“Mani pārsteidz, ka pašvaldība par notikušo īpaši nepārdzīvo!” Skrīveru iedzīvotāji šokā – vācietis patvaļīgi izcirtis apmēram 100 ozolus 26
Indulis Burka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ozols. Latvietim nav jājautā, ko viņam nozīmē šis kulta koks. Tas būtībā ir daļa no mūsu dvēseles – stiprs un varens, kas savā veidā dzīvo pāri laikam. Ne velti šo koku, kas sargā un nes svētību, izsenis stādījuši māju pagalmos, atstājuši lauka vidū un vienmēr braukuši tam apkārt. Arī laikos, kad latvietību centās izskaust.
Vai šis koks ko nozīmē jaunam cilvēkam, kurš ienācis mūsu zemē no svešuma, vides, kur valda industrializācija un vēlme pēc ģeometriski pareizas formas laukiem?
Ja ne, tad piepildās “Indrānu” scenārijs, ko savulaik meistarīgi aprakstījis Rūdolfs Blaumanis – jaunie par katru cenu vēlas iznīcināt visu to, ko krājuši un kopuši priekšgājēji. Vairāk nekā gadsimtu auguši koki, kas liecina par vecu mājvietu, šādā gadījumā ir tikai traucēklis…
Tieši tā noticis Skrīveru novadā īpašumā “Jaunkrieviņi”, ko apsaimnieko SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrība”. Šo uzņēmumu vada no Vācijas uz dzīvi Latvijā atbraukušais Fabians Heinrihs Fennels. Bez ciršanas atļaujas izzāģēta meža audze – aptuveni 100 koku 0,9 hektāru platībā.
Zāģē kopš gada sākuma
Saņēmu tālruņa zvanu no skrīverieša Ulda Lapiņa, kurš uztraukti stāstīja par vērienīgiem ciršanas darbiem, kas kopš gada sākuma notikusi netālu no viņa mājvietas Skrīveru lauku teritorijā: “Jau ap gadu miju ievēroju, ka gar māju brauc mežizstrādes tehnika un notiek izstrāde. Taču sākotnēji tam nepievērsu lielu uzmanību – mazums, kas ko dara.
Arī tad, kad tika vesti ozoli, domāju – viss droši vien notiek likumīgi. Taču pie sevis nodomāju: kā pašvaldība varēja atļaut zāģēt tādus lielus ozolus. Tā pienāca pavasaris. Pie manis ciemos bija atbraucis Skrīveru novada domes deputāts Jānis Brokāns. Vaicāju viņam, kā pašvaldība varēja atļaut zāģēt tik lielus veselīgus kokus. Deputāts atbildēja, ka tā viņam pirmā dzirdēšana un par atļauju kokus cirst nav lemts.
Ļoti uztraucos, kā var notikt tik liela ciršana bez atļaujas.
Tobrīd Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis bija atvaļinājumā, tāpēc pa tālruni zvanīju viņa vietniecei Sarmītei Jansonei. Viņa teica, ka neko nezinot un izsaukšot Fennela kungu uz administratīvo komisiju un sodīšot.”
Te gan nepieciešama neliela atkāpe. Informācija Centrālās vēlēšanu komisijas interneta vietnē liecina, ka Sarmīte Jansone ir… agronome uzņēmumā SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrība”.
Atliek retoriski vaicāt, vai tiešām uzņēmuma agronome neko nezināja par vērienīgu īpašuma pārveidošanu par tīrumu?
“Mani pārsteidz, ka pašvaldība par notikušo īpaši nepārdzīvo. Tāpat tas, ka Fabians Fennels, kas ir ienācējs mūsu zemē, neievēro likumus! Kā var nozāģēt faktiski meža audzi (aptuveni 100 koku 0,9 hektāru platībā), lai arī tā būtu uz lauksaimniecības zemes, un šīs darbības nesaskaņot!” nesamierinās Uldis Lapiņš.
Ciršanas vietu apsekoja arī pašvaldības kārtībniece, informācija tika nodota arī Valsts policijai. Valsts meža dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki apsekoja izcirtumu.
Fabians Fennels šeit saimnieko septiņus gadus un pusgada laikā iemācījās latviešu valodu, kas viss liecināja par viņa labo gribu saimniekot.
Kad Uldis Lapiņš “aci pret aci” viņam vaicājis, vai tiešam viņš nav aizdomājies, ka nepieciešama ciršanas atļauja? Fabians Fennels, skatoties acīs, atbildējis, ka par to neesot aizdomājies…
Taču jau pēc dažām dienām izsaukts baļķvedējs, lai vestu projām lietišķos pierādījumus. “Atkal nācās zvanīt pašvaldības policijai, kas šis darbības apturēja un jau iekrautos baļķus lika izkraut. Manuprāt, tā jau ir bezkaunība!” stāsta Uldis Lapiņš.
Pa tālruni sazinājos ar Fabianu Fennelu. lūdzot iespēju satikties. Uzzinot sarunas tematu, viņš solīja atzvanīt. Taču pēc brīža atzvanīja viņa juriste Līga Siliņa, kura skaidroja, ka visus paskaidrojumus Fennela kungs jau sniedzis pašvaldībai.
Paskaidrojumā minēts, ka, veicot krūmu un apauguma novākšanu, nocirsti arī veci, nokaltuši ozoli, kas bija vecas mājvietas apkārtne, lauka vidū un daļēji jau vēja aplauztiem zariem, aizlauztiem stumbriem, kurus nenozāģējot tie varētu apdraudēt cilvēka dzīvību.
Ciršanas atļauja nav prasīta
Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis “Latvijas Avīzi” informē, ka nocirsta meža audze 0,9 hektāru platībā. “Pašvaldības rīcībā ir virkne paskaidrojumu, no kuriem izriet, ka Fennela kungs nav konkrētā zemes gabala īpašnieks. Vides speciāliste kopā ar kārtībnieci apsekoja īpašumu un fiksēja tajā notiekošas darbības. To visu apkopojām un ziņojām Valsts policijai.
Fabians Fennels nav vērsies pašvaldībā, lai saskaņotu savas darbības – koku ciršanu.
Tāpat ciršanas atļauja nav prasīta Valsts meža dienestā. Viņš vienkārši izdomājis un ķēries klāt. Vai tā ir nezināšana, muļķība vai tieksme pēc lielas peļņas, to es nemāku teikt. Un neviens no šiem iemesliem nav attaisnojums.
Kā latvietim un lokālpatriotam man šāda ozolu zāģēšana liekas šausmīga. Kā domes priekšsēdētājs dziļi emocijās es nedrīkstu ieslīgt un dome nav tiesa, kas nosaka vainīgo. Ozoli, kas tika nozāģēti, nebūt nebija tik sliktā stāvoklī, tie būtu bīstami. Lasot Fennela kunga paskaidrojumu, kurā viņš min, ka nocirsti veci, nokaltuši ozoli, kas apdraudēja cilvēku dzīvību, tie šķiet nekorekti. Īpaši tāpēc, ka audze bija lauku vidū.
Pavasara vētrās Skrīveros nolūza daļa no liela ozola – viena no trim Andreja Upīša “Sūnu ciema” lieciniekiem. Par to ļoti pārdzīvojām, jo koks patiešām bija bojāts.
Skrīveru novada dome šādu Fennela kunga rīcību viennozīmīgi vērtē negatīvi. Ja arī kāds koks drošības dēļ jānozāģē, parasti cenšamies vietā iestādīt jaunu.”
Uz jautājumu, kāpēc neviens, arī agronome Sarmīte Jansone, Fennela kungam laikus nenorādīja, ka ciršana bez saskaņojuma nav atļauta, Zālīša kungs izteica pieņēmumu, ka viņa vietniece Sarmīte Jansone nav bijusi tajā pusē un par notikušo nav zinājusi. Tāpat viņš nevarēja apstiprināt, kādā amatā Jansones kundze ir “Skrīveru sēklkopības sabiedrībā”…
Rīkosies atbilstoši likumam
Latvijā ir noteikta kārtība, kādā jācērt koki. Ja kārtība netiek ievērota, par to pienākas sods. Šajā gadījumā lietu vērtēs policija un par sodu lems kompetentas iestādes.
Valsts meža dienesta (VMD) Mežsaimniecības daļas vadītājs Normunds Knēts “Latvijas Avīzei” atbildēja: “Šī gada jūnija sākumā Valsts meža dienests saņēma informāciju par patvaļīgu koku ciršanu īpašumā “Jaunkrieviņi” Skrīveru novadā. Tika konstatēts, ka īpašums nav reģistrēts Zemesgrāmatā, īpašniece mirusi 2003. gadā. Mantiniece pilnvarojusi SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrība” sakārtot mantojuma lietas un reģistrēt to Zemesgrāmatā un pēc tam pārdot iepriekšminētajam uzņēmumam.
Pilnvarā tostarp paredzēts, ka SIA var attīrīt īpašumu no apauguma. Paskaidrojumā pašvaldības kārtībniecei SIA valdes priekšsēdētājs norādīja, ka darbojas saskaņā ar pilnvaru un novācis apaugumu no lauksaimniecības zemes atbilstoši LAD datiem, kur šī platība parādās kā nekopta lauksaimniecības zeme (LIZ).
Apsekojot īpašumu, tika konstatēts, ka veikta koku ciršana, taču nav iespējams veikt celmu mērījumu, jo celmi izrauti un izstumdīti. Tika samērīta skice 2,39 ha.
No Valsts zemes dienesta tika saņemta informācija, ka īpašums nekad nav ticis uzmērīts, tas ir, tam vispār nav robežu plāna ar eksplikāciju. Dabā nav sakārtotas arī īpašuma robežas – nav visu kupicu. Līdz ar to nav iespējams noteikt zemes lietošanas veidu, kurā veikta ciršana.
Vizuāli novērtējot koku ciršanas vietu, secināts, ka, iespējams, daļa no iemērītās platības, kur konstatēta koku ciršana, ir zeme zem ēkām un pagalmiem, taču dabā ēku vairs nav, par iespējamo mājvietu liecina tur augošās dārza puķes.
Nozāģētie koki savesti krautuvē un nokrauti 10 kaudzēs īpašumā “Veckrieviņi” pie iebraucamā ceļa. Krautuvēs pārsvarā bija resnu ozolu kokmateriāli, bērza papīrmalka, bērza finieris un lapu koku malka. Kopā aptuveni 342,4 m3.
Lietas materiāli nosūtīti Valsts policijai izvērtēšanai pēc Krimināllikuma 109. panta pirmās daļas par patvaļīgu koku ciršanu svešā zemes platībā.
No Valsts meža dienesta puses pārkāpumi šajās darbībās nav konstatējami.”
Valsts meža dienesta atzinums, ka pārkāpumi nav konstatēti, ir loģisks – darbības nav notikušas meža zemē un tā ir pašvaldības jurisdikcija.
Savukārt sankcija par Krimināllikuma 109. pantā paredzētajām darbībām ir barga – brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods. Par tālāko lietas virzību nu lems policija un, visticamāk, arī tiesa.
