“Šie nāvējošie ieroči nodara daudz vairāk ļauna nekā sniedz militāru ieguvumu!” Nobela prēmijas laureāti aicina Baltiju, Poliju un Somiju neizstāties no Otavas konvencijas 0
Simts Nobela prēmijas laureāti aicinājuši Igauniju, Latviju, Poliju, Lietuvu un Somiju pārdomāt savu lēmumu izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz prettanku mīnas.
Kopīgā paziņojumā, kas publicēts pagājušajā nedēļā, laureāti brīdina, ka izstāšanās no konvencijas varētu apdraudēt civiliedzīvotājus un vājināt ilgstoši pastāvošās juridiskās un humanitārās normas, ziņo ārvalstu mediji.
“Šie nāvējošie ieroči nodara daudz vairāk ļauna nekā sniedz militāru ieguvumu,” norādīts paziņojumā.
Laureāti uzsvēra, ka 1997. gada Otavas konvencija “ir būtiski un pozitīvi ietekmējusi cilvēku upuru un ciešanu samazināšanu, ko izraisa prettanku mīnas.”
“Tomēr divu valstu – Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu – rīcība, kuras nav aizliegušas šos ieročus, grauj šīs normas un pakļauj civiliedzīvotājus riskam,” teikts paziņojumā.
Kopīgo paziņojumu izplatīja Starptautiskā prettanku mīnu aizlieguma kampaņa (ICBL) un Kasetbumbu koalīcija (CMC), un to parakstīja 19 Nobela miera prēmijas laureāti, 26 medicīnā, 24 fizikā, 21 ķīmijā, kā arī pieci katrā – ekonomikā un literatūrā.
Starp parakstītājiem ir Dalailama, amerikāņu aktīviste un mīnu aizlieguma kampaņas veidotāja Džodija Viljamsa, Libērijas miera aktīviste Leima Gbovī, rakstnieki Džons M. Kutzē, Patriks Modiano un Orhans Pamuks, kā arī bijušais “Novaya Gazeta” redaktors Dmitrijs Muratovs un bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa.
Paziņojuma autore ir Džodija Viljamsa, kura kopā ar ICBL 1997. gadā saņēma Nobela miera prēmiju par darbu prettanku mīnu aizliegšanā.
Šā gada martā Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas aizsardzības ministri izplatīja kopīgu paziņojumu, aicinot savas valstis izstāties no Otavas konvencijas. Vēlāk viņiem pievienojās arī Somija.
Izstāšanās ļautu šīm valstīm iegādāties, ražot, uzkrāt, izmantot un nodot prettanku mīnas. Visas piecas valstis jau ir sākušas attiecīgās izstāšanās procedūras. Lietuvas parlaments savu galīgo apstiprinājumu sniedza maijā.
Šī gada sākumā Lietuva arī oficiāli izstājās no starptautiskās konvencijas, kas aizliedz kasetbumbu iegādi, izmantošanu un ražošanu. “Mēs dziļi nožēlojam Lietuvas izstāšanos no Kasetbumbu konvencijas martā,” norādīja Nobela laureāti savā paziņojumā.
Izstāšanās no konvencijas stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad valsts iesniedz oficiālu paziņojumu ANO ģenerālsekretāram.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs 16. jūnijā pauda “dziļas bažas par vairāku dalībvalstu nesenajiem paziņojumiem un darbībām”, kas vērstas uz izstāšanos no prettanku mīnu aizlieguma konvencijas.
“Šie paziņojumi ir īpaši satraucoši, jo tie var vājināt civiliedzīvotāju aizsardzību un apdraud divas desmitgades ilgās normatīvās sistēmas, kas ir izglābusi neskaitāmas dzīvības,” viņš sacīja.
Viņš arī paziņoja par nodomu uzsākt “globālu kampaņu, lai aizsargātu humanitārās atbruņošanās normas, paātrinātu atmīnēšanas darbu kā cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības veicinātāju un īstenotu redzējumu par pasauli bez mīnām.”
Visas Eiropas Savienības dalībvalstis bija parakstījušas konvenciju, kamēr tādas valstis kā Indija, ASV, Ķīna, Pakistāna un Krievija tai vēl nav pievienojušās.
