Sekas būs šausminošas: ASV prezidenta bijušais padomnieks par iespējamu Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm 0
ASV varētu izvairīties no aktīvas reakcijas uz iespējamu Krievijas diktatora Vladimira Putina agresiju pret Poliju vai Baltijas valstīm, kas, pēc ASV prezidenta Donalda Trampa bijušā nacionālās drošības padomnieka Džona Boltona domām, var novest pie katastrofālām sekām – tostarp tieša militāra konflikta ar NATO. Šādu viedokli viņš pauda intervijā LIGAnet.
Viņaprāt, šāda Vašingtonas bezdarbība būtu traģiska ne vien valstij, kas kļūtu par uzbrukuma mērķi, bet visai Rietumu pasaulei kopumā.
Tas radītu iespaidu, ka Kremlim izdevies sasniegt savu galveno stratēģisko mērķi – sašķelt eiroatlantisko aliansi.
Boltons uzskata, ka, neraugoties uz pašreizējo militāro vājumu, Maskavai joprojām ir stratēģiska interese par tā dēvēto Suvalku koridoru – teritoriju, kas nodrošinātu sauszemes savienojumu ar Kaļiņingradas apgabalu, līdzīgi kā PSRS laikos.
Bijušais Trampa padomnieks brīdina: ja NATO nespēs adekvāti reaģēt uz uzbrukumu kādai no dalībvalstīm, tas faktiski nozīmēs alianses 5. panta – kolektīvās aizsardzības principa – devalvāciju, kas nozīmēs arī pašas alianses sabrukumu.
Savu nostāju izteicis arī militāri politiskais analītiķis Oleksandrs Kovaļenko. Viņa ieskatā Kremlis varētu būt gatavs vienlaikus iebrukt vairākās NATO valstīs, tostarp ne tikai Polijā vai Baltijas valstīs, bet arī Skandināvijā — Zviedrijā un Somijā.
Viņaprāt, Putinam nepieciešama “jauna fronte”, lai turpinātu savu ekspansīvo politiku.
Savukārt Razumkova centra militāro programmu direktors Mikola Sungurovskis uzsver, ka Krievija necenšas panākt mieru – tā turpina bruņoties, īsteno diplomātisko spiedienu un gatavojas iespējamai eskalācijai.
“Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, Kremlis joprojām spēj mobilizēt pietiekamus resursus izšķirošam triecienam,” viņš uzsvēra.
Jau vēstīts, ka satelītattēli liecina par Krievijas militārās infrastruktūras paplašināšanos Somijas robežas tuvumā.
“Krievija būvē vairāk infrastruktūras, lai pēc kara beigām [Ukrainā] varētu izvietot vairāk karaspēka,” ziņu aģentūrai AFP sacīja Somijas Aizsardzības spēku pārstāvis.
Somija kopā ar sabiedrotajiem rūpīgi seko līdzi Krievijas darbībām un nodomiem un tos izvērtē, AFP pauda aizsardzības ministrs.
Krievijas soļi, lai stiprinātu savus bruņotos spēkus, Somijai nav pārsteigums, viņš atzina.
