Varšavas geto dedzināšana.
Varšavas geto dedzināšana.
Arhīva foto

1943. gada 19. aprīlī. Nāvei nolemto sacelšanās 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Lasīt citas ziņas

Pirms 80 gadiem vācu okupētās Varšavas ebreju geto sākās izmisuma un varonīgas apņēmības pilna sacelšanās, kas palikusi vēsturē kā lielākā ebreju sacelšanās nacistu īstenotā holokausta laikā. Tā ilga līdz 16. maijam. Dalībnieki lieliski apzinājās, ka uzvarēt nav iespējams un tie ies bojā jebkurā gadījumā, taču mērķis bija neatdod dzīvības bez cīņas, “neļaut vāciešiem noteikt, kad un kā mūs nogalināt”, kā to vēlāk liecināja daži izdzīvojušie. Varšavas geto 3,3 kvadrātkilometros sākotnēji bija sadzīti ap pusmiljons ebreju, taču 1942. gada vasarā nacisti pakāpeniski sāka “tīrīt” geto kvartālus, uz Treblinkas geto un nāves nometnēm aizvedot ap 300 tūkstošus cilvēku.

Vietējā pretošanās kustība un poļu pretošanās kustība, kas ar to sadarbojās, labi apzinājās, ka cilvēkus aizved nevis darba dienestam, bet iznīcināšanai nometnēs. Tad arī sākās slepena munīcijas un ieroču vākšana un bunkuru – slēptuvju būve geto kvartālos. Jau janvārī notika pirmie bruņotas pretošanās gadījumi, kad vācieši centās veikt kārtējo “evakuāciju”.

CITI ŠOBRĪD LASA

19. aprīlī no Varšavas geto paredzēja aizvest atlikušos 60 tūkstošus tā iemītnieku, taču tā vietā esesiešus, kuri ieradās veikt akciju, no namu logiem, jumtiem, pagrabiem apšaudīja un apmētāja granātām 20 līdz 30 vīru lielas ebreju kaujinieku vienības. Pretošanās bija tik sīva, ka vācieši sākotnēji izskatīja iespēju vienkārši noslaucīt geto no zemes virsas ar aviāciju, bet tad izvēlējās sistemātisku kvartālu spridzināšanu un dedzināšanu.

Tikai tā bija iespējams apslāpēt pretošanos. Kad 8. maijā vācieši aplenca ebreju pretošanās kustības štābu, tā iemītnieki izdarīja kolektīvu pašnāvību, iedzerot cianīdu. Lēš, ka kaujās un ugunsgrēkos gāja bojā ap 13 tūkstošiem ebreju. Atlikušos apmēram 50 tūkstošus aizveda uz nāves nometnēm Maidanekā un Treblinkā. Vācieši un poļu policisti, kas bija piesaistīti kā “izpalīgi”, pēc oficiālām ziņām, zaudēja ap 110 kritušo un ievainoto. Cik gāja bojā geto apsardzē iesaistīto ebreju policistu – kolaborantu, nav zināms. Uzskata, ka Varšavas ebreju geto sacelšanās iedvesmoja poļu pretošanās kustību uz Varšavas sacelšanās organizēšanu 1944. gada vasarā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.