Trīs gadi elles, 26 zaudēti kilogrami un pilnībā nosirmojuši mati. No cietuma Baltkrievijā atgriezies Latvijas pilsonis 6
No Baltkrievijas cietuma Latvijā atgriezies politieslodzītais, Latvijas pilsonis Dmitrijs Mihailovs. Viņa noziegums bija režīma kritizēšana slēgtā interneta sarunu grupā. Komentārus viņš izteica vēl atrodoties Latvijā, taču tika arestēts pusotru gadu vēlāk, atgriežoties Baltkrievijā, kur viņam piederēja bizness, ziņo LSM.
Tikko viņš vēl bija ieslodzītais kolonijā Baltkrievijā. Piespriestie četri gadi cietumsoda beigtos 19. novembrī – divas dienas pirms Dmitrija 48. dzimšanas dienas. Viņš izskatās vecāks. Ir pilnīgi sirms. Un brīdī, kad viņu ar maisu galvā un roku dzelžos veda atdot Latvijai, domājis, ka ved nošaut.
“Apsēdāmies mašīnā… un man bija tikai viena doma – lai šauj galvā. Lai nošauj uzreiz,” viņš sacīja.
Taču pirmais pārbrauciens beidzās Minskā. “Atveda mūs uz mežu pie robežas. Un amerikāņi tur bija jau sagatavojuši busiņu. Amerikānis saka – jūs esat drošībā… Tas bija emocionāls brīdis mums visiem… ” notikumus raudot atstāstīja atbrīvotais.
Pirms tiesas Dmitrijam Minskā piederēja vairāki veikali. Viņam biznesā veicās. Viņš atzina: “Man bija rozā brilles. Minska super pilsēta. Viss bija labi. Tā glezna bija laba. Es redzēju tur potenciālu. Divu miljonu pilsēta… No KGB puses pret mani nebija iebildumu. Līdz tie mani komentāri.”
Kovida laikā apmēram 130 uzņēmēji vietnē “Signal” izveidoja slēgtu grupu, lai cīnītos par īres maksas samazināšanu. Paralēli bija sākušies protesti Minskā, kuru video nonāca tīmeklī. “Un es sāku to komentēt,” sacīja Dmitrijs, norādot, ka nevienu ziņu nerakstīja tad, kad bija Baltkrievijā. “Es tiesnesim prasīju – es esmu Eiropas Savienības pilsonis, atrodoties Latvijā, es kaut ko komentēju slēgtajā grupā. Es iebraucu pēc pusotra gada. Mani arestēja.”
Ja kādā sarunu grupā ir vairāk nekā divi cilvēki, tas jau ir masu medijs. Valdošo režīmu tur neapšauba. Katram, kurš plāno doties uz Baltkrieviju, tas jāzina. Viņš pauda: “Visi Latvijas pilsoņi, kuri domā, ka var aizbraukt tur – labi, brauciet. Bet ziniet, ja kaut ko nejauši… ja jūsu telefonā būs sarakste ar radinieku Latvijā par augstāko varu, pat tikai teikums, ka viņiem nevajag sankcijas noņemt… – seši gadi cietumā.”
Cietumā visvairāk ilgojies pēc savējiem – dēla un meitiņas. Kad viņu arestēja, dēlam bija 18, meitai deviņi gadi. Un skuma pēc Latvijas ēdiena. “Es tur notievēju par 26 kilogramiem un novecoju par 10 gadiem, bet piecus gadus es zaudēju piektdien, kad mani veda ar to maisu galvā,” viņš teica.
Dmitrijs sacīja: “Esmu krievs, bet esmu latvietis. Man nav citas dzimtenes, man visa dzimta Latvijā, dzimtas kapi Latvijā, es mīlu Latviju… kādas man var būt sajūtas. Es lasīju “Delfos” komentāros – kādi viņi latvieši, kādi viņi latvieši… Es nedomāju, ka mums vajag tā sašķelties. Es mīlu Latviju, citas dzimtenes man nav.”
