“Iedodiet pašvaldībai naudu un lieciet mūs mierā!” Straubergs par iespējamām izmaiņām pašvaldībās 0
Dagnis Straubergs, Limbažu novada domes priekšsēdētājs (LRA), TV24 raidījumā “Preses klubs” atklāj, ka neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām ticies ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu, aicinot dot pašvaldībām lielāku finanšu autonomiju. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem būtu jāļauj pašiem ievēlēt mērus, lai radītu lielāku atbildību, konkurenci un attīstības dinamiku reģionos.
Straubergs atklāj, ka nesen, neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām, ir ticies ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Viņš viņai teicis: “Iedodiet pašvaldībai naudu un lieciet mūs mierā!” Viņš turpina, sakot, ka tādējādi vēlētājs pēc tam varētu izvērtēt, vai nauda iedota un izmantota pareizi vai nepareizi.
Viņš atklāj arī Siliņas atbildi – “Apsveicam ar to, vēlam veiksmi un paldies par nostrādāto!” Limbažu novada domes priekšsēdētājs nāk klajā ar ideju -viņaprāt, jādod cilvēkiem iespēja katrā pilsētā vai konkrētā vietā pašiem ievēlēt mēru. “Tad jums būs, pie kā iet, ko lamāt, jūs zināsiet, ko jūs ievēlat. Tagad ievēl, bet 90% vispār nepazīst, ko jūs vēlat un kam likt tos krustus,” pauž Straubergs.
Tādējādi mēru nevarētu arī “raustīt uz priekšu un atpakaļ”, un parādītos lielāka konkurence starp vietām un pilsētām – katrs parādītu, cik spēj izdarīt un attīstīt. Tas veidotu dinamiku, nevis tukšu līdzekļu izdali.
Jau ziņots, ka Siliņa (JV) būtu atvērta sarunai par pašvaldību finansēšanas modeļa maiņu.
Siliņa norādīja, ka darbs pie šī jautājuma tika sākts jau pagājušajā gadā, taču vienošanos ar pašvaldībām panākt neizdevās. Tomēr Siliņa ir pārliecināta, ka pie šī jautājuma ir jāatgriežas.
Premjere domā, ka esošais modelis ir sevi zināmā mērā izsmēlis. “Tā problēma ir, ka nekāda jauna nauda šobrīd, visdrīzāk, arī neradīsies, taču man kā valdības vadītājai būtu ļoti svarīgi, lai mēs ‘nesodītu’ tās pašvaldības, kas tiešām strādā, ved grūtas pārrunas ar iedzīvotājiem un pie kurām attīstās arī tautsaimniecība, uzņēmumi un ekonomika,” sacīja premjere.
Viņa atzīmēja, ka ir pašvaldības, kas veiksmīgi ved šādas sarunas, piesaista finansējumu, attīsta uzņēmējdarbību, taču ir tādas, kas to nedara veiksmīgi. Kā piemēru Siliņa minēja Rēzeknes gadījumu, norādot, ka tur nebija ilgtermiņa plāna ekonomikas attīstībai.
Premjere pauda, ka būtu atvērta sarunai par pašvaldību finansēšanas modeļa maiņu. “Tikai pašas darba vietas [pašvaldībā], attīstoties mākslīgajam intelektam, varbūt nav tas būtiskākais rādītājs. Te noteikti jādomā, vai ir kādi produktivitātes kritēriji, kurus varētu ņemt vērā,” sacīja Siliņa, piebilstot, ka valdībai tās būšot grūtas diskusijas ar pašvaldībām.
Viņa pauda cerību, ka valdībā apstiprinās “Jaunās vienotības” izvirzīto viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amata kandidātu Raimondu Čudaru (JV), kuram daļēji būs jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.
Reizē Siliņa atzīmēja, ka jāsagaida jauno pašvaldību vadību noformēšanās un tad “jāatver” šīs diskusijas. Viņa pauda, ka “situācija ir gana nobriedusi”, lai šo sarunu atsāktu.
