Rīgas un visas Latvijas lepnums – Armijas ekonomiskais veikals. 1939. gads.
Rīgas un visas Latvijas lepnums – Armijas ekonomiskais veikals. 1939. gads.
Rīgas un visas Latvijas lepnums – Armijas ekonomiskais veikals. 1939. gads.

Starpkaru Rīgas iepirkšanās paradīze – izslavētais Armijas ekonomiskais veikals 4

Sērijā “Latvijas zudušās Atlantīdas” – par Armijas ekonomisko veikalu. AEV. Šo saīsinājumu 20. un 30. gados zināja vai katrs Latvijas iedzīvotājs. Armijas ekonomiskais veikals bija iepirkšanās paradīze – visā Baltijā nebija otra tik skaista, moderna, ērta, izsmalcināta iepirkšanās centra.

LA
LA.LV
Ziņas
“Valstij ir nospļauties! Dēls, pērkot ģimenes māju, neiesniedza vienu “papīru” un, samaksā četras reizes lielāku nodevu!” Lasītāja sašutusi par likumdošanu 81
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kas notiek, ja tiek ignorētas VID vēstules? Stāsta VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance 18
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu valodā dziedošajam japānim Masaki Nakagava notikusi nelaime 27
1 diena
Lasīt citas ziņas

“Mūsu armijas augstu vērtējams sasniegums ekonomiski saimnieciskā laukā.” – “Saprātīga vadība, kārtīgs darbs un publikas uzticība – tie ir faktori, kas Armijas ekonomisko veikalu no niecīga veikaliņa ir pārvērtuši par plaukstošu pasākumu, kam ļoti svētīga loma mūsu tirdzniecībā, sevišķi cenu regulēšanas ziņā.”

Šādi vērtējumi 30. gados tika izteikti par AEV. Kā Kara ministrijas budžetu un kredītu pārvaldes sastāvdaļa (no 1919. līdz 1928. gadam), bet no 1928. gada 16. janvāra – pastāvīga autonoma kara resora iestāde veikals bija Latvijas karavīru “Ziemassvētku vecītis” un savā ziņā sociāls un kultūras fonds, jau no pirmsākumiem atvēlot lielas summas pabalstiem nelaimes un slimības gadījumos un militāru zināšanu veicināšanai. AEV ne tikai rīkoja Ziemassvētku eglītes ar dāvanām karavīriem un viņu ģimenēm, par tā līdzekļiem bija izveidotas divas sanatorijas karavīriem – pie Cēsīm un Ķemeros. Veikals lepojās, ka tā devīze ir “Nevis pircējs veikalam, bet veikals – pircējam” un ka tas nedzenas pēc lielas peļņas, saskrūvējot cenas, bet gan nopelna ar ātru apgrozījumu – pircējs, tajā iepērkoties, pelnot 15 santīmus, kamēr pats veikals tikai vienu santīmu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mana pirmā iepazīšanās ar Armijas ekonomisko veikalu saistās ar stāstu, ko pavēstīja mana vecmāmiņa. Reiz, 30. gadu beigās, pēc stundām viņa, toreiz Rīgas ģimnāziste, kopā ar draudzeni un klasesbiedru devusies pastaigā pa tobrīd Rīgas intriģējošāko vietu – skaisto veikalu, kas nesen bija vēris savas virpuļdurvis jaunā, modernā namā. Braukuši ar toreiz Rīgā neredzēto brīnumu – slīdošajām kāpnēm, klaiņojuši stāvu pa stāvam, apbrīnojot veikala iekārtu un plašo preču piedāvājumu un viņai manufaktūras nodaļā tik ļoti iepaticies kāds smalks zīda audums, tomēr naudas nav pieticis. Kāds bijis viņas pārsteigums, kad pirmajā stāvā pielūdzējs kautrīgi pasniedzis sainīti ar dāvanu – to pašu skaisto audumu.

Nākamgad apritēs 80 gadi, kopš tika sākti Armijas ekonomiskā veikala preču nama jaunās modernās ēkas Audēju ielā 16 būvdarbi – pilnībā tie beidzās 1940. gada februārī. Bet ar ko tad viss sākās?



Trīs maisi cukura un dažas mārciņas tējas

Laikabiedri mēdza teikt, ka stāsts par AEV esot par to, kā “vecais zaldāts” no cirvja pieta kāpostus izvārījis. No pasakas atšķirība vien tā, ka šajā gadījumā neviens aizdaru un kāpostus nav devis. Bet citādi – tiešām fenomenāls veiksmes stāsts! Kā gan citādi vērtēt apstākli, ka veikals, kurš darbību 1919. gadā sāka ar 400 latiem skaidrā naudā, 1938. gadā jau varēja lepoties ar 25 miljonu latu lielu apgrozījumu.

AEV vēsture sākās, Brīvības cīņu laikā aktualizējoties jautājumam, kā par lētām cenām nodrošināt karavīrus it īpaši kauju rajonos ar precēm, kuras intendantūra nepiegādā vai veic to nepietiekami. Pēc Ziemeļlatvijas armijas ienākšanas Rīgā 1919. gada jūlijā Latvijas armijas virsleitnants Tetermanis bija izstrādājis armijas ekonomiskās biedrības projektu, ko iesniedza toreizējam armijas virspavēlniekam, ģenerālim Sīmansonam. Līdzekļu trūkuma dēļ projektu neapstiprināja, toties pēc kāda laika toreizējais armijas apgādības valdes priekšnieks pulkvedis Stiebris uzdeva Tetermanim pārņemt jau pastāvošo armijas saimniecības pasākumu nodaļas veikalu, kas atradās nelielās telpās K. Barona ielā 27. 1919. gada 1. novembrī to ar virspavēlnieka ģenerāļa Jāņa Baloža rīkojumu pārdēvēja par Armijas ekonomisko veikalu. Darbību sākot, Tetermanis sava uzņēmuma inventāra sarakstā atradis tikai trīs maisus cukura, dažas mārciņas tējas un medus, vienus galda svarus, vienus decimālsvarus, cukura beramo liekšķeri un lielu priekškaramo atslēgu. Visa inventāra vērtība bijusi 1604 lati un 12 santīmi. Protams, veikals atradās priviliģētākā situācijā salīdzinājumā ar līdzīga rakstura privātajiem uzsākumiem. Kā ierocim cenu regulēšanā smagajos trakojošās inflācijas laikos tam bija uzdota, piemēram, tabakas preču izplatīšana, piešķirot krietnas budžeta summas. Visā valstī smēķēja vai vienīgi AEV pirktās tabakas preces. Darbības sākumā veikals saņēma no Kara ministrijas 4 miljonu rubļu lielu avansu, par ko nebija jāmaksā procenti, kas privātajiem tirgotājiem toreiz bija jāsedz līdz 24% gadā. Kārlis Ulmanis bija atļāvis apgādības ministrijai izdot AEV uz kredīta 100 tonnas cukura.

Neraugoties uz “preču badu”, veikals sāka strauji attīstīties, izveidojot nodaļas vietās, kur uzkavējās karaspēks – jau 1919. gada 27. novembrī Jelgavā, 1920. gada sākumā 1. janvārī – Stukmaņos (līdz ar frontes pārvietošanos tā pārcēlās uz Rēzekni), 1920. gada sākumā Daugavpilī un vēlāk arī Krāslavā. Tirgošanās notika arī dzelzceļu vagonos, kas virzījās uz priekšu līdz ar Latvijas armiju.


Latvijas neatkarības rītausmas gadu hiperinflācijas un spekulatīvo cenu apstākļos privātie tirgotāji bija spiesti rēķināties ar veikala iespaidu vietējā tirgū – kur vien parādījās tā nodaļas, cenas kritās. Rīgā veikals pārgāja uz plašākām telpām Mārstaļu ielā 16, sākot tirgoties arī ar manufaktūras precēm.

1921. gada 2. martā Satversmes sapulces sēdē deputāts Ādolfs Bļodnieks, aizstāvēdams nepieciešamību pieņemt īpašu likumu par Armijas ekonomisko veikalu, norādīja, ka tas uz šo laiku jau apgrozījis preces par 25 miljoniem rubļu un pārdod preces karavīriem par 25% lētāk nekā privātos veikalos. 1921. gada 11. martā Satversmes sapulce pieņēma īpašu likumu par Armijas ekonomisko veikalu, nosakot, ka tas ietilpst kā nodaļa Apsardzības ministrijas apgādības valdē, darbojas kā valsts uzņēmums un ne peļņas nolūkā. Tas atsvabināts no tirdzniecības un rūpniecības nodokļa, kā arī no ienākumu un vietējo nodokļu maksām un preces pārdod tikai karavīriem un viņu piederīgajiem (šis noteikums gan praksē 20. gadu vidū tika apiets). Peļņu drīkstēja izmantot gan paša veikala darbības nodrošināšanai, gan attīstībai, gan kara zinību un izglītības veicināšanai armijā un pabalstu izsniegšanai karavīriem sevišķos nelaimes gadījumos.

1923. gada 24. novembrī galvenais veikals Rīgā pārvietojās uz Audēju ielu 16, kur bija atradušies kara resoram piederošie Princeses spīķeri. Par telpām veikals arī maksāja valstij nomas maksu – 12 līdz 13 tūkstošus latu gadā.

Kā tikt galā ar konkurentu

30. gadu sākumā AEV ik dienas pārdeva 25 līdz 35 muciņas sviesta (1200 līdz 1800 kg), vairāk nekā 100 kg siera, 50 līdz 60 nokautus putnus u. c. “Pirmajā stāvā daždažādo sieru, šķiņķu, desu, konservu, marinējumu un saldumu kalni, kas kārtības ziņā atgādina tautiskās villaines krustus un kvadrātus. Augšstāvs totiesu sniedz visu, kas nepieciešams siltumam un daiļumam. Dabūjams viss – sākot ar vienkāršu lakatiņu un beidzot ar dārgiem angļu audumiem,” 1926. gada 21. martā vēstīja “Latvijas Kareivis”. Šis tas AEV bija lētāks nekā citur – visvairāk saldumi, arī manufaktūras un galantērijas preces. Valsts, pašvaldību darbiniekiem un karavīriem uz priekšniecības galvojumu veikalā bija iespēja dabūt preces uz nomaksu, turklāt bez procentiem. Karavīriem pirkums bija jānomaksā sešos mēnešos, pārējiem četros. Karavīriem veikalā pienācās arī atlaides – pieci procenti apaviem, karavīru precēm un veļai, desmit procentu – galantērijas un pārējām manufaktūras precēm.



AEV īpašais statuss citu tirdzniecības iestāžu vidū nepalika nepamanīts privāto tirgotāju aprindās. Latvijas Tirgotāju savienības galvenā valde 1927. gada martā vērsās pie valdības ar rakstu, pieprasot pārtraukt “nelikumīgo sacensību” no AEV puses, jo tā nodara lielus zaudējumus brīvai tirdzniecībai un plašām nodokļu maksātāju masām.” Kara ministrijas iebildumi, ka veikals apkalpo nabadzīgākās tautas šķiras, neizturot kritiku, “jo tām nav iespējams iepirkties veikalā zīda zeķes, kaviāru un delikatešu krājumus”.

1928. gadā valdība 81. panta kārtībā pieņēma noteikumus par AEV, paredzot, ka veikals maksā nodokļus, kādi paredzēti likumā par tirdzniecības un rūpniecības nodokli un ienākumu nodokli. Noteica arī veikala peļņas sadalījumu: līdz 30% kara zinību, izglītības un kultūras veicināšanai armijā, karavīru labierīcību pabalstīšanai un pabalstu izsniegšanai, līdz 15% veikala darbinieku stimulēšanai, nepārsniedzot triju mēnešu algu (summas nosaka kara ministrs),10% – valsts budžetā, bet pārējo tīrās peļņas daļu – rīcības kapitāla palielināšanai, līdz tas būs sasniedzis 3 miljonus latu (pēc tam – valsts budžetā).

Izskanēja prasība, lai veikals atgrieztos tikai pie karavīru un viņu ģimenes locekļu apkalpošanas, atstājot plašu publiku privāto konkurentu ziņā. 1928. gadā saistībā ar dažu atlaistu darbinieku sūdzībām, kā arī ar kara ministra rīkojumu par lielākas summas izmaksu no veikala peļņas strēlnieku arhīva pārvešanai Saeimas Petīciju komisija veikalā ierosināja revīziju. Tās gaitā atklāja, ka dažas lietas kārtotas “pilnīgi familjāri” (tā Saeimas 1931. gada 6. februāra sēdē izteicās sociāldemokrāts P. Lejiņš) – dažiem nodaļu vadītājiem bijuši pašiem savi uzņēmumi (vienam, piemēram, marmelādes un ievārījumu fabrika), un operācijas notikušas krustām šķērsām, ceļiem nereti krustojoties ar atsevišķu Saeimas frakciju politiķu interesēm. Īpašu varas iestāžu uzmanību izpelnījās veikala priekšnieka pulkveža Lejassausa tirdznieciskais palīgs Kleinhofs, kura personība un nopelni pat tika iztirzāti Saeimas sēdē, viņa nopēlējiem sevišķi uzsverot, ka “viņš bija audzis straujāk nekā pats veikals”, gadā saņemot “30 000 latu naudā (vairāk nekā Valsts prezidents!) bez dažādiem nobirumiem graudā”. (Pēc P. Lejiņa publiskotā revīzijas atzinuma, Kleinhofs esot no apavu nodaļas gadā paņēmis 42 zābaku pārus.) Arī Apgabaltiesa bija konstatējusi, ka četru gadu laikā veikalam nodarīti zaudējumi par 142 677 latiem. Lieta toreiz tika izbeigta un “veikala dvēsele” Kleinhofs pat atgriezās savā darbā. Toreiz baumoja, ka kāda politiska partija par to saņēmusi prāvu naudas summu. Pēc tam, kad valdības līmenī bija izskanējusi vēlme likvidēt autonomos uzņēmumus, veikalnieku grupa, ko veidoja divi ebreji un viens vācietis (starp citu, tas pats jau pieminētais Kleinhofs) vērsās pie valdības, lūdzot viņiem pārdot Armijas ekonomisko veikalu. Pret ieceri kategoriski iebilda Latvijas augstākie virsnieki un arī karavīri, pat piedāvājot veikalu nodot tieši karavīru īpašumā, izveidojot akciju sabiedrību, kas atpirktu veikalu no Kara ministrijas, samaksājot tai desmit gadu laikā.

“Dot spekulantiem izdevību iznīcināt savu spēcīgāko konkurentu, lai viņi vieglāki varētu izvilkt no iedzīvotājiem to grūti pelnīto naudu, būtu noziegums,” 1930. gada 8. janvārī rakstīja “Latvijas Kareivis”. Bet kāda anonīma “Balss no provinces” laikrakstā “Latgales Ziņas” paredzēja: “Kungi, nemaldāties un nepieviļaties – armija jūs nepiemirsīs. Būs laiks, kad jums atkal armija būs vajadzīga.” Iecere pārdot Armijas ekonomisko veikalu neīstenojās, jo pret to stingri iestājās kara ministrs.



Kad kabatās svilpo vējš

30. gados AEV bija liels veikals Rīgā, kā arī – no 1937. gada 10. aprīļa – dāmu nodaļa Kalpaka un Brīvības bulvāru stūrī, bijušā a/s “M. Feitelbergs” veikala telpās, kur pircējus apkalpoja 80 pārdevējas. Tā bija vienīgā vieta Rīgā, kur varēja dabūt slavenā Holivudas grima meistara Maksa Faktora kosmētiku. AEV bija arī trīs nodaļas – Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā. Pēdējās atvēršanai Latvijas Bankas padome 1934. gada 20. jūnijā veikalam piešķīra 500 000 latu lielu aizdevumu.

Plašais preču klāsts kārdināja arī to, kam kabatā svilpoja vējš. Tolaik presē nav retas ziņas, ka AEV noķerts kārtējais zaglis – recidīvists. Tā nepaveicās kādam A. Bumbierem, kurš Ziemassvētku vakarā bija centies veikalā zem mēteļa pabāzt šokolādes kasti, turklāt aizturot izrādījies, ka viņš bijis “zagtām mantām piebāzies kā pūķis”. Sods nekāds maigais – gads un trīs mēneši pārmācības namā.

“Mobilizācija” uz jauno veikalu

“Karavīri neņemtu ļaunā, ja veikala namam pieaugtu klāt vēl kāds stāvs un kāda jauna nodaļa,” vēl 1926. gadā rakstīja “Latvijas Kareivis”. Veikalam attīstoties, noliktavām, darbnīcām nācās nomāt papildu ēkas Rīdzenes, Teātra un Audēju ielā. Pašas laika vēsmas pēc 1934. gada 15. maija bija labvēlīgas AEV augšanai, jo tās saskanēja ar Kārļa Ulmaņa īstenoto monumentālās celtniecības politiku, par kura sastāvdaļu kļuva arī AEV nama jaunbūve. Pēc laikabiedru liecībām, ideja par to nākusi no kara ministra Jāņa Baloža. 1935. gada 10. oktobrī valdība parakstīja līgumu par piecu namu pirkšanu Vaļņu ielā un Lielajā Ķēniņu ielā, panākot, ka 3000 kvadrātmetru lielais zemes gabals starp Mazo Vaļņu, Vaļņu, Audēju un Rīdzenes ielām pieder AEV. 1936. gada 20. janvārī izsludināja konkursu jaunceltnes idejas projektiem. Tā gaitā tika iesniegti 40 pieteikumi, taču pēc toreiz pastāvošās sistēmas godalgotos projektus izmantoja tikai kā ierosinājumus galīgā projekta izveidei. To uzticēja Kara ministrijas apgādes pārvaldes būvniecības daļas priekšniekam, pulkvedim arhitektam A. Galindomam, savukārt būvdarbus – pazīstamajam latviešu būvuzņēmējam H. Liepiņam.

Kā vēlāk atcerējās A. Galindoms, iepriekš par jaunbūves vietu bija izteiktas arī citas domas – piemēram, ka tā varētu atrasties Konservatorijas vietā, bet mūzikas augstskolai celtu jaunu ēku. Vai Vērmanes dārzā – vietā, kur atradās minerāliestāde, vai arī Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas stūrī pretī prefektūrai. No tirdznieciski finansiālā viedokļa tomēr tika atzīta par labāku vieta Audēju ielā starp Vaļņu un Rīdzenes ielu. Jaunbūves novietne tika arī saskaņota ar Rīgas nākotnes izbūves plānu, kas paredzēja noplēst ēku bloku starp Vaļņu un Rīdzenes ielu no Audēju līdz 13. janvāra ielas, radot bulvāri un atsedzot skatu uz AEV jaunceltnes galveno fasādi. 1936. gada 26. maijā valdība pēc Nacionālās celtniecības komitejas atzinuma apstiprināja AEV jaunbūves galīgo projektu. Būvvadība bija uzticēta A. Galindomam, būvinženieris V. Zariņš veica dzelzs konstrukciju un betona pamatu projektēšanu un statisko aprēķināšanu. Būves tehniskajai pārraudzībai nozīmēja īpašu būvkomisiju.

Kā atcerējās A. Galindoms, vispirms jau celtnes pamatu izveidē grūtības sagādāja tas, ka daļa no apbūves gabala gar Rīdzenes ielu skāra kādreizējās Rīdzenes upes gultni. Darbi notika arheoloģiskajā uzraudzībā, un to gaitā gadījās ne viens vien pārsteigums – sākot ar senām koka pāļu konstrukcijām un interesantām senlietām – piemēram, 12. gs. ādas zābaciņiem, spēļlietiņām u. c. – un beidzot ar veselu 12. gs. koka kuģi, kas reiz bija peldējis pa Rīdzenes upi. Grunts bijušas smilšainas dūņas, vietām ar spēcīgiem avotiem. Lielākai celtnes drošībai būvnieki nolēmuši mainīt iecerēto jaunbūves pamatu veidu, darinot dzelzsbetona plātni ar masīvu pamūrējumu Rīdzenes upes gultnes rajonā. 1936. gada 26. septembrī jaunajai celtnei lika pamatakmeni. Jaunbūve bija pilnībā nodota lietošanā jau 1938. gada 24. janvārī. Kā 1938. gada 28. janvārī ziņoja “Brīvā Zeme”, sestdienas naktī līdz pat pieciem rītā, slēdzot vecā veikala durvis, sākās “mobilizācija” – preču pārvietošana uz jauno ēku, kurā bija iesaistīti visi veikala darbinieki. Vecā veikala abos stāvos sienā izsita “durvis”, pa kurām nepārtraukti vairākas stundas plūda nesēju rindas. Citi darbinieki atnestās preces novietoja jaunajos plauktos. Pusdeviņos no rīta jaunais veikals jau bija gatavs vērt durvis apmeklētājiem. AEV žilbināja ar Rīgā nekur vēl neredzētām slīdošām kāpnēm, modernām virpuļdurvīm, ātriem liftiem, daudzām jaunām nodaļām. Zivju nodaļā, piemēram, bija stikla piramīdas jumts un akvārijs, paredzēts dekoratīvajām zivīm, kā arī baltā marmora saldējamās letes. Nav brīnums, ka 1938. gada aprīlī jauno namu jau bija apmeklējuši miljons rīdzinieku. Lieldienās un Ziemassvētkos aizvien pārsteidza AEV skaistie skatlogi – 1938. gada decembrī to rotāja liels Kārļa Ulmaņa tēls un jaunās Kara muzeja celtnes makets, kā arī ainas no dažādiem Latvijas novadiem.



Skaisti, ērti, izsmalcināti

1938. gada jūnijā sākās darbi pie vērienīgā uzsākuma otrā posma izbūves gar Audēju ielu. Jau 1939. gada novembrī presē parādījās ziņas, ka drīz veikals varēs izvietoties arī celtnes otrajā daļā. Šajā pašā laikā apritēja arī 20 gadi kopš tā dibināšanas, ko neatzīmēja ar spožu banketu, bet veikala darbinieki saņēma prēmiju algas apmērā un daudzi arī augstus valsts apbalvojumus. Ar Viestura ordeņa II šķiru apbalvoja, piemēram, kapteini Jāni Muzi (vēlāk viņš trimdā izdeva atmiņas par veikalu), Atzinības krusta godazīmes 1. pakāpi saņēma kasiere Amilda Pavelkopfa (viņa bija no tiem darbiniekiem, kas AEV strādāja jau kopš tā dibināšanas 1919. gadā), mājturības nodaļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš, 4. pakāpi – apkopēja Anna Villere, strādnieki Fricis Grīns, Jānis Zankevičs u. c.

Lai gan darbi vēl nebija līdz galam pabeigti, lielās pircēju intereses dēļ AEV sāka dzīvi jaunajā namā jau 1939. gada Ziemassvētkos. Veikals bija īsta iepirkšanās paradīze, kur visos sīkumos piedomāts par pircēju prasībām, labsajūtu un ērtībām – bija pat speciāla suņu garderobe. Liftus apkalpoja tikai iznesīgi zēni. Un kur nu vēl preču pārbagātība nodaļās, kuras visas nu bija vienuviet, slīdošā lente, pa kuru pirkumi devās uz centralizēto izdalīšanas galdu pirmajā stāvā. Garšīgās kūkas un cepumi, ko cepa konditorejas cehs turpat veikala ceturtajā un piektajā stāvā. Pirmajā stāvā ar īpašu ieeju atradās vīna tirgotava, kurā tirgoja gan vislabākos ārzemju, gan arī paša AEV vīna un liķiera fabrikā ražotos vīnus un šampaniešus.

Veikalā bija arī dažādi tehnikas jauninājumi – siltūdens centrālapkure ar silta klimatizēta gaisa apkuri (“Philips” gaisa ozonators darbojās līdz 1943. gadam). Visās telpās bija mehāniskā vēdināšana. No ārpuses visas ēkas augstumā bija vertikāli piestiprinātas neona spīdcaurules. Veikalā bija arī speciāla ietaise, kas 12 sekunžu laikā dotu elektrisko strāvu, ja pilsētā tā izslēgtos. Iekštelpu interjeru autors bija arhitekts Kārlis Plūksne. Tos veidoja 30. gados valdošajā neoeklektisma stilā. Veikalā bija ierīkotas arī īpašas ātro brokastu telpas ar desmit galdiņiem, kur varēja dabūt siltus uzkožamos – desiņas, ceptas nierītes, aknas vai citus veikala gardumus. Piektajā stāvā jaunums bija mājīga, ērta un plaša kafejnīca 250 apmeklētājiem. Veikals īpaši lepojās, ka tās kafijas vārāmais aparāts ir viens no trim modernākajiem Eiropā un maksā dažus tūkstošus latu.

Sāpīgas pārmaiņas AEV rimtajā dzīvē ieviesa Otrais pasaules karš, kas sākās 1939. gada 1. septembrī. Latvija vēl joprojām bija miera osta apkārt trakojošajā viesulī, tomēr jau 6. septembrī “Jaunākās Ziņas” vēsta, ka AEV sākusies preču normēšana – katrs pircējs var dabūt tikai puskilogramu cukura, kilogramu putraimu, divus kilogramus miltu, ziepju gabalu, paku sērkociņu. 1939. gada rudenī veikalā sāka tirgot gāzmaskas – par 12 latiem gabalā. Bet Ziemassvētkos AEV rotaļlietu nodaļā bērnu vecāki varēja nopirkt milzumu kara lietu – arī rotaļu tanku, kas maksā 20 latus.

Atmiņa atkal jāceļ godā

Pēc padomju okupācijas tiek nomainīts tā ilggadējais (no 1931. gada) priekšnieks pulkvedis A. Lejassauss ar viņa vietnieku pulkvežleitnantu Romānu. Abus jau 1941. gadā deportēja. Par AEV likteni pirmajos padomju okupācijas mēnešos būtu nepieciešami sīkāki pētījumi. Vēsturnieks un bijušais Rīgas centrālā universālveikala vadošs darbinieks Uldis Lasmanis arhīva dokumentos atradis pavēles, ka, piemēram, 21. jūlijā “visiem no darba brīvajiem un atbrīvojamiem – uz gājienu sakarā ar Saeimas sasaukšanu” utt. Meklējot rakstos, atradu ziņas, ka 1940. gada 14. septembrī AEV noticis ugunsgrēks. Oficiālā versija – veikala administrācija un kalpotāji (kuri taču bija tik priekšzīmīgi uzturējuši kārtībā AEV visu brīvās Latvijas laiku!) nav ievērojuši noteikumus par ugunsgrēku apkarošanu. Jāpiebilst, ka, pēc A. Galindoma iepriekšēja atzinuma, ugunsgrēka gadījumam visās kāpnēs un stāvos bija ierīkoti hidranti. Turklāt bija ierīkota automātiskā signalizācijas sistēma no visām veikala telpām, kas automātiski savienojās ar ugunsdzēsēju depo.



Traģisks liktenis AEV Liepājas nodaļas veikalam, ko uzcēla 30. gadu beigās. 1941. gadā, krievu armijai atkāpjoties, to kopā ar pagrabā ieslodzītajiem darbiniekiem nodedzināja. Kā 1941. gada 9. jūlijā vēstīja “Kurzemes Vārds”, 56 upurus, no kuriem vismaz 20 nevarēja pat atpazīt, Liepājas Ziemeļu kapsētā izvadījuši ļaužu tūkstoši.

1940. gada 5. oktobrī top zināms, ka AEV pāries Tirdzniecības tautas komisariāta pārziņā un būs pakļauts Galvenajai valsts tirdzniecības pārvaldei, turpmāk saucoties par Rīgas universālveikalu. Padomju laika barbarisms skāra visus Rīgas izsmalcinātās iepirkšanās paradīzes stāvus. 1953. gadā tika iznīcinātas virpuļdurvis pie veikala ieejas, tās aizvietojot ar vējtveri pēc arhitekta Šapiro projekta. Demontēja eskalatoru, jo “daudzi jaunie Rīgas iedzīvotāji vizinājušies ar šo ietaisi”. It kā apkopēju ērtībai zivju nodaļā likvidēja akvāriju, nomainīja oriģinālās pelēko keramikas flīžu grīdas pret lieto “teraco” grīdu. Tā varētu turpināt ilgi… Vairāk 30. gadu oriģinālo dekora detaļu bija paglābušās no iznīcības piektā stāva zālē, kur padomju laikā bija ierīkots restorāns “Astorija”.

Armijas ekonomiskā veikala liktenis kopā ar visas Latvijas traģēdiju ir spilgta liecība tam, kas notiek, kad izsmalcinātā skaistuma pasaule saduras ar noziedzību un brutalitāti, kurai diemžēl, kā vēsture rāda, nav robežu. Tomēr mums ir iespēja celt bijušo AEV godību gaismā – kaut vai galvenokārt atmiņās un vēstures piemiņā. “Galerija Centrs” šobrīd ir sākusi aktīvi apzināt savu vēsturi un aicina atsaukties bijušos Armijas ekonomiskā veikala darbiniekus. Cik brīnišķīgi būtu, ja šis darbs vainagotos ar kādu skaistu izdevumu par godu AEV Rīgas iepirkšanās paradīzei.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Valstij ir nospļauties! Dēls, pērkot ģimenes māju, neiesniedza vienu “papīru” un, samaksā četras reizes lielāku nodevu!” Lasītāja sašutusi par likumdošanu 81
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kas notiek, ja tiek ignorētas VID vēstules? Stāsta VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance 18
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu valodā dziedošajam japānim Masaki Nakagava notikusi nelaime 27
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Pirmo reizi vēsturē karaliene Elizabete II un viņas vīrs princis Filips tiks “izšķirti”
4 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Datus no manavakcina.lv neesam saņēmuši, visus apzvanām paši,” ģimenes ārsts atklāj, kā patiesībā notiek vakcinēšana 24
6 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Nosauc novadus, kuri vairs neatbilst “drošās skolas” principam
18 minūtes
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
Gatavojamies nākotnes profesijām! Līdz 2025. gadam pusei no visiem šā brīža strādājošajiem vajadzēs pārkvalificēties 5
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kļūs krietni aukstāks un snigs. Laika prognoze ceturtdienai
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Sauka: “Kad būs pavisam sūd*gi, Latvija saņemsies un būs Covid-19 veiksmes stāsts. Atceraties 2008. gadu?” 13
2 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Sports pamazām mostas no “daļēja komas stāvokļa”, jo Covid-19 otrais vilnis ļoti smagi skāris nozari.
17:03
LL
Lilija Limane
Stāsti
Plāni par spēka stacijas būvi pie Amatas ietekas Gaujā – akcionāriem sola bezmaksas gaisma uz visiem laikiem
16:58
LE
LETA
Ziņas
Nosauc novadus, kuri vairs neatbilst “drošās skolas” principam
16:47
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Necilvēki tiesas zālē likuši apcietināt slimu, traumētu cilvēku un izmežģītai pēdai nav uzlikuši ne kompresi! Egila Līcīša feļetons 14
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Pirmo reizi vēsturē karaliene Elizabete II un viņas vīrs princis Filips tiks “izšķirti”
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Dabu ir grūti prognozēt.” Pļaviņu pasargāšanai no plūdiem apsver ledus spridzināšanu
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Otrdien Latvijā reģistrēti 919 jauni Covid-19 gadījumi. Viens no 16 mirušajiem bijis vecumā no 30 līdz 39 gadiem 9
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Goda vārds, tagad teātrī neviens tā nedara!”: Lauris Dzelzītis raidījumā taisnojas par aktieru bohēmisko dzīvesveidu
5 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
“Trauksmes poga nenostrādāja!” Drosmīga pārdevēja Mažeiķos tiek galā ar bruņotu laupītāju 6
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Lielbritānijā jau gatavojas ceturtajam Covid-19 vilnim!” Skudra min, vai Latvijā varētu veidoties Krievijas vakcīnas melnais tirgus 32
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Dziedātāja Anna Sedokova ar asarām acīs pamet Maksima Galkina TV šovu, jo redzētais aizvainojot viņas vīru, Jāni Timmu 2
4 stundas
KD
Krista Draveniece
Veselam
„Pārmērīgi dzenoties pēc ideālas dzīves, laimes vietā saņemam veģetatīvo distoniju!” Psihoterapeits Ivars Bauls par 21. gadsimta populārākajiem traucējumiem
4 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Datus no manavakcina.lv neesam saņēmuši, visus apzvanām paši,” ģimenes ārsts atklāj, kā patiesībā notiek vakcinēšana 24
6 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Zeltainas vistas kotletītes ar Parmezāna sieru un zaļumiem: izcep uzreiz vairāk!
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Andris Bačkurs: Mūs uzskata par zagļiem, dzērājiem un cilvēkiem, kas nemācēs pareizi izmantot 500 eiro. Cik tuvu bezdibenim ir valdības kuģis? 14
5 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Kad un kam ir jāiesniedz ienākumu deklarācija? 1
3 stundas
LE
LETA
Laukos
Koka paletēs no Ķīnas atklāts bīstams augu karantīnas kaitēklis
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu valodā dziedošajam japānim Masaki Nakagava notikusi nelaime 27
1 diena
LE
LETA
Kokteilis
Eiropa ir saņēmusi atbildi! “Eirovīzijas” organizatori paziņo, kā šogad norisināsies dziesmu konkurss 13
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Kas notiek, ja tiek ignorētas VID vēstules? Stāsta VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance 18
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Tālis, Tālavs un Marts
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO, FOTO. “Tas, ko jūs pateicāt, ir šokējoši!”: publicētie kadri no prinča Harija un Meganas Mārklas intervijas Opras Vinfrijas TV šova 10
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Lāsmiņa ir riktīga pa******”: par savu varoni “Limuzīnā Jāņu nakts krāsā” saka Diāna Zande 9
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir divi varianti – izcila vai blonda!” Šuplinska atklāj, ko plāno darīt pēc ministra krēsla atstāšanas 30
1 diena
IB
Indulis Burka
Praktiski
5 lietas, kas jāzina katram par sulu tecināšanu: kad un kā?
1 diena
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Jauns auto par 10 000 eiro? Neticami, bet ir mūsdienās arī šādi auto – bez kruzuļiem un bez mājas televizoru cienīgiem ekrāniem 24
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Kad jāsēj skābenītes? 1
1 diena