Saeimas komisijā Latgales vietējo pašvaldību līderi pauda bažas, ka pierobežas pagasti ir neapdzīvoti un daudzviet ir “milzīgi tukši apgabali, kur tikai robežsargi staigā”.
Saeimas komisijā Latgales vietējo pašvaldību līderi pauda bažas, ka pierobežas pagasti ir neapdzīvoti un daudzviet ir “milzīgi tukši apgabali, kur tikai robežsargi staigā”.
Foto: Timurs Subhankulovs

Reforma atstāšot tukšu pierobežu 5

Neapmierināti iedzīvotāji austrumu pierobežā, kas ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, vai pavisam tukšas teritorijas ir risks no valsts drošības viedokļa. Tā uzskata vairāku Latgales pašvaldību vadītāji, pēc kuru domām, novadu reforma vēl vairāk veicinās iedzīvotāju aizbraukšanu no attālākajiem pagastiem, ja visi pakalpojumi un uzņēmējdarbība tiks koncentrēta lielajos attīstības centros.

VIDEO. Ukraina palaiž raķešu “viesuļvētru” pret Krievijas spēkiem
Balagāns jau sen bija jāver ciet. Advokāts neizpratnē, kā var sabojāt tik vienkāršu lietu kā pieminekļa nojaukšanu
Septiņu 14.Saeimas deputātu kandidātu vārdi atrodas VDK kartotēkā 64
Lasīt citas ziņas

Sliktais ceļu stāvoklis un lielais attālums līdz Rīgai atturot investorus atvērt ražotnes pierobežā, kuru pie dzīvības uzturot lielās zemnieku saimniecības un daļēji arī tūrisms. Taču cilvēki arī no šīm teritorijām varot pārcelties uz attīstības centriem.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē, kurā tika uzklausītas Latgales reģiona pašvaldības, uz to norādīja vietējie līderi no potenciālā Balvu novada, kurā paredzēts iekļaut Viļakas, Rugāju un Baltinavas novadu. Līdzīga situācija esot arī Ludzas novadā, kurā būs arī Ciblas, Kārsavas un Zilupes novads.

CITI ŠOBRĪD LASA

Gan Kārsavas novada priekšsēde Ināra Silicka (ZZS), gan Saeimas deputāte, bijusī Daugavpils novada vadītāja Janīna Jalinska (ZZS) aicināja deputātus izvērtēt pašvaldību reformas iespaidu uz valsts drošību, uzskatot, ka valdībai jādomā par īpašu atbalsta programmu pierobežas teritorijām.

Nebūs ceļu, nebūs cilvēku

Rugāju novada priekšsēža vietniece Anita Petrova (ievēlēta no “NSL”) ieteica Saeimas deputātiem un ministriem doties uz Latgali un vienu mēnesi padzīvot tajā vidē, lai labāk saprastu, kā cilvēki tur jūtas. Viņa minēja arī kādu valsts nozīmes ceļa 15 kilometrus garu posmu, pa kuru katru dienu uz darbu politiķe negribētu braukt. Ja nāktos to darīt, tad vienkārši pārceltos dzīvot citur.

“Ja ceļu stāvoklis ir slikts, tad cilvēki dosies tur, kur tuvāk pakalpojumi. Ja šī problēma netiks risināta, tad pierobeža kļūs vēl tukšāka. Tas ir arī valsts drošības jautājums. Ceļam ir ļoti liela nozīme, jo tas ir priekšnoteikums arī uzņēmējdarbības attīstībai,” sacīja A. Petrova.

Ar viņu vienisprātis bija arī Baltinavas novada priekšsēde Sarmīte Tabore. “Apvienojot novadus, jaunas darba vietas neradīsies. Neviens nav atbildējis, kā tiks apturēta cilvēku aizbraukšana. Austrumu pierobeža tikai kļūs vēl tukšāka,” norādīja Baltinavas novada priekšsēde. No viņas vadītās pašvaldības divas ģimenes ar bērniem arī tagad pošoties pārcelties uz Pierīgu. To, ka ir nepieciešamas īpašas valsts atbalsta programmas, atzina arī Saeimas deputāti.

Jānis Dombrava (NA) sacīja, ka salīdzinājumā ar Pierīgu nevienlīdzīgā situācijā ir arī citi reģioni, transporta izmaksas patiešām esot svarīgs faktors, kā dēļ investori iet uz Ādažiem, nevis Balviem. Deputāts uzskata, ka VARAM sarunās ar citām ministrijām vajadzētu domāt par kompensējošo mehānismu attālākajās teritorijās.

Tā uzsvēra arī Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”), kura ieteica deputātiem izbraukt pa ceļu no Baltinavas uz potenciālo novada centru Balvos, “kas [ceļš] izskatās kā pēc kara”.

VARAM sola 300 miljonus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis pašvaldību vadītājiem jau kuro reizi solīja, ka nākamajos trijos gados ceļu sakārtošanai ir paredzēti 300 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 70 miljonus varētu saņemt 2021. gadā, bet pārējo summu 2022. gadā un 2023. gadā. Vietējie līderi uz to atbildēja, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) gan neko tādu tikšanās reizēs nesolot.

“Es tiešām to nesolu, jo tas nav mans budžets. Tā ir atsevišķa programma, ko īstenos VARAM. Un tā ir ministra Jura Pūces atbildība,” “Latvijas Avīzei” paskaidroja T. Linkaits.

No abu ministriju pārstāvju sacītā varēja secināt, ka VARAM šo finansējumu cer saņemt, lai īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, īpašu uzmanību pievēršot tieši ceļiem no tagadējiem novadiem uz jauno pašvaldību centriem.

Tiesa, to sakārtošana tika solīta arī 2009. gadā, taču no vairākiem pagastiem joprojām uz centru nevar aizbraukt pa labu ceļu. VARAM kopā ar “Latvijas valsts ceļiem” jau līdz aprīlim plānojot apzināt tos ceļu posmus, kurus prioritāri būtu nepieciešams sakārtot.

VARAM pārstāvis M. Lasmanis norādīja, ka nākamajos gados reģionālajai attīstībai no dažādiem avotiem, ES fondu programmas ieskaitot, ir paredzēti ievērojami līdzekļi. Taču, lai tos apgūtu, “pretim ir jābūt spēcīgām pašvaldībām, kas spēj šo finansējumu paņemt”.

Viņš “LA” paskaidroja, ka, piemēram, Baltinavas novads ar savu nelielo budžetu Valsts kasē varot aizņemties ap 200 000 eiro. Taču, ja pašvaldības apvienos savus resursus, tās varēšot īstenot arī 20 miljonus eiro lielus projektus. Latgales atbalsta programma, kas pastāv jau tagad, tikšot turpināta. Viņaprāt, mazas pašvaldības nav spējīgas piesaistīt jaunus investorus.

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP), kurš ievēlēts no Latgales, ar izpratni uztvēra reģiona vietējo līderu bažas. Viņaprāt, iedzīvotāju aizbraukšana no pierobežas “neapšaubāmi ietekmē teritorijas drošību – tām jābūt apdzīvotām, un tiem ir jābūt valstij lojāliem cilvēkiem”.

Taču tagad esot vietas, kur cilvēki dzīvojot nevis Latvijas, bet kaimiņvalsts informatīvajā telpā. Uz to komisijas sēdē norādīja arī Krāslavas novada priekšsēdis Gunārs Upenieks (ZZS), kuram cilvēki sūrojoties, ka nevarot dzirdēt “Latvijas Radio 2” – un tas pat neesot pie pašas robežas.

“Te ir milzīgi apgabali tukši, tikai robežsargi staigā,” turpināja J. Rancāns. Viņa vadītā komisija jautājumu par pašvaldību reformas ietekmi uz valsts drošību pierobežā esot uzdevusi Aizsardzības un Iekšlietu ministriju vadībai. “Par to, kas attiecas uz Aizsardzības ministrijas kompetenci, es nesadzirdēju problēmas,” atzina J. Rancāns.

SAISTĪTIE RAKSTI

To “LA” apgalvoja arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“A/P”). Viņaprāt, drošības situācija pierobežā ar reformu nebūtu jāsaista. Ministrs norādīja uz spēcīgo Zemessardzi Latgalē, no kuras neesot saņemta nekāda informācija, kas liktu par reformu satraukties.

Arī “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, kurš ilgus gadus vadīja Aizsardzības komisiju, uzskata, ka jebkura pierobeža esot īpaša no drošības viedokļa, taču to nevajadzētu saistīt ar pašvaldību reformu. Viņaprāt, tieši mazie novadi nespēj vieni attīstīties un tāpēc to teritorijas tiek noplicinātas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Ukraina palaiž raķešu “viesuļvētru” pret Krievijas spēkiem
Balagāns jau sen bija jāver ciet. Advokāts neizpratnē, kā var sabojāt tik vienkāršu lietu kā pieminekļa nojaukšanu
Septiņu 14.Saeimas deputātu kandidātu vārdi atrodas VDK kartotēkā 64
FOTO. Ap māju iestādīti košumkrūmi, arī augļu kociņi! Kā Iveta piecos mēnešos uzcēla savu sapņu māju
Krievijā “tautas ienaidnieku” raganu medības sasniegušas vēl nebijušus apmērus: vajā gan uzņēmējus, gan radošās inteliģences pārstāvjus 37
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
EM: Inčukalnā ir rezervēts pietiekams dabasgāzes apjoms mājsaimniecību vajadzībām 15
FOTO. Kubas ostas pilsētā Matansasā izcēlies katastrofāls ugunsgrēks 15
Arī ceturtdien gaidāma svelme. Līdz cik grādiem iesils gaiss?
Par vairāk nekā divus miljonus eiro piesavināšanos apsūdz bijušo LOK prezidentu un tagadējo LHF valdes locekli
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 10. augustā
23:30
1792. gada 10. augustā. Asiņaina diena Tilerī pilī
22:00
“Ukraiņu ģenerālštābs par to klusē, bet tas ir apzināti!” Slaidiņš komentē pēdējās 24 stundās notikušo 4
21:40
FOTO. Koši, drosmīgi un radoši! Kurš šogad bija stilīgākais “Summer Sound” apmeklētājs?
VIDEO. Lidmašīna nogāžas uz noslogotas maģistrāles Kalifornijā un aizdegas
Iedzīvotājiem atlīdzinās pusi apkures sadārdzinājuma, bet rodas diskusijas par malkas iegādes pierādīšanu
Bunkus slepkavības lietā aizturēts vēl viens cilvēks
Pārstāda avenes, laista un mēslo rododendrus. Kādi darbi dārzā jāpaspēj paveikt augustā?
“Latvieši ir iedzimti pesimisti.” Lejiņš par iedzīvotāju šaubām, vai krīzes gadījumā NATO Latviju aizstāvēs
FOTO. Ap māju iestādīti košumkrūmi, arī augļu kociņi! Kā Iveta piecos mēnešos uzcēla savu sapņu māju
VIDEO. Ukraina palaiž raķešu “viesuļvētru” pret Krievijas spēkiem
Kovids kļūst lipīgāks. Kas notiks rudenī?
Rajevskis: Ja negribat idiotus Saeimā, ejiet uz vēlēšanām! 24
Septiņu 14.Saeimas deputātu kandidātu vārdi atrodas VDK kartotēkā 64
Krievijā “tautas ienaidnieku” raganu medības sasniegušas vēl nebijušus apmērus: vajā gan uzņēmējus, gan radošās inteliģences pārstāvjus 37
Balagāns jau sen bija jāver ciet. Advokāts neizpratnē, kā var sabojāt tik vienkāršu lietu kā pieminekļa nojaukšanu
Pastrādājis smalkos ārzemju restorānos, šefpavārs Artūrs Taškāns “uzmet tvaiciņu” Valmierā
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs