Rietumi vienkārši nobāl. No kiberuzbrukumiem līdz politiskai uzpirkšanai – Ķīnai 600 tūkstošu spiegu armija 22
No kiberuzbrukumiem un politiskās uzpirkšanas līdz rūpnieciskai un zinātniskai spiegošanai, Ķīnas izlūkdienestu darbības sniedzas tālāk par Aukstā kara laika VDK. Tikmēr Rietumu izlūkdienestiem nav pietiekami daudz resursu, lai pret tiem cīnītos.
Kopš nākšanas pie varas 2012. gadā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir izvirzījis valsts drošību par galveno prioritāti, liekot amatpersonām un pilsoņiem stāties pretī Ķīnas interešu apdraudējumiem. “Drošība ir attīstības priekšnoteikums, un attīstība ir drošības garantija,” partijas amatpersonām sacīja Sji. “Drošībai un attīstībai ir jāiet roku rokā.”
Rezultātā, atsaucoties uz Rietumu izlūkdienestu vērtējumiem, raksta The Wall Street Journal, izveidojusies gigantiska spiegu armija, pret kuru cīņu sarežģī fakts, ka tā veic decentralizētas operācijas.
Tos veic daudzas nodaļas un privāti uzņēmumi, kuru metodes šķiet nejaušas, jo tās lielākoties darbojas autonomi un, šķiet, tikai vispārīgi vadās pēc Ķīnas komunistiskās partijas vadības izvirzītajiem mērķiem.
