Rīgā tiekas Rinkēvičs un Čehijas prezidents: vizītes laikā izskan svarīgs brīdinājums par Ukrainu 0
Karadarbība Tuvajos Austrumos nedrīkst aizēnot atbalstu Ukrainai gan militārajā, gan finanšu jomā, žurnālistiem uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs kopīgajā preses konferencē ar Čehijas prezidentu Petru Pavelu.
Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija un Čehija ir tuvi sabiedrotie ar kopīgu izpratni par NATO un Eiropas Savienības (ES) jautājumiem. Prezidents pateicās Pavelam par Čehijas iniciatīvu munīcijas programmai, kurā piedalījās arī Latvija. Valsts prezidents atzīmēja, ka Ukraina kritiskā laikā saņēma vajadzīgos artilērijas šāviņus un spēja šo brīdi pārdzīvot.
Pavels akcentēja, ka Ukrainas konflikta atrisināšana ir svarīga Eiropas drošībai, un norādīja, ka Latvija un Čehija turpina atbalstīt Ukrainu visos pieejamajos veidos – militāri, finansiāli un politiski. Vienlaikus viņš sacīja, ka ir jāizdara spiediens uz Krieviju sākt sarunas ar Ukrainu, piebilstot, ka līdz šim Krievija nav izrādījusi vēlmi vienoties par mierīgu risinājumu un turpina izvirzīt neizpildāmas prasības, kas faktiski nozīmētu Ukrainas pilnīgu padošanos.
Rinkēvičs sacīja, ka Latvija uzskata Irānu par agresīvu valsti, kas īsteno agresīvu ārpolitiku pret līča reģiona valstīm un atbalsta Krieviju tās karā pret Ukrainu. Viņš uzsvēra, ka Latvijai nav pieņemami Irānas uzbrukumi reģiona valstīm, jo tie var novest pie eskalācijas. Vienlaikus Valsts prezidents pauda, ka Latvija vēlētos redzēt diplomātisku ceļu un Irānas atteikšanos no kodolprogrammas īstenošanas un agresīvās ārpolitikas, un tādā veidā arī šis konflikts varētu noregulēties.
Pavels atzīmēja, ka situācija Tuvajos Austrumos ietekmē arī ES drošību un ES jāturpina diskutēt par reakciju. Čehijas prezidents uzsvēra, ka Eiropa nav aktīvi iesaistīta konflikta risināšanā – politiskās konsultācijas nav sāktas un Eiropa nav iesaistīta jautājumu koordinēšanā ne no ASV, ne Izraēlas puses, lai gan situācija tieši ietekmē Eiropu.
Čehijas prezidents pieminēja, ka iespējamais formāts varētu būt tikšanās starp prezidentiem, kuri atklāti runātu par konkrētiem risinājumiem, lai ES un NATO varētu vienoties par kopīgu nostāju.
Latvijas prezidents pateicās Čehijai par dalību NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā, kur čehu karavīri dien jau vairākus gadus. Čehija ir piedalījusies arī gaisa telpas patrulēšanā. Rinkēvičs pauda, ka Latvijas virsnieki pagājušā gadsimta 90. gados un 2000. gados plaši izmantojuši Čehijas militārās skolas.
Pavels norādīja, ka aizsardzības jomā Čehija balstās uz pieredzi, ko čehu karavīri guvuši, piedaloties NATO daudznacionālās brigādes Latvijā mācībās, kā arī uz secinājumiem no militārā konflikta Ukrainā. Viņš klāstīja, ka divpusējā militārā sadarbība notiek starp aizsardzības akadēmijām un aizsardzības pētnieciskajiem institūtiem, kas meklē jaunus veidus, kā aizsargāties pret tādiem apdraudējumiem kā bezpilota lidaparāti uz sauszemes, jūrā un gaisā.
Abas valstis apmainās ar pieredzi un zināšanām par šo tehnoloģiju izmantošanu bruņoto spēku labā, sacīja Čehijas prezidents. Viņš uzsvēra, ka, tieši neiesaistoties konfliktā Ukrainā, ir jāiziet cauri sarežģītākām procedūrām un jaunās tehnoloģijas bruņojumā jāievieš pietiekami ātri.
Latvijas prezidents uzsvēra, ka Čehijai ir moderna aizsardzības industriālā bāze, ko varētu aktīvi izmantot sadarbības paplašināšanai. Viņš pieminēja, ka uzņēmēji gaidāmajā abu valstu biznesa forumā diskutēs par iespējamiem sadarbības projektiem. Rinkēvičs arī atzīmēja vajadzību uzlabot militāro mobilitāti ES un NATO valstu starpā, izstrādājot nepieciešamās procedūras, pieminot, ka Latvija patlaban attīsta mācību poligonu, kas būs lielākais reģionā un ko piedāvās partneriem kopīgām daudzpusējām un divpusējām mācībām.
Abi prezidenti atzīmēja lielu interesi no abu valstu uzņēmumiem attīstīt sadarbību enerģētikas, aizsardzības industrijas un transporta jomā. Čehijas prezidents piebilda, ka abas puses identificējušas iespējas paplašināt uzņēmēju sadarbību arī biotehnoloģijās. Vizītes laikā paredzēts biznesa forums, kurā piedalīsies no Čehijas ieradušies uzņēmēji.
Pavels uzsvēra arī iedzīvotāju tiešo kontaktu nozīmi, proti, studentu apmaiņas programmas un tūrisma plūsmas, ko veicina tiešie avioreisi starp abām valstīm.
Kā zināms, Latvijas prezidents otrdien un trešdien uzņem Pavelu un viņa dzīvesbiedri Evu Pavlovu. Valsts vizītes laikā abi prezidenti apmeklēs Latvijas un Čehijas biznesa forumu, kā arī Latvijas Okupācijas muzeju.
Savukārt 11. martā amatpersonas apmeklēs Ādažu militāro bāzi. Čehijas prezidents ar dzīvesbiedri arī apmeklēs Bauskas pili.
