Šolcs iesaistās miera meklējumos 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijas kanclers Olafs Šolcs vakar ieradās Kijevā un šodien dodas uz Maskavu, lai sarunās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu mēģinātu rast diplomātisku risinājumu abu valstu pretstāvei.
Aicina Putinu “atlaist cilpu ap Ukrainas kaklu”
Vācija, kas tikusi kritizēta par nevēlēšanos piegādāt bruņojumu Ukrainai un izvairīšanos apliecināt savu iesaistīšanos stingrās Rietumu sankcijās Krievijas iebrukuma gadījumā, vakar nosūtīja 350 karavīru papildspēkus un sešas haubices uz NATO kaujas grupu Lietuvā.
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks atzinis, ka Vācijas lēmums nosūtīt uz Lietuvu vairāk karavīru ir nozīmīgs un savlaicīgs, tas apliecina NATO solidaritāti, vienotību un gatavību nodrošināt kolektīvo aizsardzību. Šolca sarunas Maskavā liecinās par Berlīnes apņēmību ievērot rietumvalstu stingro nostāju pret Kremļa agresīvo politiku pret Ukrainu.
Avots Vācijas valdībā atzinis, ka spriedze sasniegusi kritisku punktu un situācija uzskatāma par ļoti bīstamu. Tas arī norādījis, ka Vācija joprojām nepieļauj letāla bruņojuma piegādi Ukrainai, bet apsver iespēju sniegt tai lielāku finansiālo atbalstu. Kopš Krievija 2014. gadā anektēja Krimu, Berlīne Ukrainai sniegusi palīdzību divu miljardu eiro apmērā, bet pēdējo nedēļu laikā Vācija kritizēta par nepietiekamu stingrību pret Krieviju pašreizējās krīzes apstākļos.
Ukrainas vēstnieks intervijā Vācijas sabiedriskajam radio aicinājis Berlīni “noņemt savai Ukrainas politikai Krievijas brilles, jo tās aizmiglo skatu”. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kurš pārvēlēts amatā uz vēl vienu piecu gadu pilnvaru termiņu, paziņojis, ka Krievija ir atbildīga par kara draudiem, un aicinājis savu valsti šajā situācijā būt izlēmīgai.
“Mieru nevar uzskatīt par pašsaprotamu, tas jāpanāk dialogā un, ja vajadzīgs, ar nepārprotamiem vārdiem, atturēšanu un izlēmību,” viņš uzsvēris, vienlaikus aicinot Putinu “atlaist vaļā cilpu ap Ukrainas kaklu un pievienoties centieniem saglabāt mieru Eiropā”.
Pirms došanās uz Kijevu kanclers Šolcs paziņoja, ka Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu sekotu asa reakcija un tūlītējas sankcijas, kas stātos spēkā nekavējoties sadarbībā ar Vācijas sabiedrotajām Eiropā un NATO.
“Ukraina var būt droša, ka mēs parādīsim vajadzīgo solidaritāti, kā esam to darījuši,” viņš paziņojis, norādot, ka Vācija sniegusi un turpinās sniegt Ukrainai ekonomisko palīdzību.
G7 valstu finanšu ministri vakar pavēstīja, ka ir gatavi noteikt plašas ekonomiskās sankcijas Krievijai, ja tā uzbruks Ukrainai. Viņi uzsvēra, ka atbilde būs “ātra, saskaņota un spēcīga, radot tūlītējas sekas Krievijas ekonomikai”. G7 grupas prezidējošā valsts pašreiz ir Vācija, grupā vēl ietilpst Francija, Itālija, Japāna, ASV, Britānija un Kanāda.
Krievijas spiediens rada plaisas Ukrainas diplomātiskajā pretstāvē
Maskava grib Rietumu garantijas, ka Ukraina netiks uzņemta NATO, un pieprasa demontēt pēc 1997. gada izveidoto alianses infrastruktūru tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs. Rietumvalstis un NATO noraidījušas šīs ultimatīvās prasības.
Britānijas aizsardzības ministrs Bens Voless paudis bažas, ka pašreizējie Rietumu diplomātiskie centieni novērst Krievijas iebrukumu Ukrainā atsauc atmiņā tā dēvēto nomierināšanas politiku attiecībā uz nacistisko Vāciju Otrā pasaules kara priekšvakarā.
Viņš norādījis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins jebkurā brīdī var dot pavēli iebrukt Ukrainā. Viņaprāt, rietumvalstis nav ieņēmušas pietiekami stingru nostāju pret Maskavu. “Satraucoši, ka, neskatoties uz milzīgā apjomā pieaugošajiem diplomātiskajiem centieniem, militārā gatavošanās turpinās,” uzsvēris britu ministrs.
Daži analītiķi uzskata, ka Kremļa plāns paredz ilgstoša masīva militāra spiediena un neparedzamības gaisotnes radīšanu, lai piespiestu Ukrainu piekāpties. Krievija mudina Rietumus pieprasīt no Kijevas aktīvāku rīcību tā dēvēto Minskas vienošanos īstenošanā, kas apdraudētu Ukrainas suverenitāti. Daži eksperti izsaka pieņēmumu, ka Maskava varētu piekrist kompromisam, lai izvairītos no plaša mēroga karadarbības un nezaudētu prestižu.
Ukrainas diplomātiskajā pretstāvē Krievijas spiedienam parādījušās plaisas. Kā ziņo raidsabiedrība BBC, Ukrainas vēstnieks Britānijā Vadims Pristaiko esot izteicies, ka Ukraina varētu atteikties no mērķa iestāties NATO, ja tas palīdzētu novērst karu ar Krieviju. Dienu vēlāk Pristaiko gan esot noraidījis izteikumu par NATO, paziņojot: “Lai izvairītos no kara, mēs esam gatavi uz piekāpšanos vairākās jomās, bet tam nav nekāda sakara ar virzību uz NATO, kas ir ierakstīta mūsu konstitūcijā.”
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs nekavējoties reaģēja ar paziņojumu, ka Krievija apsveiktu šādu Ukrainas priekšlikumu, taču atzina, ka to nekavējoties noraidījusi Ukrainas Ārlietu ministrija. Ukrainas parlamenta spīkers Ruslans Stefančuks paziņojis, ka netiek izskatīta iespēja pārskatīt konstitūcijā formulēto noteikumu, kas attiecas uz dalību NATO. Vairāki Ukrainas likumdevēji aicinājuši vēstnieku Pristaiko atkāpties.
Savu politisko gājienu gatavo Krievijas Valsts dome, kas nosūtījusi prezidentam Putinam likumprojektu par Maskavas atbalstīto separātistu pašpasludināto “Doņeckas tautas republikas” un “Luhanskas tautas republikas” oficiālu atzīšanu.
