Mūziķis Gatis Irbe jeb Gacho.
Mūziķis Gatis Irbe jeb Gacho.
Foto – Leta

Slepkava paskatījās acīs un aizbēga… Pazīstamais mūziķis Gacho bijis tiesneša Laukrozes slepkavības aculiecinieks 30

Nākampiektdien aprit 20 gadi kopš tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavības. Ieroču pavēršanu pret vienu no tieslietu sistēmas tolaik sauca par uzbrukumu visai valstij, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

Gan tiesībsargi, gan politiķi reaģēja asi. “Jāpiesaka sarkanbaltsarkanais terors pret noziedzniekiem”, iekšlietu ministrijai jādara viss, nežēlojot ne laiku, ne cilvēkresursus, ne naudu.

Un tomēr, kaut arī šai lietai nav noilguma un izmeklēšana formāli turpinās, iespēja, ka tiesas priekšā stāsies slepkavības īstenotāji vai pasūtītāji, ir maz ticama, jo Laukrozes slepkavība joprojām nav atklāta.
CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesnesi Jāni Laukrozi aukstasinīgi nogalināja pie savas mājas īsi pēc darba dienas beigām 2001.gada 15.oktobrī. Slepkava raidīja septiņus šāvienus. Notikuma vietā atrada lodes un čaulītes no diviem dažādiem ieročiem. Viens no tiem – pašizgatavots automāts bija pamests līdzās nogalinātajam tiesnesim.

Reperis Gatis Irbe, zināms arī kā Gačo, tovakar Lāčplēša ielas vārtu arkā gaidīja draugu. Viņi kopā gribēja iet uz skaņu ierakstu studiju, kas atradās iekšpagalmā. Draugs kavējās. Gačo todien kļuva par Laukrozes slepkavības aculiecinieku.

GATIS IRBE (GACHO), mūziķis

Es nesapratu sākumā, kas tas ir. Tad es pagriezos un ieraudzīju, ka te guļ vīrietis. Stāv vēl viens vīrietis. Tiek nomests kaut kāds maisiņš. Un kā es sapratu vēlāk, tajā maisiņā bija tas ierocis, automāts, ar kuru viņu nošāva.

Es aizgāju pēc tam šitā te – nesapratu, jo tas vīrietis nometa to maisiņu, un izvilka pistoli no mazās kabatiņas un iešāva viņam galvā. Un tad viņš šite te tā nāca, viņš tā uz mani paskatījās, es vēl atceros, viņš tā lika to pistoli tā iekšā, tā uz mani paskatījās vienu sekundi, divas un tad viņš aizskrēja uz turieni. Un tā paskatījās acīs… un tad viņš aizskrēja. Un tikai apmēram tad, kad viņš jau bija ielas pusē, sāku saprast, kas notiek. Un es sāku skriet pakaļ un tad es pateicu – “nē, nē”. Es apstājos tur pusielā…

Cik jums tolaik bija gadu?

Es nezinu, man liekas, kādi 17-18 . Es vienmēr esmu uzskatīja, ka mani kāds sargā. Ka ir kāds augstākstāvošs ..

Un tas, ka es ieskatījos tā cilvēka acīs… Tas brīdis man visvairāk palika atmiņā.

Tikpat labi, kāda viņam starpība, viens vai otrs… Bet, redz, kaut kas mani pasargāja. Pēc tās dienas es kaut kā vēl cītīgāk un nopietnāk uz to skatos.

Policijas vadība no iekšlietu ministrijas saņēma pilnvaras izmantot visas iespējamās metodes, lai noziedznieki justu izpildvaras spēku. Par vērtīgas informācijas sniegšanu izsludināja atlīdzību 10 tūkstošus latu. Policijā izveidoja īpašu grupu ar labākajiem izmeklētājiem. Tās vadību uzticēja Valdim Pumpuram. Tā laika Kriminālpolicijas priekšniekam studiju gados universitātē Laukroze bija darba vadītājs.

Reklāma
Reklāma

VALDIS PUMPURS, bijušais Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieks, J.Laukrozes slepkavības izmeklēšanas grupas vadītājs

Laukrozes slepkavība bija Latvijas policijas un tiesību nozares dvīņu torņi. Tas bija terorakts tādā pašā līmenī, emocionāli noteikti. Jo tiesnesis Laukroze bija sistēmas sastāvdaļa. Ar lielo burtu. Viņš bija cienījams, viņš bija patīkams cilvēks. Zināms augstas raudzes tiesnesis. Tas bija mūsu cilvēks. Sistēmas cilvēks, sastāvdaļa.

Tiesnesim bija sekots un šauts no muguras. Neviens nešaubījās, ka notikusi pasūtījuma slepkavība.

Videonovērošanas kameras pie ēkām tolaik bija retums. Tomēr pat tad izmeklētājiem pagāja nedēļas, kamēr izanalizēja visu VHS kasetēs ierakstīto materiālu nozieguma vietas rajonā.

Sevišķi izaicinoša kļuva tiesneša mobilā telefona datu apstrāde. Latvijas policijai bija ierobežotas spējas izanalizēt sakaru operatoru sniegto informāciju un palīdzība tika lūgta citu valstu dienestiem, tostarp FBI.

Nozieguma vietā strādāja kinologi. Suns spēja izsekot slepkavas maršrutam cauri pagalmiem un sētām līdz kādas ielas malā pēdas izgaisa. Visdrīzāk noziedznieks iekāpa kādā transportlīdzeklī, ko identificēt neizdevās.

VALDIS PUMPURS, bijušais Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieks, J.Laukrozes slepkavības izmeklēšanas grupas vadītājs

Izmeklēšanas materiālos ir tas redzams. Principā, mums ir vairāk par 10 minūtēm gājiena attālums. Bija zināms, kur iespējamais slepkava varēja doties. Un ko tas dod lietai? Papildu pierādījumus. Šajā maršrutā slepkavas kustības maršrutā tika atrasti un fiksēti kārtējie pierādījumi, kas atkal noderēs, kad tiesa skatīs šī izdarītāja vainu.

-Un tieši suns šīs pēdas sadzina?

Suns var identificēt to, ko cilvēks nespēj vai mašīna. Pagaidām.

Pēc aculiecinieku stāstītā tika sastādīts slepkavas fotorobots, ko publicēja visās avīzēs, ziņu pārraidēs televīzijā. Aizdomās par tiesneša nogalināšanu meklēja 30 līdz 35 gadus vecu vīrieti.

GATIS IRBE (GACHO) mūziķis

Jūs viņu redzējāt tik tuvu, ieskatoties sejā, ka jūs varējāt viņu pēc tam noraksturot, visu vecumu, izskatu…?

Nē, es viņu nevarēju vispār. Viņš apstājās ši te. Es stāvēju ši te. Respektīvi tas ir metrs. Tur tie bija 3 metri, ja? Bet te tas bija metrs, kad mēs viens uz otru paskatījāmies. Bet tad, kad man bija jāsastāda tie fotoroboti, es neko nevarēju. Jo man liekas zini, kā, tāda veida cilvēki, viņi ir tik tipiski, laikam viens otram (līdzīgi) vai vispār… jo man ar to fotorobotu pilnībā nesanāca.

Jo es atceros tur bija viena meitene, kas te laikam kaut kur gāja, kas varbūt neredzēja visu to notikumu, bet viņa te gāja un viņai tas fotorobots bija pilnībā cits.

Viņai bija ar brillēm, man, man liekas, bija bez brillēm. Es laikam vispār kaut ko šāvu greizi. Jo daudzas reizes man prasīja, lai es to fotorobotu uztaisu, jo mums, man liekas, ja nemaldos pat par to maksāja par katru reizi, kad mēs tur braucām, 50 latus vai kaut kas tāds tur bija. Un tad es teicu: “Nu, labi, es pamēģināšu vēlreiz!” Un tad es braucu.

Šādus noziegumus atklāt grūti, ja vien tas netiek darīts uz karstām pēdām. Svarīgi, lai darbs nevienu brīdi netiek pārtraukts un visas tiesībsargājošās iestādes darbotos saskaņoti. Tiesību nozarē tāda saliedētība kā Laukrozes slepkavības izmeklēšanā esot bijis unikāls gadījums.

Palīdzību lūdza visiem, arī kaimiņvalstīm.

Godprātīgs tiesnesis, prasīgs pasniedzējs. Tā tiesnesi ar 25 gadus stāžu raksturoja kolēģi. Laukrozes galvenais darbs Rīgas apgabaltiesā bija krimināllietu izskatīšanas organizēšana, lietu sadale tiesnešiem.

INGŪNA AMOLIŅA, Rīgas apgabaltiesas tiesnese

Viņš bija ļoti pieredzējis. Viņš bija ļoti zinošs. Man kā jaunam tiesnesim bija nepieciešams padoms varbūt kādā lietu skatīšanā, kādā procesā, viņš nekad to neliedza nevienam no kolēģiem.

Tiesas kritizēja tolaik, protams. Par gausumu, jo lietu bija daudz. Un iespējas skatīt, bija tādas, kādas viņas bija.

Jau tolaik galveno uzbrukuma versiju saistīja ar Laukrozes profesionālo darbību, par to nešaubījās neviens no kolēģiem. Tolaik lietu sadale nenotika elektroniski kā mūsdienās. Kaut, protams, pastāvēja rindas kārtība, tieši Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāja Jāņa Laukrozes izvēle bija izšķiroša, kurš tiesnesis skatīs kuru lietu.

Slepkavības mēnesī uz apsūdzētā sola tiesā par krāpšanu bija jānonāk Armandam Stendzeniekam. Stendzenieks uzkurināja dažādas versijas, tai skaitā pieņēmumus, ka Rīgas apgabaltiesā tiek mākslīgi veidotas rindas uz tiesu un tā pilda pasūtījumus. To papildināja arī tā laika tieslietu ministrei nosūtītās ziņas par tiesu varas korumpētību. Informāciju pārbaudīja, taču ziņas neapstiprinājās.

Netika izslēgts, ka tiesnesis noslepkavots, lai ietekmētu viņa dēlu Andri, kurš tolaik strādāja slepenajā dienestā Satversmes aizsardzības birojā. Taču šo versiju drīz atmeta.

Aizdomās par Laukrozes slepkavību aizturēja un vēlāk pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvoja vairākas personas, tajā skaitā Dmitriju Maškovu, kuru uzskatīja arī par iespējamo Vecrīgas sinagogas spridzinātāju. Pie izmeklētājiem vērsās arī par citiem noziegumiem cietumā nonākušas personas, bija pat versija, ka kāds apsūdzētais devis kukuli, kurš bijis jāaiznes tiesnesim, taču advokāts naudu paturējis un klients to nezinot, vēlējies atriebties par neizpildīto pakalpojumu.

Laukroze pats skatīja smagas un sarežģītas lietas. Un neapmierināto ar sodiem varēja būt kā narkotiku tirgoņi , tā laupītāji, krāpnieki un citi apsūdzētie.

Tomēr bijušais Kriminālpolicijas šefs Pumpurs izceļ tikai vienu lietu. Piecus mēnešus pirms slepkavības, tiesa Jāņa Laukrozes vadībā piesprieda bargus sodus trim Krievijas nacionālboļševikiem, kuri ieņēma Pētera baznīcas torni un tika apsūdzēti terorismā. Notiesātie pēc sprieduma pasludināšanas draudēja atgriezties un atriebties.

VLADIMIRS LINDERMANS, Nacionālboļševiku partijas līderis Latvijā

LNT ziņas, 2001.gads

Tas, kas tagad ir noticis, tā ir nelietība! Bet par nelietību ir jāatbild. (..)

Daudzi nomirs.

Kaut arī bija zināma Krievijā aktīvo radikāļu saikne ar organizēto noziedzību un slepkavībai izmantotais ierocis visdrīzāk tika izgatavots tur, Krievija ar Latvijas tiesībsargiem nevēlējās sadarboties un ziņas, kas palīdzētu Laukrozes slepkavību atklāt, nesniedza.

VALDIS PUMPURS, bijušais Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieks, J.Laukrozes slepkavības izmeklēšanas grupas vadītājs

Teiksim tā – skarbi varbūt. Bet slepkava ir meklējams tur. Vismaz ziņas par viņu ir meklējamas austrumos no mums.

Tiesneša Laukrozes slepkavībai nav noilguma. Izmeklēšana skaitās aktīva. Protams, ir gadījumi, kad jau putekļiem klātas krimināllietas izdodas atklāt nejaušības, vai kāda negaidīti informēta cilvēka liecību dēļ. Uz to joprojām cer kā Laukrozes kolēģi, tā bijušie policisti.

INGŪNA AMOLIŅA, Rīgas apgabaltiesas tiesnese

Tolaik tas visiem bija milzīgs trieciens. To nemaz tā uzreiz nevar aptvert, ka kaut kas tāds var arī notikt. Es domāju, ka uz katru no kolēģiem, tajā skaitā arī mani, kaut kā šis notikums iespaidu atstāja emocionālā, psiholoģiskā ziņā, bet ikdienas darbs bija jādara un visi turpināja to darīt. Slepkavības neatklāšanas fakts 20 gadu garumā, protams, tas ir skumjš. Bet tāda ir reālā dzīve.

VALDIS PUMPURS, bijušais Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieks, J.Laukrozes slepkavības izmeklēšanas grupas vadītājs

Es, protams, neesmu zaudējis cerības, kas viņš (noziegums) tiks atklāts. Teorētiski tas ir iespējams. Bet,protams, ar katru gadu vai ar katru dienu jau tās iespējas samazinās.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.