Brīdinājums ceļotājiem! Šīs vielas deficīts var sabojāt visus vasaras atvaļinājumu plānus Eiropā 0
Eiropā vasaras atvaļinājumu plānotājiem, iespējams, nāksies pārskatīt savus vasaras plānus, jo aviokompānijas gatavojas iespējamām lidojumu atcelšanām saistībā ar pieaugošo degvielas deficītu, ko izraisījis karš ar Irānu.
Kā ziņo aģentūra Reuters, pēdējo 25 gadu laikā Eiropas naftas un gāzes nozare ir strauji samazinājusi ražošanas apjomus samazināta iekšējā pieprasījuma, pieaugošās ārējās konkurences un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas dēļ. Rezultātā Eiropa bija kļuvusi ļoti atkarīga no enerģijas resursu importa.
Pēdējo četru gadu laikā nozare piedzīvojusi divus nopietnus triecienus. Vispirms notika strauja Krievijas dabasgāzes piegāžu zaudēšana pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, bet pēc tam sekoja kritiski svarīgā Hormuza jūras šauruma slēgšana saistībā ar konfliktu, ko izraisījis ASV un Izraēlas karš pret Irānu.
Eiropa ir vairāk atkarīga no aviācijas degvielas importa nekā no jebkuras citas transporta degvielas, un aptuveni 75% no šī importa nāca no Tuvajiem Austrumiem.
Uz Irānas kara fona naftas pārstrādes rūpnīcas Āzijā, kas saņem aptuveni 60% izejvielas importa no Tuvajiem Austrumiem, bija spiestas strauji samazināt ražošanas apjomus, kas izraisīja akūtu degvielas trūkumu reģionā.
Pastāvot konkurencei ar Āzijas pieprasījumu pēc deficītaajiem naftas bareliem, aviācijas degvielas cenas Eiropā 18. martā sasniedza vēsturisko maksimumu – 1800 dolārus par tonnu, lai gan pēc tam pār pāris simtiem pazeminājās.
Tālāk būs tikai sliktāk
Pašlaik aviācijas degvielas krājumi Eiropā strauji izsīkst, un saistībā ar pēdējo partiju piegāžu no Tuvajiem Austrumiem beigām kļūst skaidrs, ka jaunu apjomu meklēšana drīzumā kļūs vēl sarežģītāka un dārgāka.
Airports Council International Europe grupa pagājušajā nedēļā brīdināja, ka reģions var saskarties ar sistēmisku aviācijas degvielas deficītu jau pēc trim nedēļām. Kritiska piegāžu trūkuma apstākļos aviokompānijas un naftas importētāji saskaras ar divām nepatīkamām iespējām: vai nu paaugstināt cenas, lai konkurētu ar Āziju par deficīto degvielu, vai samazināt patēriņu.
Lufthansa ģenerāldirektors Karstens Špors jau brīdinājis, ka lidojumu apturēšana “var būt neizbēgama”, jo deficīts skars lielās lidostas. Saistībā ar to aviokompānija ir izstrādājusi ārkārtas plānus, kas paredz jaudas samazināšanu līdz 5% un 20-40 vecu, mazāk ekonomisku lidmašīnu lidojumu apturēšanu, kuras jau tā bija paredzēts drīzumā izņemt no ekspluatācijas.
Vienlaikus Špors norādīja, ka Lufthansa, kura ir hedžējusi degvielas krājumus līdz pat 24 mēnešiem uz priekšu, īstermiņā atrodas salīdzinoši labā situācijā. Tomēr tālu ne visas aviokompānijas ir tik labi aizsargātas.
Piemēram, EasyJet ir apdrošinājusi lielāko daļu savu degvielas vajadzību tuvākajiem mēnešiem, taču šīs pozīcijas sāks beigties līdz vasaras beigām, un britu budžeta pārvadātājs jau brīdinājis par iespējamo biļešu cenu paaugstināšanu.
Savukārt Eiropas Aviokompāniju asociācija ir vērsusies pie Eiropas Savienības varas iestādēm ar lūgumu ieviest krīzes reaģēšanas pasākumus, tostarp aviācijas degvielas piegāžu monitoringu ES līmenī un dažu aviācijas nodokļu atcelšanu.
Ilgtermiņā valdības varētu piedāvāt naftas pārstrādes rūpnīcām stimulus zema oglekļa satura degvielas ražošanai, ekoloģiski tīras aviācijas degvielas (SAF) ražošanas paplašināšanai vai oglekļa uztveršanas tehnoloģiju ieviešanai – pasākumiem, kas risinātu dubultu uzdevumu: iekšējo jaudu palielināšanu un emisiju samazināšanu.
Tomēr pašlaik perspektīvas Eiropas aviokompānijām un vasaras ceļotājiem izskatās visai drūmas, secina materiāla autori.
