Slakteris: Es būtu priecīgs, ja NATO būtu tik stipra, kā to iztēlojas Krievija 0
Latvijai un citām Baltijas valstīm, kas atrodas NATO austrumu pierobežā, ir jābūt ne tikai militāri gatavām, bet arī jāspēj pasaulei skaidri demonstrēt savu apņēmību aizsargāt savu teritoriju. Atis Slakteris, Atis Slakteris, uzņēmējs, bijušais finanšu, aizsardzības un zemkopības ministrs, TV24
raidījumā “Ziņu top”, daloties savā skatījumā, uzsver, ka aizsardzības budžeta palielināšana ir pozitīvs solis, taču investīcijām jābūt pārdomātām, lai tās nebūtu vien darbības imitācija.
Viņš brīdina par Krievijas draudiem, uzsver diplomātijas un Ukrainas atbalsta nozīmi, kā arī aicina stiprināt starptautisko sadarbību, lai atturētu agresorus.
Aizsardzībā investīcijas: ne tikai apjoms, bet arī kvalitāte
Atis Slakteris uzsver, ka Baltijas valstīm jākoncentrējas uz skaidru signālu sūtīšanu starptautiskajai sabiedrībai, apliecinot nopietnu attieksmi pret drošību. “Budžeta palielināšana aizsardzībai, piemēram, līdz noteiktiem procentiem no IKP, ir laba lieta, taču nauda jāiegulda jēgpilni, nevis muļķīgi,” viņš norāda.
Slakteris brīdina, ka investīcijām jābūt efektīvām, lai tās patiešām stiprinātu valsts aizsardzības spējas, nevis kalpotu kā “darbības imitācija”.
Viņš atzīmē, ka Latvijas aizsardzības industrija vēl ir attīstības stadijā, un 20% no budžeta, kas nosacīti rezervēti šai nozarei, ir solis pareizajā virzienā, taču darbiem ir jābūt reāliem un vajadzīgiem, piemēram robežas žogam, tomēr tam būtu jābūt nopietnam.
“Mums jāveido industrija, jāattīsta ražošana, bet jāizvairās no bezjēdzīgiem tēriņiem, piemēram, būvējot objektus vietās, kur tiem nav stratēģiskas nozīmes,” skaidro Slakteris, netieši atsaucoties uz gadījumiem, kad infrastruktūra tiek veidota neefektīvi, līdzīgi kā dažos kaimiņvalstu projektos, kur trūkst koordinācijas ar sabiedrotajiem, piemēram, ASV, kad Lietuvā purvā noslīka tanks.
Saskaņā ar 2024. gada NATO datiem, Latvija aizsardzībai tērē 2,4% no IKP, kas ir virs alianses noteiktā 2% sliekšņa, taču eksperti uzsver, ka efektivitāte un mērķtiecība ir tikpat svarīga kā apjoms.
Krievijas draudi un NATO vienotības nozīme
Slakteris uzsver, ka spēcīgi starptautiski signāli ir kritiski, lai atturētu Krieviju no agresijas. “Ja Krievija un Putins noticēs, ka visas NATO dalībvalstis uz robežas ir vienotas un dos pretī triecienu, Krievija nevienai nepieskarsies,” viņš saka, piebilstot, ka Ukrainas robežas piemērs rāda, cik svarīga ir apņēmība un ka nu jau arī Ukrainas garā robeža sāk izskatīties īsa.
“Es ceru, ka Krievija tam ticēs, jo, ja viņi iedomājas, ka esam tikpat stipri kā viņi, viņi neuzdrīkstēsies rīkoties.”
Viņš ironiski piebilst: “Ja man būtu jākomentē Krievijas medijos kaut kas, es teiktu, ka esmu priecīgs, ka viņi domā, ka NATO ir tik stipra kā to paši iztēlojas. Ja NATO būt tik varena kā krievi to idealizēm, tad viņi tiešām neko neuzdrīkstētos darīt.” Šis viedoklis uzsver psiholoģiskās atturēšanas nozīmi, kas balstās uz NATO vienotību un Latvijas aktīvu iesaisti alianses procesos.
2024. gada Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) ziņojums norāda, ka Krievijas militārie tēriņi pieauguši par 24% salīdzinājumā ar 2022. gadu, liekot Baltijas valstīm pastiprināt aizsardzības centienus.
Diplomātija un Ukrainas atbalsts
Slakteris uzsver, ka diplomātijai ir izšķiroša loma Latvijas drošības stiprināšanā. “Mums jāveido spēcīga diplomātija, tostarp atbalstot Ukrainu. Tas jādara ātrāk un efektīvāk,” viņš aicina, norādot, ka visas pasaules uzmanība ir vērsta uz to, cik nopietni mēs investējam aizsardzībā.
Viņš brīdina, ka Latvija nevar paļauties tikai uz sevi: “Cerēt, ka mēs vieni paši nosargāsim robežas, ir naivi. Mums jāstrādā, lai pasaule redz, ka esam gatavi un investējam aizsardzībā. vai lādiņš labāks vai sliktāks – līdz tam labāk nenodživot!”
