Kokgriezējs Raitis Stiuka vēja nogāztā ozolā iedzīvina Varakļānu leģendu 2
Jaunais kokgriezējs Raitis Stiuka, lai arī ir mācījies Rīgas Amatniecības vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, vislabāk tomēr jūtas dzimtajos Varakļānos. Mājās vienmēr bija kāda lieka pagale, dēļa gabals vai lielāks malkas bluķis. Vectēva saimniecībā atradās arī cirvītis, zāģis un naglas, un Raitis no koka sāka izgatavot dažādus objektus, piemēram, kuģus. Formai gāja līdzi dažādi tehniski risinājumi – motori, elektrība, vējš…
Rīgas Amatniecības vidusskolā (RAV) tika apgūta stila mēbeļu galdnieka profesija. Interese par formu sākumā virzījās uz pazīstamu mākslas darbu kopēšanu. Tas bija īsts brīnums, kā no parasta malkas bluķa var radīt pasaulslavenas jūgendstila skulptūras kopiju, ko miljoniem cilvēku apbrīno mākslas grāmatās. Radoši attīstoties, ar laiku parādījās robi zināšanās par cilvēka anatomiju.
“Tēlniecībā nevar sameloties, jāmāk figūru pareizi līdzsvarot un salikt akcentus. Man parādījās tik daudz jautājumu, ka sapratu, ka laiks stāties Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). Pateicoties ilgajai praktiskajai pieredzei, skaidri zināju, ko no akadēmijas vēlos. Tas man ļāva maksimāli racionāli izmantot mācību laiku un izglītības sniegtās iespējas,” stāsta R. Stiuka. Akadēmijā varēja pamācīties no vadošajiem māksliniekiem, pabūt “Erasmus” praksē Barselonā pie keramiķes Matildes Grauas un metālmākslinieka Alberta Kasanē.
