“Ceturtā daļa Latvijas tiecas būt Krievijas sastāvā dēļ represijām pret krieviem,” apgalvo portāls “Newsfront”.
“Ceturtā daļa Latvijas tiecas būt Krievijas sastāvā dēļ represijām pret krieviem,” apgalvo portāls “Newsfront”.
Ekrānuzņēmums no newsfront.ru

“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji 327

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
Kā itāļiem izdodas iztirgot savus olīvu atkritumus Latvijā… Inese “iegrābusies”, iegādājoties Latvijā populāru olīveļļu
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 34
Lasīt citas ziņas

Pēdējā laikā atkal vērojami Krievijas propagandas mēģinājumi ne tikai pasniegt Baltijas valstis kā “neizdevušās” un “nīkuļojošas”, bet arī kā kaut ko līdzīgu “ļaunuma saknei”. Turklāt no jauna aktualizējies piemirstais Latgales “atdalīšanās” jautājums.

Uzpeld pāris gadu veci raksti

Nebija vēl norimuši janvāra sākuma nemieri Kazahstānā, kad propaganda no “Rubaltic.ru” jau apgalvoja, ka galvenie attālinātie nemieru kurinātāji esot meklējami Ukrainā, Polijā un, protams, Baltijā – no turienes kazahus mudinot “slaktēt krievus”. Izlasot šo vēstījumu, gan neizdevās uzzināt, kas un kā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikmēr vietnē “Regnum” 14. janvārī sludināts, ka tieši baltieši esot tie, kuri dara visu, lai sanaidotu Rietumus un Krieviju, kas citādi laikam dzīvotu mierā un draudzībā. Baltieši pieprasot savā teritorijā izvietot aizvien vairāk NATO spēku un skubinot Rietumus piegādāt ieročus Ukrainai, tā lūkojot ieriebt Krievijai.

“Nerēķinoties ar iedzīvotāju, kuri aizvien vairāk cieš no energonesēju bezprecedenta cenu lēciena, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdošie sadedzina pēdējos tiltus attiecībās ar Krieviju un visbezatbildīgākajā kārtā ir gatavi atdot šo valstu teritorijas svešai azartspēlei pret Maskavu,” sašutis “Regnum”. Jāsaka, šā raksta gars saskan ar vēl citu baumu paveidu, ka NATO vispār grasoties izslēgt baltiešus no savām rindām (vairāk par to rakstā “Putina sapratēju ieteikumi” 19. janvāra “Latvijas Avīzē”).

Vairāki, tiesa, ne pirmā ešelona Krievijas propagandas kanāli pēdējās dienās cēluši gaismā gadiem vecus ASV Eirāzijas jautājumu analītiķa Pola Goubla rakstus, kuros tas brīdinājis Latviju, ka Krievija varētu mēģināt īstenot ko līdzīgu 2014. gada Krimas un Austrumukrainas scenārijam Latgalē.

Goublam laikā no 2015. līdz 2017. gadam bijušas trīs Latgales problemātikai veltītas publikācijas, un grūti pateikt, tieši kura no tām iedvesmojusi autorus vietnēs “NewsFront” un “PolitRossija”, taču tās atkal sludina jau aizmirsto tēzi, ka latgalieši to tik sapņojot kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai. Iemesls esot gan “reliģiskās un valodas barjeras”, gan tas, ka Latgalē daudz krievvalodīgo.

Taču galvenā vaina slēpjoties pavisam citur! Citējot “NewsFront” sacerējumu “Etniskā barjera: ceturtā daļa Latvijas tiecas būt Krievijas sastāvā dēļ represijām pret krieviem”: “Jāatzīmē, ka īstais iemesls slēpjas NATO bāzē, kas nopietni traucē dzīvi vietējiem latgaliešiem.

Latgales iedzīvotāji nav piekrituši alianses izvietošanai savā teritorijā. Vēl vairāk, militārā bāze ir kļuvusi par iemeslu daudzām latgaliešu sūdzībām Latvijas valdībai. Tādējādi var konstatēt, ka Krievijai nemaz nav vēlēšanās atņemt Baltijas valstij ceturtdaļu tās teritorijas. Reliģiskās un valodas atšķirības kopā ar kaitējumu no Latvijas prorietumnieciskās politikas piespiež latgaliešus pašiem raudzīties uz etniski tuvākajiem krieviem.” Šādi mājieni uz kopējā ģeopolitiskā saspīlējuma fona, protams, ir ļoti zīmīgi.

Reklāma
Reklāma

Neesošā inspekcija

Krievijas mediji izplata maldinošu informāciju par Latvijas inspektoru vizīti.
Ekrānuzņēmums no “Sputnik”

Interesanta situācija šonedēļ izveidojusies ar plānoto Latvijas aizsardzības nozares pārstāvju vizīti Krievijā, kam laikā no 24. janvāra līdz 29. janvārim bija jānotiek Krievijas militārajās bāzēs Brjanskas un Smoļenskas apgabalos. Regulāras abpusējas bruņojuma kontroles inspekcijas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros tika ieviestas saskaņā ar 2011. gada Vīnes vienošanos, lai vairotu savstarpējo uzticēšanos.

Krievijas militāristi brauca aplūkot karabāzes pierobežas valstīs uz rietumiem, savukārt šo valstu pārstāvji devās inspicēt tuvējās bāzes austrumu virzienā, tas ir, Krievijā. Minētās valsts masu informācijas līdzekļi, atsaucoties uz oficiālajām ziņu aģentūrām TASS un “RIA Novosti” un pat pašas Krievijas Aizsardzības ministrijas (AM) oficiālo vietni, nedēļas sākumā vēstīja, ka inspektori no Latvijas tūlīt ieradīšoties un saņemšot visu tos interesējošo informāciju par attiecīgajām Krievijas karaspēka daļām, to uzdevumiem un darbību.

Tika citēts arī Krievijas Nacionālā kodolbriesmu mazināšanas centra priekšnieks Sergejs Rižkovs, kurš pavēstījis: “Mūsu valsts piekrita ārzemju inspektoru atbraukšanai.” Ziņa Krievijas interneta segmentā bija izplatīta plaši. Gadījās arī pavadošie teksti ar augstsirdīgiem mājieniem, ka šādas vizītes varētu būt pat noderīgas, jo “pēdējā laikā Rietumos tiek kurinātas baumas par Krievijas karaspēka aizdomīgām aktivitātēm pierobežas apgabalos ar Ukrainu”.

Viss jau būtu labi, ja vien vēstījums par latviešu militāristu laipno gaidīšanu Smoļenskas un Brjanskas karabāzēs neizrādītos aplams. Proti, Latvijas AM vēl 21. janvārī bija saņēmusi vizītes atteikumu, Krievijai aizbildinoties ar Covid-19 situāciju. Tātad laika aktualizēt informāciju Krievijas AM un visiem pārējiem bija gana, taču tas nez kādēļ nav izdarīts, turpinot izplatīt maldinošas ziņas par Latvijas inspektoru ierašanos.

“Šis atteikums nav izprotams situācijā, kad Krievija masveidā koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas, tajā pašā laikā apgalvojot, ka neplāno iebrukumu. Aizbildināšanās ar Covid-19 ierobežojumiem liek domāt, ka Krievijai ir kas slēpjams un ka tā nevēlas atklāt savu militāro aktivitāšu patiesos apmērus un nodomus, kā to paredz sadarbība EDSO,” paziņojumā presei otrdien pauda Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Latvijas AM ir aizdomas, ka Covid-19 te kalpojis tikai par formālu iemeslu – slimība nez kādēļ nav traucējusi Krieviju īstenot plašu iesaukumu bruņotajos spēkos un militāros manevrus. Īpaši nelāgi tas izskatās, ņemot vērā, ka Krievijas inspektori Ādažu bāzē jau bija pērn novembrī un decembrī, kad Latvija, izrādot atvērtību un rīkojoties saskaņā ar saistībām, uzņēma Krievijas bruņoto spēku virsniekus līdzīgā vizītē pie līdzīgiem epidemioloģiskiem apstākļiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.