Uzsākam jaunu rakstu sēriju! LA.LV katru nedēļu aplūkos viena konkrēta produkta vai pakalpojuma cenu Latvijā, salīdzinot ar cenām pasaulē. Uzzināsim, kādā pozīcijā atrodamies uz citu valstu fona.
Kā pirmo aplūkosim vienu no nozīmīgākajiem pārtikas produktiem – maizi. Maize jau no agrīniem laikiem ir bijusi pamatu pamats. Ņemot talkā statistikas rīku, kas apkopo un salīdzina visas pasaules cenas, konkrētāk izpētījām tieši baltmaizes cenu. Lūdzu, ņemiet vērā, ka cenas ir norādītas eiro.
Kā norādīts aktuālākajos datos, Latvijā vidējā cena baltmaizes klaipam (500g) ir 1,41 eiro.
No 97 pasaules valstīm, kuru cenas tiek salīdzinātas, Latvija atrodas 36. pozīcijā. Visdārgākā baltmaize ir Šveicē – 3,47 eiro. Tālāk seko ASV, kur vidējā cena baltmaizei (500g) ir 3,33 eiro, bet trešajā vietā ir Dānija – 2,95 eiro.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā datubāzē pieejamā informācija, tad 2024. gada septembrī vidējā mazumtirdzniecības cena 1 kg baltmaizei bija 2,95 eiro, bet oktobrī – 3,16 eiro.
Pirms pieciem gadiem, 2019. gadā, baltmaizes klaips (1kg) Latvijā maksāja par vairāk nekā 1 eiro lētāk nekā tagad. 2019. gada septembrī vidējā mazumtirdzniecības cena 1 kg baltmaizei bija 1,86 eiro, bet 2019. gada oktobrī – 1,91 eiro
Cenu salīdzinājums 97 pasaules valstīs
Kā veidojas maizes cena Latvijā?
Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs norāda, ka Latvijā “uz doto brīdi ir ap 20 uzņēmumiem, kuru pamatdarbība ir maizes ražošana. Lielie tirgus spēlētāji ir: AS “Latvijas Maiznieks”, SIA “Fazer Latvia” un AS “Hanzas Maiznīca”. Tad seko vidējie un mazie – ap 20 (tādi kā “Dona”, “Lāči”, “Lielezers”, “Flora”, “Liepkalni”, “Cannelle Bakery”, “Ķelmēni”, “Beātus Solo”, “Priekules maizes ceptuve”, “Madara 89” (TOP veikalos), “Vecā maiznīca” u.c. Vairākos simtos skaitāmi mājražotāji, zemnieku saimniecības, kas pārsvarā savu produkciju pārdot tirgos, amatnieku tirdziņos, savos veikaliņos, interneta vidē.”
Izdevumu posteņi, kas tiek iekļauti cenu veidošanā no ražotāja:
- pamats ir ražošanas izmaksas: izejvielu izmaksas, darba algas, iepakojums, energoresursu izmaksas;
- transporta izmaksas, ietverot piegādi līdz tirdzniecības vietai/preču noliktavai;
- visi attiecināmie nodokļi – gan darbaspēka, gan transporta, iepakojuma, dabas resursu u.c.;
- ražotāja peļņas procents;
- pievienotās vērtības nodoklis.
Maizes cenas veidošanās tirdzniecībā:
- ražotāja/piegādātāja cena;
- plus veikala uzcenojums (kas katrā konkrētā mazumtirdzniecības tīklā vai veikalā ir atšķirīgs, pēc ražotāju aptaujas vid. piecenojuma līmenis ir 50%, max pat 100%);
- pievienotās vērtības nodoklis.
Latvijas Maiznieku biedrības pārstāvis informē: “Pēc publiski izskanējušās informācijas maizes ražotāju rentabilitāte ir 2-2,5 % (vid.2,3%) un tirgotāju – 2,6% (ja runājam par naudas masu, tad tirgotājiem tā ir lielāka), vajadzētu būt lielākai, lai maiznieki varētu attīstīties. Protams, rentabilitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem, kas ietekmē ražošanas/maizes cenas – kā veidojas izejvielu, iepakojumu iepirkumi, kādus produktus vēl ražo blakus pamatproduktam, vai ir savi veikali, loģistika, vai ražo maizi zem privātās preču zīmes u.c.”
Vai latvieši ir lieli maizes ēdāji?
Biedrības priekšsēdētājs norāda, ka latvieši ir maizes ēdāji. “Neskatoties uz to, ka maizes apjoms pēc statistikas datiem katru gadu samazinās 5-7%, Latvijas iedzīvotāji ir maizes ēdēji, cik nu var cenšas godāt tradīcijas un ikdienas uzturā lietot arī rudzu maizi (kas ir daudz veselīgāka kā kviešu maize).
Līdz ar dažādu viedokļu līderu parādīšanos sociālajos tīklos ar lozungu, ka maize ir neveselīga un citām aktivitātēm, ir mainījies arī maizes patēriņš.”
2023. gadā, ņemot vērā statistikas datus par iedzīvotāju skaitu un saražoto maizes daudzumu, viens iedzīvotājs ir patērējis nepilnus 26 kg.
Vai tuvākajā nākotnē maizes cenai ir pamats paaugstināties?
“Jebkurš satricinājums tirgū var izsaukt cenu kāpumu. Maizes ražotāji nav bijuši tie aktīvāko maizes cenu paaugstinātāji pēdējos gados. Ir uzņēmumi, kas maizes cenu nav mainījuši kopš 2022. gada marta. Nākošajā valdības budžetā ir paredzētas izmaiņas nodokļos (palielinājuma ietvaros), gan minimālā alga, neapliekamais minimums (tas nebūs labvēlīgs solis strādājošiem pensionāriem, kas ir diezgan redzama daļa ražošanas uzņēmumos un pie pašreizējā darbaspēka trūkuma, līdz ar to būs būtiska problēma darba devējam), akcīzes nodoklis degvielai, ieskaitot apkures degvielu, dabas resursu nodoklis pieaudzis jau no š.g. 2024. gada 1. jūlija, pieaugs transporta ekspluatācijas izmaksas, vinjete transportam – līdz ar to nāksies pārskatīt cenas.
Valdības politika šobrīd ir vērsta uz cenu samazinājumu, bet šis process turpināsies “pa ķēdīti” un var rezultēties ar tirgotāju spiedienu uz ražotājiem,” pauž Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs.
Baltmaizes(500g) cena Latvijas veikalos 2024.gada rudenī