FOTO: Ieva Čīka/LETA

“Šis lēmums rada riebumu…” – valdība šobrīd uzskata, ka X stundā patvertnēs nedrīkstēs būt cilvēki kopā ar saviem mājdzīvniekiem. Ko par to domā prezidents? 129

Pagājušajā nedēļā milzu sašutumu soctīklos izraisīja vietnes sargs.lv publicētā rokasgrāmata “Kā rīkoties kara gadījumā”. Pie sadaļas “uzturēšanās noteikumi patvertnēs” publicēta rindkopa, kurā teikts, ka tajās nedrīkstēs ierasties kopā ar mājdzīvniekiem. Sašutuma pilni ieraksti lasāmi arī jau igauņu lietotāju sociālo kontu laika joslās, kā arī dzīvnieku patversme “Labās mājas” reaģējusi uz notiekošo.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 11
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem
Kokteilis
6 lietas, pēc kurām vīrieši klusībā alkst gultā, bet nevēlas to atzīt
Lasīt citas ziņas

Kāda man pazīstama igauniete savā laika joslā pagājušās nedēļas izskaņā vietnē “Facebook” ierakstīja ierakstu, kas viennozīmīgi pievērsa manu uzmanību. Tulkojot viņas ierakstu no krievu valodas, tas skanēja šādi: “Hei, Latvija, jūs šo nopietni? Tas tiešām tā ir? Varbūt kāds var apliecināt, ka Latvijas valdība uzskata, ka kara gadījumā patvertnes ir domātas tikai cilvēkiem? Un ko darīt ģimenēm ar viņu mīluļiem? Man ļoti patīk Latvija un tās cilvēki, bet šis lēmums rada riebumu.”

Sākot meklēt avotu viņas apgalvojumu, diemžēl to atradu arī es – vietnē Sargs.lv sadaļā “72 stundas” publicēta rokasgrāmata “Kā rīkoties kara gadījumā” un te nu tas arī patiešām bija – ierasties patvertnēs situācijā, ja Latvijā patiešām sāktos militāri uzbrukumi, varētu tikai cilvēki – mums visiem saviem mājdzīvniekiem būtu jāsaka, lai viņi “gaida mūs mājās”. Šajā pašā rokasgrāmatā arī dota pamācība, ka aizejot no mājām, dzīvniekiem esot jāatstāj barība un ūdens. Domāju, ka jebkurš cilvēks, kam mājdzīvnieks nav tikai “atribūts pie ķēdes” kaut kur pagalmā, man piekritīs, ka ieteikums atstāt mājdzīvniekam ūdeni, kurš nolemts gandrīz vai ja ne drošai nāvei, tad pamatīgam izbīlim, skan diezgan ciniski, vai ne?

CITI ŠOBRĪD LASA

Viedokli par to, kā cilvēki rīkotos kara apdraudējuma gadījumā, zinot to, ka mājdzīvniekus uz patvertni nevar ņemt līdzi, pajautāju vairākiem saviem draugiem un paziņām.

Linda, kaķa Džoja saimniece: “Atstāt mājās savu kaķi? Tur jābūt pamatīgam izmisumam vai panikai, lai tā rīkotos. Mans “britiņš” pat uz laukiem brauc kopā ar mums, jo, atstāts mājās viens, viņš dara blēņas un apvainojas. Es ceru, ka mēs nekad nepiedzīvosim X stundu, bet, ja tomēr kas tāds notiks, es nespēju iedomāties, ka varētu kaķi atstāt mājās vienu. Viņš ir draugs, viņš ir savējais, par ko esam atbildīgi. Mēs dosimies kopā tur, kur būs jādodas. Nedomāju, ka arī bērni piekristu, ka draugs tiek viens pats atstāts. Tiesa gan, apzinos arī otru pusi – daudziem ir alerģijas pret dzīvniekiem, paniskas bailes no viņiem… Tas var veicināt haosu. Tāpēc labāk sirds novēlu, lai nevienam no mums šāda tipa lēmumi nav jāpieņem.”

Linda, fitnesa trenere, suņa Sonas saimniece un piecgadīga dēla mamma: “Izlasot šo, ka uz patvertni nevar doties kopā ar savu mājdzīvnieku, man palika pat slikti… Es nekādā gadījumā neatstātu savu Sonu! Mēs visi kopā tādā gadījumā dotos pie maniem vecākiem uz lauku māju Dienvidkurzemē, tur ir pamatīgs pagrabs. Būtu vismaz visi kopā.”

Egijs, trīs suņu un divu kaķu saimnieks: “Es viennozīmīgi paliktu kopā ar saviem suņiem un kaķiem, tas nozīmē, ka es nedotos uz patvertni un paliktu ar viņiem kopā līdz galam. Ja godīgi, tad visiem tur tāpat vietas nepietiks, bet mani suņi un kaķi, ir mana ģimene.”

Aiva, meitas mamma un suņa saimniece, dzīvo Salaspilī: “To patvertņu tāpat ir par maz un mums tuvumā nevienas nemaz nav, tāpēc mēs varam “neiespringt”. Ja uzspridzinātu dambi, tad Salaspils pāris minūšu laikā būtu zem ūdens. Mēs pat nepaspētu nošķaudīties. Protams, ka es neatstātu savu suni mājās vienu.”

Rihards, uzņēmējs, precējies, trīs bērnu tētis un divu suņu saimnieks: “Šis ir tas, par ko es labāk nedomātu, jo skaidrs ir, ka, ja paliktu kopā ar saviem mājdzīvniekiem, riskētu ar savu sievu un bērniem, tomēr apziņa, ka es varētu aizvērt mājas durvis X stundā un aizbraukt prom, liekas pretīga. Nav viennozīmīgas atbildes uz šādu jautājumu, bet šobrīd domāju, ka censtos izdomāt citus variantus, lai šādi svaru kausi man nebūtu jāizsver.”

Kāds ir manas pašas viedoklis? Mūsu ģimenē aug divi dēli, mums ir divi kaķi un divi suņi. Uzskatu, ka teiciens “ko esi pieradinājis, par to esi atbildīgs” nav melni burti uz balta papīra – dzīvnieki ir daļa no mūsu ģimenes, un gan viņu veselība, gan pašsajūta, gan dzīvība, ir atkarīga no mums. Ļoti ceru, ka nevienam no mums nekad šādas izvēles nebūs jāizdara, taču, ja tas patiešām notiktu un X stunda iestātos, es meklētu citus iespējamos variantus, un uz patvertni, kurā neļauj ierasties mājdzīvniekiem, protams, nedotos.

Tikmēr dzīvnieku patversme “Labās mājas” reaģējot uz aktivitātēm soctīklos par šo jautājumu, raksta: “Kopš kara sākuma Ukrainā vai katrs krietns mājdzīvnieka saimnieks būs kādā brīdī domājis: ko darīs ar savu suni, kaķi, trusi vai citu mīļumu, ja karš sāksies arī Latvijā.

Reklāma
Reklāma

Esam to aprunājuši arī patversmes darbinieku vidū. Piemēram, viena kolēģe atzina: tā kā vairāki kaķi, turklāt gados un ar veselības problēmām, tad nedarīs neko – paliks kopā ar viņiem dzīvoklī. Kopā līdz beigām. Cita zina, ka steigs vienu no diviem suņiem eitanizēt, jo bailīgais rējējs jau miera laikā no visa nezināmā paniski bīstas, bet bombardēšanās vienkārši sajuktu prātā. Vēl cita neslēpa: bērna dēļ vajadzētu evakuēties, suņu – nesanāks, tāpēc par to šobrīd negrib domāt.

Mums ir bijuši adoptētāji, kuri vēlējās, lai kaķi tiktu čipēti: ja šeit kaut kas sāksies, lai ar dzīvniekiem kopā varētu ātri doties dziļāk Eiropā. Savukārt daži apmeklētāji atzinušies, ka šobrīd aizgājušā lielizmēra suņa vietā citu lielsuni neņems, jo kara apstākļos tad būs grūti visiem kopā glābties…

Lai kādas varbūtības teorijas savos prātos mēs katrs kaldinātu, šodien uzzinājām, ka militāras agresijas gadījumā mūsu zemē, kopā ar saviem mājdzīvniekiem paglābties patvertnēs nevarēsim. Daļa argumentu saprotama, bet tik un tā – mājdzīvnieku saimniekus šāda attieksme sāpina, vai ne?”

Tāpēc portāls la.lv arī sazinājās ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču, lūdzot viņa viedokli šajā jautājumā.

Valsts prezidents par svarīgāko uzskata patverņu iespējami ātru izveidi un iekārtošanu, kā arī civilo aizsardzības plānu regulāru testēšanu mācībās praksē. Tas ir atbildīgo institūciju galvenais uzdevums. Krīžu situācijās primāri ir cilvēku fiziskās drošības aizsardzība un dzīvības glābšana. Vienlaikus Valsts prezidenta ieskatā patvertņu izmantošanas kārtības noteikšanā Aizsardzības ministrijai ir jāvērtē citu valstu pieredze, tostarp attiecībā par mājdzīvnieku aizsardzību krīzes situācijās.

LA.LV Aptauja

Kā vērtē lēmumu, ka X stundā mājdzīvniekus nevarēs ņemt līdzi uz patvertnēm?

  • Pareizs un loģisks lēmums
  • Nesaprotams un nepieņemams lēmums

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.