Reorganizēs mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Kas drīkstēs to izmantot? 5
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc ļoti garām un asām debatēm, kuras nodemonstrēja arī to, ka pašas vadošās koalīcijas biedru vidū nav vienprātības par šī lēmuma pareizību, Saeima atbalstījusi grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību.
Likuma grozījumi rosināti, jo vairāku gadu garumā MUN režīmā konstatētas vairākas nepilnības, tostarp, kā apgalvo likumprojekta izstrādātājs – Finanšu ministrija –, tas plaši tiekot izmantots nodokļu optimizācijas nolūkos.
Šāda prakse kropļo konkurenci, kā arī MUN režīmā nodarbinātajiem ir ļoti mazas sociālās iemaksas, kas rada sociālā nodrošinājuma risku nākotnē, teikts likumprojekta anotācijā.
MUN – tikai īpašniekam
Grozījumi paredz, ka no nākamā gada MUN maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā.
Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. MUN maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1. jūlija.
Tāpat vairs nebūs spēkā MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojums, kas patlaban ir 720 eiro mēnesī. Ieņēmumu griestu ierobežojums esot bijis iemesls tam, lai neuzrādītu patieso ienākumu no MUN, norādīts grozījumu anotācijā.
Tāpat izmaiņas paredz, ka no nākamā gada par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību.
Paredzēts, ka no nākamā gada 1. janvāra MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25%, bet apgrozījumam, kas pārsniedz šo summu, nodokļa likme plānota 40% apmērā.
Patlaban mikrouzņēmumā var strādāt pieci darbinieki un viņu atalgojums nedrīkst pārsniegt 720 eiro mēnesī. Apgrozījumam līdz 40 000 eiro piemēro MUN likmi 15% apmērā, bet apgrozījumam virs 40 000 eiro – likmi 20% apmērā.
Likumprojekts paredz saglabāt līdzšinējo MUN sadalījumu: 80% no nodokļa būs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, 20% – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Asi kritizēts
Minēto likumprojektu asi kritizējušas uzņēmēju organizācijas, īpaši Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, norādot, ka valdības argumenti MUN reorganizācijai konkurences kropļojumu jomā ir nepārliecinoši.
Lai gan uzņēmēju organizācijas piekrīt, ka MUN režīmā strādājošo sociālās aizsardzības līmenis un ar to saistītās sociālās iemaksas ir jāpaaugstina, taču uzskata, ka šīs pārmaiņas jāveic pakāpeniski, vairāku gadu laikā.
Viens no kritikas aspektiem ir arī bažas, ka tik strauju pārmaiņu ieviešana vismaz daļu mikrouzņēmumu režīmā strādājošo piespiedīs pāriet “pelēkajā” ekonomikā.
Debates Saeimā nodemonstrēja arī to, ka pašas valdošās koalīcijas deputātu vidū par šo likumprojektu nevaldīja vienprātība.
Tostarp koalīcijas biedri no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) bieži pievienojās opozīcijai, kritizējot likumprojektu, līdzīgi rīkojās arī koalīcijas deputāts Artuss Kaimiņš. JKP valdes loceklis Gatis Eglītis izteicās, ka ar šiem grozījumiem valdības palaižot garām iespēju izveidot mazajam un vidējam biznesam labvēlīgu nodokļu režīmu, līdzīgu kā Igaunijā.
“Latvijas Biznesam” deputāts skaidroja, ka kritika galvenokārt vērsta pret Finanšu ministrijas (FM) un VID attieksmi pret mazo un vidējo biznesu, nevis konkrētām nodokļu likmēm. Tostarp G. Eglītis uzsvēra, ka MUN režīma grozījumi bija jāapspriež komplektā ar uzņēmēja darījuma konta ieviešanu, kas neesot noticis.
“Uzņēmēja darījuma konts, būtībā vienkāršota grāmatvedības uzskaite, būtiski atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu administrēšanu. Šī konta ieviešana tiek apspriesta jau vismaz sešus vai septiņus gadus, bet tikai tagad, spiediena dēļ, FM ķērusies pie darba. Tiek solīts attiecīgo likumprojektu izstrādāt līdz nākamā gada vidum un attiecīgi ieviest no 2022. gada, bet tas bija jādara jau tagad kopā ar pašreizējiem MUN grozījumiem,” uzsvēra G. Eglītis.
Opozīcija dēvē likumprojektu par “mazo uzņēmumu iznīcināšanas šedevru” un brīdina, ka izmaiņu dēļ Covid-19 krīzes laikā bez darba varētu palikt vairāki desmiti tūkstošu iedzīvotāju.
Tika atgādināts, ka MUN režīms tika ieviests tieši iepriekšējās finanšu krīzes laikā, tādējādi sniedzot atbalstu iedzīvotājiem, kuri varētu dibināt mazus uzņēmumus un nodrošināt iztiku vismaz sev.
Politiķi uzsvēra, ka Covid-19 krīze ir neparedzama un jau tagad tā ir būtiski negatīvi ietekmējusi valsts un pasaules ekonomiku, tāpēc esot bezatbildīgi krīzes apstākļos traucēt cilvēkiem strādāt un pakļaut viņus nabadzības riskam.
Opozīcijas deputāti arī uzsvēra, ka ir aplami MUN režīmu reorganizēt tikai tāpēc, ka daļa uzņēmēju to izmanto negodprātīgi.
