Anita Muižniece: “Mācību gads būs jāsāk ar skatu atpakaļ. Būs jānoskaidro, kas tieši no mācību satura katram skolēnam paslīdējis garām.”
Anita Muižniece: “Mācību gads būs jāsāk ar skatu atpakaļ. Būs jānoskaidro, kas tieši no mācību satura katram skolēnam paslīdējis garām.”
Foto: Anda Krauze

Vai varētu būt tā, ka bērniem, sākot no 12 gadiem, būs obligāti jāvakcinējas? Saruna ar izglītības un zinātnes ministri 136

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Kad tiekamies ar jauno izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (Jaunā konservatīvā partija), ir karsta saulaina diena, tomēr vasara neļaus atslābt. A. Muižniece teikusi, ka viena no viņas galvenajām prioritātēm ir, lai nākamajā mācību gadā skolas darbotos klātienē.

 

Kas reāli šobrīd tiek darīts, lai nebūtu vēl viens attālinātais mācību gads?

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis priecājas, ka meita saslimusi ar Covid-19: “Kā akmens no sirds novēlās…” 166
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 163
1 diena
Daina Šulca
Ziņas
“Mēs sapratām, ka te paliksim, te novecosim.” Kurzemnieku Jablonsku ģimene 12 gados iedzīvojusies Dānijā 183
1 diena
Lasīt citas ziņas

A. Muižniece: Pagaidām vēl kopā ar pašvaldībām, skolu direktoriem, nevalstiskajām organizācijām u. c. izstrādājam rīcības plānu: liekam kopā idejas, par ko varam vienoties. Tāpat runājam par šo tēmu ar Veselības ministriju.

Bet šobrīd negribētu lieki publiski mētāties ar kaut kādām idejām, kamēr nozares cilvēki nav par visu vienojušies.
CITI ŠOBRĪD LASA

Taču būtiskākie rāmji ir: drošās skolas princips, tātad skatīties maksimāli uz katru skolu individuāli. Svarīgs ir telpu lielums, ir vai nav skolā ventilācijas, cik skolēnu plūsmu var veidot, vai var nodalīt jaunākos skolēnus, kuri nebūs vakcinējušies, no vecākajiem skolēniem.

 

Tātad katrai skolai varētu būt individuāls plāns, pēc kura nākamajā gadā strādāt?

Mēs ministrijā šādu plānu, protams, neveidosim. Taču veidosim vadlīnijas izglītības iestāžu pārvaldēm, kas savukārt tālāk aizies līdz katram skolas direktoram, jo tieši direktors redz, ko savā skolā viņš var vai nevar izdarīt.

Skolu vadītājiem jāļauj diezgan liela brīvība rīkoties, paļaujoties, ka viņi ievēros epidemioloģiskās prasības. Vienlaikus jāparedz atbildība, ja šī brīvība netiek izmantota godprātīgi.

 

Vai varētu būt tā, ka bērniem, sākot no 12 gadiem, būs obligāti jāvakcinējas?

Par vakcinācijas tēmu pirmkārt būtu jārunā Veselības ministrijai. Taču pati neuzskatu, ka obligātā vakcinēšanās bērniem būtu pieņemams risinājums. Tam ir vairāki iemesli: pirmkārt, līdz 14 gadu vecumam bērns bez vecāku piekrišanas nevar neko izlemt saistībā ar savu veselību. Otrkārt, arī vēlāk, līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, vecāku lēmums tomēr ir svarīgs. Mēs nevaram ietekmēt visu vecāku viedokli.

Protams, jo vairāk jauniešu, skolotāju, sabiedrības locekļu būs vakcinējušies, jo dzīve mums visiem būs vieglāka. Jo vairāk cilvēku būs ieguvuši imunitāti, jo ātrāk varam atgriezties normālos apstākļos.

 

Un kā ar skolotāju vakcināciju?

Arī tas ir jautājums veselības nozares ekspertiem. Līdz jūnija vidum vakcinējušies bija tikai 47 procenti pedagogu. Turklāt kritusi vakcinēto līkne – maija otrajā pusē nedēļā vakcinējās virs 4000 pedagogiem, pašās maija beigās bija ap 1700, bet jūnija sākumā jau tikai virs 500.

Jaunākā informācija liecina, ka līdz 27. jūnijam vakcinēti 52% izglītības iestāžu darbinieku. Visaktīvāk vakcinējušies augstskolās strādājošie – 73% darbinieku, vispārizglītojošajās skolās – 55%. Pirmsskolas izglītības iestādēs vakcinējušies 40% darbinieku.

Jautāju pedagogu arodbiedrības vadītājai, kas daļu pedagogu attur no vakcinācijas. Cik nu izkristalizējās no sarunas, var saprast, ka nav kategoriskas nostājas pret, bet varbūt ir kaut kādas lietas, kas nav pietiekami skaidrotas.

 

Skolotāju vidū tomēr ir lielāks vakcinēto īpatsvars, ja salīdzina ar visu sabiedrību.

Protams, tā ir labā ziņa. Nevaram teikt, ka skolotāji ir bezatbildīgi.

 

Ir bažas, ka attālināto mācību laikā būtiski kritusies izglītības kvalitāte. Vai jaunā mācību gada sākumā plānots skolēnu zināšanu novērtējums?

Iepriekšējais mācību gads tiešām bijis traks. Sevišķi otrajā mācību gada pusē tikai daļai skolēnu daļā skolu bija iespēja pamācīties klātienē. Pamācīties, nevis pilnvērtīgi apgūt izglītības saturu.

Izglītības kvalitātes monitorings turpināsies, to nodrošina kaut vai skolu akreditācijas. Tomēr augustā sniegsim plašākas rekomendācijas izglītības iestādēm.

Mācību gads būs jāsāk ar skatu atpakaļ. Manuprāt, septembrī un oktobrī, līdz pat rudens brīvlaikam, skolām būtu pirmkārt jānodarbojas ar diagnosticēšanu, lai saprastu, kādā apmērā katrs skolēns apguvis viņam paredzēto izglītības saturu.

Būs jānoskaidro, kas tieši no mācību satura katram skolēnam paslīdējis garām.

Situācijas būs dažādas: būs skolēni, kas ļoti iekavējuši plānoto saturu, būs arī skolēni, kas būs visu apguvuši. Tas nozīmē, ka skolotājiem būs ļoti daudz jāstrādā, lai šo līmeni sabalansētu, kaut skaidrs, ka skolēnu zināšanu līmenis vienmēr atšķirsies.

Attiecībā uz teju katru bērnu vajadzēs plānu, bet negribu sabaidīt skolotājus, tas nav domāts kā formāls dokuments. Skolotājam pašam jābūt plānam, ko viņš darīs ar katru klasi, lai gan robus aizpildītu, gan apgūtu plānoto saturu, netraumējot bērnus ne emocionāli, ne ar pār­slodzi mācībās.

 

Svarīgi šos robus neignorēt.

Protams! Izvērtējums nevar būt formāls, tas jāņem vērā. Mēs ministrijā noteikti runāsim ar izglītības pārvaldēm par to, kā izglītības metodiķi var palīdzēt skolotājiem.

Attiecībā uz nākamo mācību gadu vēl varu teikt, ka esam mācījušies no iepriekšējā gada kļūdām un noteikuši, ka mācību paraugprogrammām klasēm, kurās turpināsies jaunā izglītības satura ieviešana, jābūt gatavām jau augustā, nevis jātop vēl mācību gada laikā. 1., 4., 7. un 10. klasei paraugprogrammas bija gatavas iepriekšējā mācību gada laikā.

Pirmā semestra paraugprogrammām 2., 5., 8. un 11. klasēm jābūt gatavām līdz 1. augustam. Otrā semestra paraugprogrammām būtu jābūt līdz rudens brīvlaikam.

 

Man šķiet, ka pagājušajā gadā ministrijā arī teica, ka jābūt gatavām laikus. Bet nebija.

Šobrīd zinu, ka gandrīz visi vajadzīgie programmu paraugi ir, kaut ir vēl tādi, pie kuriem strādā. Valsts Izglītības satura centrs sola, ka būs.

Skaidrs, ka pro­grammas paraugs ir tikai paraugs, un skolotājiem, kas jūt varēšanu, pašiem būtu jāsagatavo pro­gramma un mācību materiāli, jāsaprot, ko un kā es gribu katram bērnam iemācīt. Taču jābūt avotam, kur katram skolotājam pasmelties atbildes, ja rodas kādi jautājumi.

 

Izglītības un zinātnes ministrija jau ilgstoši cenšas ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu. Kas jūsu izpratnē ir laba skola?

Nebūšu skolu topu piekritēja. Sasniegumi centralizētajos eksāmenos un mācību priekšmetu olimpiādēs, protams, ir būtiski, taču pēc tiem vien skolu vērtēt nevar.

Skatīties pēc skolēnu atzīmēm: tas ir visvieglākais ceļš skolas vērtēšanai.

Valsts pārbaudes darbi un centralizētie eksāmeni ir tikai 9. un 12. klasēs, un tie nedos pilnu ieskatu par skolu kā tādu, turklāt ne jau visos mācību priekšmetos ir šādi pārbaudes darbi. Tāpēc skolu topi faktiski parāda šauru skolu darbības aspektu.

Skaidrs gan, ka, ja skolēns grib mācīties labā universitātē eksaktos mācību priekšmetos, skolu topi var palīdzēt atrast piemērotāko izglītības iestādi, lai šo mērķi sasniegtu.

Taču svarīgi ir arī tas, kas notiek skolā kādos sarežģītākos brīžos, kāda ir iespēja tur saņemt emocionālo atbalstu gan skolēniem, gan arī skolotājiem, vai skolā ir pedagogu mentori un asistenti.

Tāpēc man ļoti patīk iecerētā izglītības monitoringa sistēma, kas raudzīsies ne tikai uz to, kas ir iemācīts, bet skatās uz izglītību ļoti plaši, ar to saprotot gan mācīšanās sadaļu, gan skolas fizisko vidi, gan skolotājus, kā arī pašvaldības iesaisti.

Laba skola ir tā, kurā izglītību saņem ikviens; ikviens šajā skolā ir gaidīts. Tātad mēs runājam arī par iekļaujošo izglītību. Laba skola ir arī tā, kur skolotāju gan skolēni, gan vecāki, gan arī izglītības iestādes vadītājs redz kā profesionāli.

Labā skolā skolotāji pret visiem saviem skolēniem izturas vienlīdzīgi. Tas nenozīmē, ka vienādi, bet katram iedod tik daudz, lai viņš sasniegtu maksimālo, ko spēj.

 

Tomēr Latvijā vērojama skolu noslāņošanās. Piemēram, ir vidusskolas, kur matemātikā centralizētajos eksāmenos absolventu vidējais vērtējums ir pat zem 15 procentiem, bet citās tas ir virs 80 procentiem. Vai atšķirības nav pārāk lielas?

Kā izglītības jomas patriote varu teikt, ka tās ir pārāk lielas. Tajā pašā laikā: visām skolām nav jābūt vienādām, kaut arī visās skolās visiem skolēniem jābūt vienādām iespējām izaugt.

Skolu noslāņošanās radusies vēsturiski. Līdz ar jaunā izglītības satura ieviešanu no valsts ģimnāziju statusa vispār vajadzēja atteikties, jo tagad katrai ģimnāzijai jāpiedāvā vismaz divi izvēļu grozi ar padziļinātajiem mācību priekšmetu kursiem.

Tāpēc iespējai padziļināti apgūt kādu jomu nu jābūt visās vidusskolās. Protams, pirmajos trijos gados pēc jaunā satura ieviešanas tas varbūt pilnībā nerealizēsies, jo skolas arī vēl mācās.

Tomēr ar laiku skolām ar ekskluzīvu statusu vairs nevajadzētu būt.

Varbūt kādas ģimnāzijas direktors teiks, ka nu gan ministre sarunājusi trakas lietas. Taču tas ir tikai mans viedoklis, tas nenozīmē, ka grasos likvidēt ģimnāzijas.

Runājot par ļoti zemiem eksāmenu rezultātiem daļā skolu, jebkurš, manuprāt, saprot, ka nav pareizi, ka eksāmenu var nolikt, savācot tajā tikai piecus procentus no iespējamā punktu skaita.

Izstrādājot jauno centralizēto eksāmenu sistēmu, kas saistīta ar jaunā satura ieviešanu, esam runājuši, ka šim slieksnim jābūt būtiski augstākam.

 

Atceroties, kā no amata aizgāja iepriekšējā ministre, nevaru nepajautāt, vai varēsiet droši un aktīvi strādāt vai arī visu laiku būs jāskatās uz partijas reitingiem un jādomā, vai visiem pietiekami patīkat?

Visiem es noteikti nepatīku, un es nebaidos no tā, ka kādam varētu nepatikt. Ir svarīgākie uzdevumi, bet kopumā ministrijā ir neskaitāmi darbi, un skaidrs, ka tos visus, pat ja izdosies nostrādāt 14 mēnešus līdz Saeimas vēlēšanām, nevarēšu paveikt. Tiem, kurus skar tie uzdevumi, ko nepagūšu paveikt, es nebūšu laba.

 

Varbūt tieši būsiet laba, jo netraucēsiet dzīvot ar netīkamām reformām?

Varbūt arī tā… Man jau jautāja, vai man būs labāks reitings. Es nezinu, kāds tas būs! Taču es darīšu lietas pēc labākās sirdsapziņas: lai mūsu bērni varētu 1. septembrī iet skolā, skolotājiem būtu cieņpilnas algas, lai ir labs, cieņpilns dialogs ar sociālajiem partneriem. Ja man tas sanāks, sabiedrībai un parlamentam būs iespēja to novērtēt. Kā novērtēs, tā būs.

SAISTĪTIE RAKSTI
Strādāt uz reitingiem un popularitāti, manuprāt, būtu vismuļķīgākais, ko vien var izdarīt.

Manuprāt, politiķa misija ir vienkārši nākt un izdarīt labas lietas.

 

Vai skolotāju algām būs nepieciešamie 400 miljoni eiro?

Pie plāna, kā šīs algas celt, strādājam. Es ļoti uzmanos, cenšos nemētāt dažādas idejas, kamēr tās nav apstiprinātas, tāpēc šobrīd nav vērts censties no manis izdabūt konkrētus skaitļus, ko papildus varētu novirzīt skolotāju algām. Viss ir uzmanīgi jāsamēra, un gatavāka atbilde varētu būt jūlijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis priecājas, ka meita saslimusi ar Covid-19: “Kā akmens no sirds novēlās…” 166
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 163
1 diena
Daina Šulca
Ziņas
“Mēs sapratām, ka te paliksim, te novecosim.” Kurzemnieku Jablonsku ģimene 12 gados iedzīvojusies Dānijā 183
1 diena
LE
LETA
Ziņas
No rītdienas mainīsies kārtība, kā SPKC apzinās kovida slimniekus 31
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Trīs Latvijas pilsētas: paziņo, kur pagājušajā diennaktī atklāts visvairāk Covid-19 inficēto 3
6 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Mairis Briedis trešajā raundā “nokautē” vācieti Arturu Mannu un gūst uzvaru 6
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ekonomists ieskicē Latvijas nākotni: “Es pilnībā neņemtos izslēgt, ka nebūs nodokļu celšanas.” 35
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Man kolēģītes arī meklē. Mēs esam vairākas skolotājas”: apgalvo pedagoģe, kas ar sludinājuma palīdzību meklēja iespēju saslimt ar Covid-19 115
4 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: “Šī ir tā reize, kad radusies vēlme atbalstīt pēdējā laikā tik bieži kritizēto valdību” 78
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Mairis Briedis trešajā raundā “nokautē” vācieti Arturu Mannu un gūst uzvaru 6
23:35
LD
Linda Dombrovska
Medības
Daudz neskaidrību, bažu un neizpratnes: ar kādiem ierobežojumiem jārēķinās medniekiem ārkārtas situācijā? 3
22:35
LE
LETA
Ziņas
“Man kolēģītes arī meklē. Mēs esam vairākas skolotājas”: apgalvo pedagoģe, kas ar sludinājuma palīdzību meklēja iespēju saslimt ar Covid-19 115
20:42
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis priecājas, ka meita saslimusi ar Covid-19: “Kā akmens no sirds novēlās…” 166
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ministrs Tālis Linkaits: “Viens ir draudēt, ka iesi prom no darba, pavisam kas cits – pieņemt šo lēmumu.” 144
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Melnais rekords” pārspēts: Latvijā pagājušajā diennaktī reģistrēts līdz šim lielākais Covid-19 saslimušo skaits 96
12 stundas
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
Mantotais nams Bieriņos: pilna māja mākslas mūzu
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Laikraksts “Bauskas dzīve” publicē sludinājumu: skolotājas meklē Covid-19 pozitīvos, lai varētu saslimt 124
14 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
Politiķis Mārtiņš Kossovičs: “Kāpēc nevaram jau tagad atklāti pateikt pilsētniekiem – lūdzu, nepērciet mašīnas ar lieliem dīzeļiem!” 30
Intervija 13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš ir vecs vecis, nav simpātisks!”: Olga Kambala TV šovā paziņo, ka aktieris Lauris Dzelzītis “nepiestāv” viņas draudzenei 81
13 stundas
Uldis Šmits
Ziņas
Pārkāpta kārtējā sarkanā līnija. Vai kaimiņos briest breksita analogs Polexit? 136
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš bija apbēdināts un pat aizkaitināts”: princis Viljams pastāsta, ka viņa dēls princis Džordžs skolā esot vācis atkritumus 3
13 stundas
AG
Aleksejs Grigorjevs
Ziņas
Aleksejs Grigorjevs: “Latvijā vajadzētu koordinēt savu politiku attiecībā uz “Ziemeļu straumi” ar Poliju”
11 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Katru gadu aptuveni 1200 sievietēm Latvijā diagnosticē krūts vēzi, bet skrīningu veic tikai katra trešā paciente
12 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nākotne laukos pozitīva, ja pievēršas modernizācijai un robotizācijai!” Zemnieki dalās pieredzē 11
17 stundas
IK
Inga Kaļva-Miņina
Stāsti
“Esam kā sava personāža advokāti. Tajā pasaulē ir jāienirst, cik vien dziļi var!” Saruna ar aktieri Kārli Tolu
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Degvielas cenas Baltijā turpina paaugstināties jau ceturto nedēļu 7
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kariņš komentē izplatīto video: “Tas parāda vienu no manām brīvā laika aizraušanām – mūziku.” 156
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 163
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Daiga un Dinija
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ministrs aicina visus jau tagad iegādāties respiratorus. Vai turpmāk tie būs jālieto obligāti? 201
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Komēdija “Svingeri krievu gaumē” uzsāk ceļu pie skatītājiem ar Dmitriju Nagijevu galvenajā lomā 16
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ziemassvētku zvaigzne – puansetija: kā to kopt pareizi, lai tā uzziedētu atkal? 1
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Mūs piespiež izvēlēties starp cilvēkiem, cilvēcību…” Uzņēmēja pieņem smagu lēmumu un slēdz kafejnīcu 132
2 dienas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Saimnieces recepte: kā pareizi skābēt kāpostus, lai tie vienmēr izdotos izcili 6
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šonedēļ nevajadzētu izvirzīt pārāk lielus mērķus! Horoskopi no 18. līdz 24.oktobrim
13 stundas
GK
Guna Kārkliņa
Kokteilis
Pamazām kļūs vieglāk? Astroloģe prognozē, kas mūs sagaida no 15. oktobra līdz 10.decembrim 12
2 dienas