Siltumenerģētiķis ar faktiem pierāda: Optimismam, ka elektrības cena samazināsies, ja sabūvēs saules un vēja parkus, nav nekāda pamata 0
Autors: Aleksandrs Lielmežs, siltumenerģētiķis
Klimata un enerģētikas ministrs, savā rakstā LA.LV “Šogad paveiktais darbs rezultēsies ar zemākām enerģijas cenām nākotnē” virsrakstā minēto uzsver kā galveno.
Kāda ir faktiskā situācija ar elektroenerģijas ražošanas jaudu, apjomu un patēriņu pašreiz Latvijā un kādas prognozes nākotnē?
Pašreizējo situāciju ļoti labi var redzēt AST mājas lapā, apskatot “Pārvades tīkls” un “Situācija energosistēmā”. Ļoti interesanti to vērot, jo tā parāda aktuālo elektroenerģijas ražošanas un patēriņa stāvokli. Parāda arī no kādiem avotiem tiek ražota elektroenerģija un kāda ir jaudas plūsma starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Ja informācijā “Situācija energosistēmā” būtu visiem tā dalībniekiem atspoguļota arī MWh cena, tad elektroenerģijas patērētājs tiešām būtu informēts par konkrētā brīža stāvokli energosistēmā. Atspoguļota ir cena tikai starp savienojumiem t.i starp Latviju, Igauniju un Lietuvu. Tas būtu vajadzīgs tāpēc, lai apgalvojumiem, ka tas ir dārgi vai lēti tiešām ir pamats.
Zinot Latvijā uzstādītās elektroenerģiju ražošanas jaudas viegli var izrēķināt vai jaudas tiek izmantotas vai nē. Kad autors raksta šo rakstu, tad redzam “Situācija energosistēmā”, ka
no termoelektrocentrālēm izmantojam tikai 5 MW no uzstādītām 1029 MW, no hidroenerģijas tikai 61 MW no ~1600 MW , no saules 110 MW no ~700 MW, no vēja 37 MW no ~ 137 MW, no maziem ražotājiem 194 MW no ~ 300 MW , importējam no Igaunijas 380 MW, eksportējam uz Lietuvu 170 MW.
Ko šie skaitļi parāda? To, ka jau pašreiz ir pilnībā nodrošināta, gan elektroenerģijas pieejamība, pašpietiekamība un drošība. Lai tik niecīgu, kā pašreiz, elektroenerģijas patēriņu Latvijā nodrošinātu, vajag tikai ~ 520- 700 MW jaudas. Tam pietiek ar vienu pašu TEC 2. Tā kā apgalvojumam, ka Latvijā trūkst elektroenerģijas ražošanas jaudas, nav nekāda pamata. Jautājums ir par cenu. Acīmredzami, ka cenas ir slepenas, jo nekur publiski nav atrodamas ne konkrētās elektroenerģijas plūsmas cenas, ne ražotāju pašizmaksa. Atliek pašiem parēķināt.
Zinām ka pašreiz dabas gāzes cena ir ~ 40 -45 EUR/MWh. Tas nozīmē, ka TEC 2 varētu saražot elektroenerģiju par ~ 6-7 centi/KWh. Zinot, ka HES elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir vēl zemākas, tad patērētājam varētu piedāvāt par 5-6 centi/KWh. Kur par tādu cenu var noslēgt līgumu?
Tas, ka gāze ir fosilais kurināmais, ko nedrīkst izmantot, manuprāt, nav arguments, jo tik maz izmešu kā no TEC 2, jau neko pasaulē neietekmēs. It sevišķi, ka gāzes patēriņš pasaulē pieaug. Ja, tiešām, grib atteikties no gāzes, tad iespējams TEC pārveidot uz vietējo kurināmo, koksnes pulverveida izmantošanu.
Latvijā ir 20 elektroenerģijas tirgotāji, kuriem fiksētā cena svārstās no 11 līdz 14 centi/KWh. Mums apgalvoja, ka brīvais tirgus un konkurence samazinās elektroenerģijas cenu. Diemžēl, tā nenotiek. Kāpēc? Tāpēc, ka tirgotāji lielākoties nav ražotāji, bet starpnieki, kas sadārdzina patērētājiem cenu. Interesanta būtu statistika cik no 20 tirgotājiem ir ražošanas jaudas un cik lielas tās ir un kāda ir KWh pašizmaksa? Varbūt KEM varētu to apkopot un patērētājiem darīt zināmu. Eiropas Savienības regula uzliek katram elektroenerģijas tirgotājam par pienākumu darīt zināmu savam klientam arī divas citas alternatīvas, lai klientam būtu izvēle. Arī šo prasību varētu KEM sakārtot.
Ministrs apgalvo, ka šogad paveiktais darbs rezultēsies ar zemākām cenām nākotnē. Tad kāds ir šis šogad paveiktais darbs?
Ja pieņemam, ka tas darbs ir izstrādātā Latvijas enerģētikas stratēģija 2050, tad, ja to īstenos, virsrakstā minētais nekādi nevar piepildīties. Tieši otrādi, viss tas pajuks un lielāka būs tikai cena gan elektroenerģijas, gan piegādes. Kāpēc? Tāpēc, ka visa elektroenerģijas ražošanas attīstība paredzēta tikai uz saules un vēja enerģijas izmantošanu. Tā ir ļoti nestabila elektroenerģija, kas var svārstīties no 0 -2000 MW. ( 2000 MW ir, pēc ministra teiktā, pārskatāmā nākotnē izbūvētās elektroenerģijas ražošanas jaudas no saules un vēja, stratēģija paredz to attīstīt līdz pat 7500 MW, tātad svārstības no 0-7500 MW). Par to, kas nākotnē paredzēts, lasītājs detalizēti var iepazīties “Latvijas enerģētikas stratēģija 2050.”
Ko šīs lielās svārstības praksē var nozīmēt? Tā kā jau pašreiz ir uzstādīti saules paneļi ar jaudu ~ 700 MW , tad tie, ja spīd saule, var pilnībā no pulksten ~10 līdz 14 nodrošināt visu elektroenerģijas patēriņu. Tas nozīmē, ka, ja nav eksporta, vai akumulācijas iespēju, pārējie ražotāji jāatslēdz. Atslēgt stabilu ražotāju no tīkla? Vai tas neietekmēs tā ražošanu un cenu? Protams, ka ietekmēs un ne jau pozitīvi. Tīkla operatorus arī nevar apskaust, jo tiem ir jānodrošina stabila strāvas frekvence 50 Hz. Ja uznāk mākoņi, steidzami jāpieslēdz stabilie ražotāji, vai jāņem no akumulācijas iekārtām, kuras šajā gadījumā jābūvē, un tas maksā ļoti dārgi. Tas viss sadārdzina izmaksas, gan ražotāju, gan tīklu uzturētāju. Tā kā optimismam, ka cena samazināsies, ja sabūvēs saules un vēja parkus, nav nekāda pamata. Ja ministrs domā ka ir, lūdzu aprēķinus. Par drošību. Pie tik nestabilas ražošanas pastāv liela tīkla nedrošība, ko Spānijas piemērs labi apliecina. Liela varbūtība, ka šo ļoti lielo jaudas svārstību dēļ, var nostrādāt elektroenerģijas ražotāju autonomiskā atslēgšanas ķēde, ar viegli prognozējamām sekām. Un kādu brīdi dzīvot bez elektrības nebūs patīkami.
Ir veikti aprēķini, ka optimālā jauda no vēja un saules elektroenerģijas ģenerācijas kopējā tīklā būtu tikai 13%. Ja ir vairāk, tad ļoti strauji pieaug visas elektroapgādes sistēmas izmaksas, gan ražošanas, gan tīklu uzturēšanas. Latvijā plāno jaudas no vēja un saules 70% no kopējās jaudas. Pilnīgs neprāts.
Latvijas apstākļiem atbilstoši, lai nodrošinātu virsrakstā minēto, būtu vislabākais variants pakāpeniski visas katlu mājas rekonstruēt, lai tās varētu strādāt koģenerācijas režīmā. Tad būtu nodrošināta vietējo resursu labāka izmantošana un panākta stabila papildus elektroenerģijas bāzes jauda 600 -700 MW. Ja KEM tiešām grib izdarīt kādu labu darbu, tad vajag izstrādāt stratēģiju, kas paredz šādu attīstību. Būtu gan drošība, gan pieejamība, gan pašpietiekamība. Nevajadzētu arī “kacināt” iedzīvotājus. Un cena noteikti zem 10 centi/KWh.
Pielikumā cenu salīdzinājums dažādās valstīs, atkarībā no uzstādītās vēja un saules enerģijas. Zīmīgi, ka jo lielāks % jaudas bilancē no vēja un saules, jo augstāka cena patērētājam. Dānijā pie 60 % saules un vēja jaudas īpatsvara kopējā tīklā pati augstākā cena elektroenerģijas gala lietotājam Eiropā.
