Dziedātājs Intars Busulis.
Dziedātājs Intars Busulis.
Foto: Leta

Ar dažādām krāpnieku shēmām saskārusies virkne Latvijas slavenību. Finansiāli tiek apkrāpti tie, kas viltus reklāmām uzķeras 13

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Tievēšanas, pretsēnīšu līdzekļu un kriptovalūtu ieteikumi, iegūts laimests un daudzi citi labumi – ar tādiem piedāvājumiem sociālajos tīklos vai dažādās mājaslapās bieži redzam nākam klajā dažādus Latvijā pazīstamus cilvēkus. Realitātē krāpnieki bez šo slavenību ziņas bieži vien tikai izmantojuši viņu vārdus un fotogrāfijas, lai gūtu sev finansiālu labumu. Būtībā – notikusi identitātes zādzība.

LA
LA.LV
Ziņas
Urbanovičs: Mums jāgatavojas tam, kas varētu notikt, ja… 63
11 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 2
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TESTS: Izvēlies lapsu un uzzini, cik patiesībā atbildīgs un uzticams tu esi! 5
7 stundas
Lasīt citas ziņas

“Uzrauties” uz identitātes zādzībām var ikviens sociālo tīklu lietotājs. Cīņa ar šādiem zagļiem ir ļoti smaga un laikietilpīga. Loģisks pirmais solis būtu vērsties Valsts policijā. Diemžēl tas nenozīmē, ka tas dos rezultātu. “Latvijas Avīze” skaidro, kā rīkoties cietušajiem un kā pret sava vārda un fotoattēla krāpniecisku izmantošanu cīnījusies Baiba Sipeniece-Gavare, Intars Busulis un citi.

 

Cīņa kā ar vējdzirnavām

“Trakākais ir tas, ka cilvēki viegli uzķeras uz šādām reklāmām. Tas mani pat uztrauc vairāk nekā mana vārda izmantošana. Tie, kas pērk, zaudē naudu. Vai vēl sliktāk – ja nu tie medikamenti ir bīstami veselībai?” baidās TV personība un radio balss Baiba Sipeniece-Gavare. Viņa pirms gada izvērsa vienu no nopietnākajām cīņām pret kiberuzbrucējiem, taču tāpat – nesekmīgi.
Foto: Zane Bitere/LETA

CITI ŠOBRĪD LASA

Aktīvu cīņu pret krāpniekiem pirms nu jau vairāk nekā gada izvērsa TV personība un radio balss Baiba Sipeniece-Gavare, kura sociālajos tīklos it kā reklamējusi efektīvu tievēšanas līdzekli.

Rakstīti iesniegumi policijai, meklēts atbalsts virknē organizāciju, bet, kā man norādīja pati Sipeniece-Gavare, cīņa ar šādiem krāpniekiem ir kā ar vējdzirnavām.

Vari panākt vienas reklāmas pazušanu, bet pēc kāda laika vietā būs jauna.

“Bija ļoti sarežģīta situācija. Likās, ka uzrakstīšu policijā iesniegumu un viņi visu izmeklēs, bet nekā. Tos interneta krāpniekus tik ātri nemaz nevar izķert, jo policijai nav tādu resursu. Varbūt arī ir, bet tos novirza jēdzīgākiem darbiem. Kas tad es tāda esmu – parasts, mazs cilvēks. Es jau viņus saprotu – šobrīd jācīnās ar Kremļa troļļiem.”

Cik nu viņa sapratusi, krāpnieku shēma ir ļoti smalka un noķert viņus ir ļoti grūti. Noķert jau varot visus, bet tam jāvelta pārāk liels resurss un pārāk ilgs laiks. Nav gan tā, ka policija neko neesot darījusi – uzņēmums, kas pārvaldījis krāpniecisko mājaslapu, bijis reģistrēts Panamā, pēc tam Krievijā.

Policijas kiberapkarošanas nodaļa nosūtījusi pieprasījumu Krievijas atbildīgajām institūcijām, taču tās neesot atbildējušas. Kopš tā brīža būtībā ir strupceļš, no kura diez vai var tikt ārā.

“Trakākais ir tas, ka cilvēki viegli uzķeras uz šādām reklāmām. Ja jau es reklamēju, tad tādam preparātam noteikti var uzticēties. Tas mani pat uztrauc vairāk nekā mana vārda izmantošana. Kas tad man? Nepatīkama sajūta, ka izmanto manu vārdu šādām negatīvām darbībām. Bet tas, kas pērk, zaudē naudu. Vai vēl sliktāk – ja nu tie medikamenti ir bīstami veselībai? Tas mani ļoti uztrauc. Visos sociālajos tīklos par to stāstīju, izmantoju radio un TV kā informācijas nodošanas kanālus, palīdzēja kolēģi citos medijos. Darīju visu, lai informētu cilvēkus, bet tāpat daudzi nopirka un bija neapmierināti, ka medikaments nepalīdz,” stāsta Sipeniece-Gavare.

Šarmantā un enerģiskā Baiba Sipeniece-Gavare

 

Ekrānuzņēmums no tīmekļa

Ļoti līdzīga situācija gadījusies arī citiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, piemēram, TV personībām Kristīnei Garklāvai, Dainai Jāņkalnei un Maijai Rozītei-Krištopanei, režisoram Alvim Hermanim, TV diktorei Laurai Vondai un daudziem citiem zināmiem cilvēkiem. Garklāva it kā ticamā intervijā kādā mājaslapā stāstījusi par pretsēnīšu līdzekļiem. Tie visi izrādījušies meli.

Vondas gadījums bijis līdzīgs kā Sipenieces-Gavares – reklamēti tievēšanas līdzekļi, bet Hermanis reklamējis kriptovalūtas.

Hermanis vēlāk savā “Facebook” profilā pauda rūgtumu par radušos situāciju, kā arī dusmas, ka neviens nav izdomājis veidu, kā cietušos šādos gadījumos pasargāt.

 

“Facebook” finansiālu brīvību atrast nevar

Ekrānuzņēmums no tīmekļa

Svarīgi gan saprast, ka uzrauties uz identitātes zādzībām var ikviens sociālo tīklu lietotājs. Reizēm pat to nenojaušot. Kolēģe, žurnāliste Māra Libeka reiz uzķērās uz viltus raksta, kurā finanšu institūcijas “Altum” vadītājs Reinis Bērziņš iedzīvotājiem piedāvājis “sniegt finansiālu brīvību”.

Savukārt zem raksta atstāts Māras komentārs, kurā viņa iesaka šo rakstu izlasīt, jo veikusi 250 eiro iemaksu un guvusi 1277 eiro peļņu. Komentārs gan tāds, ka ir skaidri redzams, ka to nav veikusi Māra – izmantoti dažādi t.s. “emoji”, kā arī Māras izmantotie locījumi liek noprast, ka viņa ir… vīrietis. Arī paša raksta adrese ir neticama – dažādu burtu un skaitļu neloģisks savirknējums. Tas viss uzreiz liek uzdot jautājumus.

Māra norāda, ka par tāda komentāra eksistenci neko neesot zinājusi un droši vien pat neuzzinātu, ja kāds paziņa nebūtu viņai uzrakstījis un par to pateicis.

Cīņa ar to bija samērā viegla – ieraksts izdzēsts un saite nobloķēta, taču pēc kāda laika līdzīgi ieraksti “Facebook” uzpeldot atkal.

Iekrituši bija daudzi – arī aktrise Rēzija Kalniņa un dažādi sabiedrībā nezināmi cilvēki. Par laimi, uzklikšķināšana uz saites nav krāpniekiem nodevusi kādus banku karšu datus, taču nav izslēgta kādu sensitīvu datu noplūšana, ko krāpnieki nākotnē varētu izmantot citiem nolūkiem. Piemēram, tālruni var izmantot zvaniem, lai sarunu laikā censtos izspiest finanšu līdzekļus.

Saskaroties ar šādiem gadījumiem, noteikti būtu jāmaina sociālo tīklu paroles un noteikti nedrīkst aizmirst par divu faktoru verifikāciju. Vienkāršs piemērs ir debetkarte – viens no drošības faktoriem ir karte, bet otrs – PIN kods. Lai izņemtu naudu, jums jābūt abiem faktoriem.

Runājot par divu pakāpju verifikāciju internetā, kā piemēru var ņemt “Google” servisus, jo šīs kompānijas pakalpojumi ir pakļauti nemitīgiem kibernoziedznieku uzbrukumiem, tāpēc “Google” pret to izturas diezgan nopietni. Kad divu pakāpju verifikācija strādā, “Google” uz jūsu tālruņa numuru nosūta īsziņu, kurā ir vairāku ciparu kods, kas jāievada vēlamajā mājaslapā kā parole. Tātad viena no drošības pakāpēm ir tālrunis, bet otra pakāpe ir šis unikālais kods.

Var arī izvairīties no īsziņu saņemšanas – tad viedtālrunī jāinstalē īpašas autentifikācijas lietotnes, kurās ģenerē vienreizējus kodus, kas nepieciešami, pierakstoties attiecīgos kontos.

 

Sociālie tīkli – daļa no darba

Mūziķis Intars Busulis ir krāpnieku iecienīts mākslinieks. Šovasar mūziķis sociālajā tīklā “Facebook” aicināja uz attālinātu koncertu. Izrādījās, ka aiz uzsaukuma slēpās krāpnieki, kas vēlējās izkrāpt naudu, pārdodot viltus biļetes. Bet pirms gada viņam nozagts “Instagram” konts ar vairāk nekā 50 000 sekotāju. Tagad mūziķis notikumus atceras ar smaidu, bet tolaik smiekli nav nākuši.
Foto: Zane Bitere/LETA

Vairākas reizes ar krāpniekiem nācies saskarties mūziķim Intaram Busulim. Nesenākais notikums bijis šovasar, kad kāda lapa “Facebook” vietnē popularizējusi un pārdevusi biļetes uz viņa un Dona tiešsaistes koncertiem. Ātri vien gan izdevies viltus koncerta rīkotāju no “Facebook” patriekt, bet nelaba pēcgarša palikusi.

Busulis sacīja, ka sliktākais esot tas, ka, lai šādus uzsaukumus izdzēstu, paiet diezgan ilgs laiks. Bet, jo vairāk cilvēku iesaistās un norāda, ka lapa ir t.s. spams vai viltus ziņa, jo lielāka iespēja, ka “Facebook” algoritmi to izdzēsīs.

Jāsaprot, ka šādus informācijas dzēšanas aicinājumus nepārbauda dzīvi cilvēki – tas viss uzticēts robotiem.

Vien jāatgādina, ka, pirms atsaukties šādiem uzsaukumiem, vispirms jāpārbauda rīkotājs un tā reputācija. Šādam uzsaukumam var nākt līdzi dažādi datu zādzību riski, iesaistīšanās piramīdas shēmās vai vienkārši var sanākt samaksāt par viltus pakalpojumu vai produktu. Naudas summu atgūt ir ļoti grūti.

Daudz sāpīgāk bijis tobrīd, kad Busulim nozagts “Instagram” profils ar 52 000 sekotāju. “Tā bija mūsu naiva kļūda, kuru vairs nekad neatkārtosim. Tā bija laba mācība. Tagad mums ir divu līmeņu konta aizsardzība.”

Tolaik Busulis ar komandu vēlējies iegūt “Instagram” verificētā profila statusu, kas pierāda konta unikalitāti un oriģinalitāti. To var iegūt tikai tad, ja ir noteikts sekotāju skaits un aktīva sociālā tīkla lietošana. Busulis aizpildījis viltus anketu, lai iegūtu šo statusu, un profilu zaudējis. Tagad gan mūziķa “Instagram” profils ir verificēts.

Tobrīd Busulis vērsies “Cert.lv”, rakstījis iesniegumu policijā, bet šīm institūcijām neesot rīku, kā šādos gadījumos palīdzēt. Intars gan norāda, ka viņš būtu varējis profilu atgūt, ja būtu rīkojies mazliet straujāk. “Kad viņiem uzdzinām virsū “suņus”, beigās viņi to profilu izdzēsa, bet kādu laiku es to profilu redzēju, neviens tur neko nedarīja,” stāsta mūziķis, kurš uzskata, ka to vienkārši pārvaldījis kāds robots, nevis dzīvs krāpnieks.

Kopumā viņš notikušo atceras ar smaidu, jo finansiālus zaudējumus cietis nav. “Bildes biju saglabājis telefonā. Tik vien, cik bija žēl ieguldītā darba, lai iegūtu šo sekotāju bāzi. Tagad jau viņus esmu atguvis, bet tajā bija jāieliek lieks darbs. Būsim godīgi – sociālie tīkli man nav izklaide, man tā ir daļa no darba – tā es iegūstu fanus, paziņoju par koncertiem, rīkoju dažādas tiešraides,” stāsta Busulis.

Viņš piebilst, ka mūsdienās nedrīksti būt naivs – ikviena saņemtā vēstule var saturēt dažādas viltības.

“Man arī ir zvanījuši tie krievu baņķieri, kuri grib izkrāpt naudu. Esmu mēģinājis viņus pārmācīt, saucot nepareizus ciparus, un tad tie nabadziņi mokās. Skaidrs ir tas, ka nevienam nedrīkst atklāt kodu kalkulatoru, pases, “SmartID” datus vai citu sensitīvu informāciju.”

Dziedātājs Intars Busulis

 

Tiesībsargājošās iestādes gandrīz bezspēcīgas

Zogot cilvēku identitātes, kibernoziedznieki veikli slēpj savas pēdas – policija atklājusi, ka darbība norisinās zem Krievijas, Panamas vai kādas citas eksotiskas valsts karoga. Tas nozīmē, ka Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm viņi ir teju nesasniedzami.
Foto: Andrey Popov/SHUTTERSTOCK

Cīņa ar šādiem identitātes zagļiem ir ļoti smaga un laikietilpīga. Loģisks pirmais solis būtu vērsties Valsts policijā (VP). Diemžēl tas nenozīmē, ka tas dos rezultātu. VP pārstāve Ance Rozīte “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka šādos gadījumos jānošķir vairākas lietas.

Piemēram, šobrīd nav kriminalizēts tieši jēdziens “identitātes zādzība”. Viņa skaidroja, ka personas identitāte piešķir personai piemītošas tiesības un pienākumus, bet fotoattēls, kas iegūts no internetā publiski pieejamas informācijas, piemēram, vietnē “Facebook”,  nav uzskatāms par personas identitāti, tāpēc ir svarīgi saprast, tieši kādas darbības krāpnieki iecerējuši veikt. No tā ir atkarīgs, kuru Krimināllikuma (KL) pantu tie pārkāpj. Šobrīd šādus “identitātes zādzību” gadījumus var vērtēt atbilstoši pat pieciem KL pantiem.

* Ja fotoattēls ir iegūts, piekļūstot automatizētai datu apstrādes sistēmai, tad tas iekļaujas Krimināllikuma 241. pantā “Patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai”.

* Gadījumi, kuros tiek izmantots slavenības fotoattēls, var tikt traktēti arī pēc KL 177. panta “Krāpšana”.

* Šos gadījumus var traktēt pēc KL 231. panta “Huligānisms”.

* Ja krāpšanā kā rīku izmanto fotogrāfiju un personas vārdu, to var traktēt pēc KL 145. panta “Nelikumīgas darbības ar fiziskas personas datiem”.

* KL 145. panta noziedzīga nodarījuma sastāvu veido šīs nelikumīgās darbības ar fiziskas personas datiem, ja ar to rada būtisku kaitējumu vai ievērojamu citu interešu apdraudējumu. Tas savukārt ir atbilstoši KL 23. pantam “Par krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”.

Varētu domāt, ka cietušajiem vajadzētu vērsties arī Datu valsts inspekcijā (DVI), taču izrādās, ka DVI nav nekādu tiesisku iespēju šādas interneta krāpšanas ietekmēt. Bet ir kāda labā ziņa – vēl pirms gada to pašu varēja teikt par Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), taču jau pavisam drīz valdība PTAC rīcībā nodos pilnvaras bloķēt patērētājus maldinošas interneta lapas. Turklāt – pat ja to serveri atradīsies ārzemēs. Šobrīd vēl jāpabeidz MK noteikumu izstrāde, kur būtu definēta un regulēta šo pilnvaru izmantošana.

Uzrunājot PTAC, mani gan pārsteidza iestādes pārstāves Sanitas Gertmanes atbilde, ka saņemto sūdzību skaits par šādām “identitātes zādzību” lietām ir ļoti mazs, turklāt pēdējās sūdzības rakstītas pirms vairākiem gadiem. Tas liecina par to, ka cilvēki vai nu ar problēmu cenšas tikt galā pašu spēkiem, vai vienkārši samierinās. Būs interesanti pavērot, vai nākamo gadu laikā PTAC palīdzību cilvēki būs sākuši izmantot biežāk.

“Ņemot vērā straujo e-komercijas attīstību, mums bija vitāli nepieciešamas jaunas pilnvaras, lai efektīvi veiktu uzraudzības un patērētāju kaitējuma novēršanas pasākumus. Jaunās tiesības PTAC palīdzēs vieglāk atklāt pārkāpumus elektroniskajā vidē un veicināt patērētāju uzticību digitālajam tirgum,” skaidro Gertmane.

Faktiski būs vairāki jauno pilnvaru virzieni. Viens no tiem saistīts ar tiesībām ar tiesneša atļauju saņemt informāciju par datu plūsmām un tajās iesaistītajām personām. Tāpat būs tiesības saņemt informāciju par maksājumu plūsmām. Otrs virziens ir tieši saistīts ar vietņu ierobežošanu un bloķēšanu. PTAC faktiski drīkstēs bloķēt vietni elektroniskas saskarnes tīklā, satura “hostinga” ietvaros, bloķēt domēnu, kā arī citādā veidā ierobežot krāpnieciskas vai potencāli krāpnieciskas mājaslapas darbību.

Kas svarīgi – būs iespējas  bloķēt arī sociālo tīklu profilus. Gertmane gan norāda, ka šo darbību nedarīs pats PTAC, bet gan centrs to liks darīt sociālā tīkla vietnes pārvaldniekam. “Noteikti piebilstams, ka visas šīs bloķēšanas pilnvaras ir kā galējās pilnvaras, jo mēs ļoti ceram, ka problēmu gadījumā komersanti reaģēs un novērsīs kaitējumu patērētājiem, lai mums pie šiem galējiem līdzekļiem nevajadzētu ķerties.

 

Uzticēties nedrīkst nevienam

Ko darīt pašam cietušajam? Gan Sanita Gertmane, gan Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” pārstāve Madara Krutova vēlreiz uzsvēra, ka šādas identitātes zādzības notiek regulāri un tā nav tikai Latvijas problēma. Abu institūciju pārstāves apstiprināja to, ko man pastāstīja arī paši cietušie. Jāziņo Valsts policijai, bet, ja ir aizdomas, ka lapa satur ļaundabīgu kodu vai tajā tiek aicināts ievadīt bankas piekļuves datus, tad vislabāk būtu ziņot “Cert.lv”.

Tāpat jāziņo sociālo tīklu palīdzības dienestiem. Jo vairāk reģistrētu lietotāju ziņos par maldinošo saturu sociālajos tīklos, jo ātrāk saturs tiks dzēsts.

“Ziņojot par maldinošu saturu sociālajos tīklos, lieti noder, ja slavenības oficiālajam profilam ir piešķirts tā dēvētais zilais ķeksis, kas apstiprina profila piederību īstajai personai vai uzņēmumam. Lai novērstu dezinformāciju, būtu ieteicams personai izvietot informatīvu ziņu arī savā oriģinālajā mājas lapā un sociālo tīklu profilos, aicinot savus sekotājus uzmanīties no krāpniekiem.” Un, protams, obligāts nosacījums ir droša parole kombinācijā ar divfaktoru autentifikāciju gan sociālo tīklu profiliem, gan e-pastam un citiem interneta resursiem.

Krutova arī atgādina, ka nedrīkst aizmirst par domēna vārdu. Ja personas vārds ir reizē arī  kāda produkta vai pakalpojuma zīmols, tad būtu ieteicams laikus piereģistrēt tam atbilstošu domēna vārdu. Pretējā gadījumā, kā rāda pieredze, to var izdarīt kāds cits, un šādā gadījumā tā atgūšana var prasīt ne tikai nervus, bet arī finansiālus resursus.

Savukārt Gertmane piebilda, ka pasaules pieredze rāda – identitātes zādzības bieži ir organizētas shēmas, kurās izmanto arī ļaunatūras – dažādas datorprogrammas, kuras nelegāli iekļūst datorsistēmās u.c., ģenerējot dažādus krāpnieciskus materiālus.

“Aprēķinu par patērētājiem nodarīto kaitējumu, ja tiek izmantoti šādi paņēmieni, nav mūsu rīcībā, tomēr, ņemot vērā patērētāju tipisko uzvedību, noteikti ir grupas, kuras šādi viltus paziņojumi var uzrunāt, un to ietekmē cilvēki, piemēram, var izlemt par labu kādas preces iegādei vai vismaz uzklikšķināt uz saites, kur izvietota kāda informācija.”

 

“Drossinternets.lv” aicina:

Redzot reklāmu, kurā sabiedrībā pazīstama persona reklamē kādu produktu sociālajos tīklos vai citviet interneta vidē, ir jāpievērš uzmanība saites nosaukumam, uz kuru ved reklāma, – krāpnieciskās reklāmās parasti tas nav saistīts ar konkrētu personu, zīmolu un valsti. Visbiežāk tas ir dažādu burtu vai skaitļu virknējums, piemēram, “dataforum.space”, “localblog.website”. Uz nepazīstamām saitēm aicinām nespiest.

Jāpievērš uzmanība reklāmas materiālu kvalitātei. Bieži vien tajās izmantotie fotoattēli ir nekvalitatīvi un nokopēti internetā. Var būt apšaubāma arī reklāmas teksta kvalitāte – tas visbiežāk ir ar gramatiskajām kļūdām vai acīmredzami pārtulkots, izmantojot mašīntulkošanas rīkus, piemēram, “Google Translate”.

Jāpievērš uzmanība lietotāju atsauksmēm pie reklāmas raksta – tās var būt viltotas, ko var atpazīt, rūpīgāk izpētot atsauksmju saturu un pārbaudot atsauksmes sniedzēja vārdu, uzvārdu, pievienoto profila fotogrāfiju.

Visbiežāk fotogrāfijas ir paņemtas no dažādām interneta vietnēm, vārdi un uzvārdi izdomāti. Pārbaudot rūpīgāk, parasti atklājas, ka atsauksmes rakstītājs nemaz neeksistē.

Ja konkrētu produktu reklamē sabiedrībā pazīstams cilvēks, ir vērts veltīt laiku un ieskatīties viņa sociālo mediju profilā, lai pārbaudītu, vai tajā nav publicēts brīdinājums par viņa identitātes izmantošanu.

Nekādā gadījumā nav ieteicams šāda veida lapās atstāt savu tālruņa numuru vai citus personas datus, kurus lapas izveidotāji izmantos negodprātīgos nolūkos. Jūsu tālruņa numurs tiks izmantots, lai jums uzmācīgi zvanītu un mēģinātu apkrāpt.

Konstatējot aizdomīgas reklāmas, par tām jāziņo sociālā tīkla vai portāla administratoriem, kas bloķēs aizdomīgās reklāmas un ar tām saistītos profilus.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Urbanovičs: Mums jāgatavojas tam, kas varētu notikt, ja… 63
11 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 2
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TESTS: Izvēlies lapsu un uzzini, cik patiesībā atbildīgs un uzticams tu esi! 5
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Visas pandēmijas, epidēmijas un citas zarazas nāk un iet.” Veidemane par to, ka notikumus, ka ir svarīgi tautai, nevar aizmirst 47
1 diena
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Atspiedis galvu rokās, valsts pirmā persona zūdījās pils kancelejas šefam – ak tu, tētīt, Andri, šie Saeimas pļāputašas!” Egila Līcīša feļetons 30
21 stundas
Lasīt citas ziņas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Iebilst pret latgaliešu valodas uzspiešanu: unikālā ceļa zīme sašķeļ vietējo sabiedrību 89
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ģenerālprokuratūra lūdz Saeimu izdot Ādamsonu kriminālvajāšanai 6
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs esam diezgan slima populācija!” Zavadska skaidro, kāpēc Latvijā tik liels mirušo skaits no Covid-19 123
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Uz Valmieras šosejas notikusi autobusa un kravas auto sadursme, kurā iesaistīta NBS mašīna 3
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatības karte: kuros divos novados ir augstākais saslimstības līmenis?
17:50
LA
LA.LV
Stāsti
FOTO: Viņš nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā, “izvēloties īsto brīdi”. Kas ir NATO rudais kaķis?
17:29
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Latvijas basketbolistiem pirmā uzvara Pasaules kausa kvalifikācijā
17:07
LA
LA.LV
Stāsti
FOTO: Viņš nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā, “izvēloties īsto brīdi”. Kas ir NATO rudais kaķis?
10 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas pieaugusi līdz 1280 eiro 22
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Naktī uz ceturtdienu Latvijā sāksies ilgstoša snigšana 4
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Minhenē sprāgusi Otrā pasaules kara aviobumba. Sprādzienā vairāki ievainotie 1
58 minūtes
LA
LA.LV
Veselam
“Kamēr daudzi nevakcinējas pret kovidu, HIV pacienti lūdzas, lai viņiem būtu šāda iespēja,” Ažiņa atklāj, vai būs pieejama arī vakcīna pret HIV 5
1 stunda
SV
Sandra Vensko
Ziņas
Sandra Vensko: Kad gads ierit Adventa zīmē, kultūras cilvēki izgaismojas spilgtāk
2 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāpēc Ziemassvētku kaktusam lūst zariņi?
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Tas kaitē viņas locītavām…”: 95 gadus vecajai karalienei katru dienu vairs nav atļauta glāze sausā “Martini” 7
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Jolanta Derkevica-Pilskunga: “Uga Dumpis pamatīgi nodarbojas ar riska komunikāciju, bet netiek ņemts vērā!” 5
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā atbalsta 5-11 gadus vecu bērnu vakcināciju pret Covid-19. Ir bērni, kuriem īpaši rekomendē potēties 160
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvija būtu Krimas vietā,” Šadurskis pārliecināts, ja nebūtu iestājušies NATO, 2008. gadā Krievija “izspēlētu savu avantūru” Baltijā 79
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Svarīgi, ka arī visaugstākā līmeņa amatpersona tomēr tiek saukta pie atbildība,” Ašeradens atklāj, ka Rimšēviča lietā situācija ir mainījusies 14
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es diezgan daudz paraudāju”: latviešu aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa atzīstas, ka bērnu dēļ lējusi asaras 7
7 stundas
LA
LA
Ziņas
Lasītājs jautā: “Kāpēc manavakcina.lv man ir atvērta iespēja vakcinēties 3. potei, bet kabinetā “noplāta rokas” atsaka un sūta mājās? 8
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TESTS: Izvēlies lapsu un uzzini, cik patiesībā atbildīgs un uzticams tu esi! 5
7 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 2
6 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Cepeškrāsnī gatavoti pildīti tomāti ar skābo krējumu un zaļumiem
5 stundas
DB
Dace Baltruma
Ziņas
Lasītāja: Plaisa starp “mēs” un “viņi” plešas platumā. Vai kāds parēķinājis, cik nonākuši kapu kalniņā tikai tādēļ, ka laikus netika pie ārsta? 45
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Urbanovičs: Mums jāgatavojas tam, kas varētu notikt, ja… 63
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Arnolds un Emanuels 1
7 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Atspiedis galvu rokās, valsts pirmā persona zūdījās pils kancelejas šefam – ak tu, tētīt, Andri, šie Saeimas pļāputašas!” Egila Līcīša feļetons 30
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis iekļuvis smagā autoavārijā 112
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Esmu brīvprātīgi izvēlējies nevakcinēties!”: pianists Vestards Šimkus paziņo, ka pārtrauc savu profesionālu darbību 331
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Kā ļoti garšīgi pagatavot šampinjonus? 8
1 diena