnu slimnīcas);
-izraksti no iepriekšējām stacionēšanas reizēm (no citām ārstniecības iestādēm);
-informācija par regulāri lietojamiem medikamentiem;
-ja nosūtījums ir papīra formātā – tas jāņem līdzi;
-parakstītas informētās piekrišanas operācijai un narkozei (ja attiecināms).
Citi dokumenti: Invaliditātes apliecība vai izziņa par maznodrošinātas personas statusu (ja tāda ir).
Līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai, stājoties stacionārā, likumiskā vai pilnvarotā pārstāvja klātbūtne ir obligāta.
Ierodoties uz plānveida vizīti vai operāciju, dokumentiem ir jābūt līdzi. Ja to nav, pakalpojuma saņemšana var tikt atlikta līdz dokumentu sakārtošanai.
Neatliekamā palīdzība. Ja bērna dzīvībai vai veselībai ir tūlītējs apdraudējums, medicīniskā palīdzība tiek sniegta nekavējoties, neskatoties uz dokumentu trūkumu. Identifikācija un statusa noskaidrošana notiek vēlāk. Ārkārtas situācijās prioritāte ir bērna dzīvība un veselība. Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu, ja pacienta stāvoklis ir kritisks un kavēšanās var apdraudēt dzīvību, nepieciešamo palīdzību sniedz arī bez tūlītējas piekrišanas vai dokumentu uzrādīšanas. Formalitātes tiek kārtotas tiklīdz situācija ir stabilizēta.
Likumiskie pārstāvji pilnvaru (parakstītu ar drošu e-parakstu) var iesniegt arī attālināti, nosūtot to uz e-pastu: [email protected].
Ja bērnu nepavada vecāki (likumiskie pārstāvji), bet cita persona (t.sk. vecvecāki, brāļi, māsas, patēvs, pamāte – viņi juridiski skaitās “trešās personas”), ir jāievēro noteikumi.
Pilnvara. Nepieciešama pilnvara bērna interešu pārstāvniecībai. To vecāki var noformēt trīs veidos:
-pie notāra;
-uz vietas slimnīcā – vēršoties reģistratūrā pie klientu apkalpošanas speciālista;
-attālināti – parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz [email protected] vai izmantojot e-adresi. Pilnvara tiks reģistrēta slimnīcas sistēmā.
Ja pusaudzis (no 14 g.v.) ierodas uz plānotu ambulatoru konsultāciju, kurā nav paredzētas invazīvas manipulācijas, likumiskā pārstāvja klātbūtne nav obligāta. Tāpat no 14 gadu vecuma pacients pats var saņemt informāciju par savu veselību, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
Pacientu vecāki, reģistrējoties plānveida pakalpojumiem, uzrāda savus dokumentus (ID/pase) un attiecīgi šie dati tiek pārbaudīti sinhronizējot ar e-veselībā atrodamajiem datiem par bērniem. Ja dati sakrīt, un saņemam apstiprinājumu, tad pacientam nav vajadzība uzrādīt arī dzimšanas apliecību.
Dzimšanas apliecība var tikt pieprasīta, ja dati nav pārbaudāmi vai rodas šaubas par pārstāvības tiesībām. Ja pase, kas tiek uzrādīta satur datus par bērnu, arī tad dzimšanas apliecība nav obligāta.
Pilnvaras, kas reģistrētas e-veselībā, tieši tāpat var tikt pārbaudītas elektroniski, un nav jāuzrāda.
Aicinām vecākus sekot līdzi saviem datiem un to korektumam portālā “e-veselība”, lai apmeklējums būtu pēc iespējas ērtāks un drošāks datu pārbaudes laikā. Šie dati e-veselībā tiek uzskatīti par drošajiem.
Kā arī vēlamies uzsvērt – lai ārsta apmeklējums būt jēgpilns, personai, kura pavada bērnu pie ārsta uz plānveida pakalpojumiem, ir jābūt spējīgai sniegt visu nepieciešamo informāciju par bērna veselības stāvokli.
Tāpat mēs ļoti iesakām un aicinām izmantot tikai elektroniski sagatavotus nosūtījumus, kas ir ērtāk, drošāk un ātrāk, reģistrējot pacientu vizītei vai izmeklējumam.”
