Vakar, Valsts prezidents Egils Levits un Ingrīda Meierovica nolika ziedus pie Zigfrīda Annas Meierovica pieminekļa Tukumā, godinot ievērojamā politiķa, kurš sekmēja Latvijas starptautisko “de iure” atzīšanu, piemiņu. Z. A. Meierovics Tukumā 20. gadsimta sākumā pavadīja skolas un jaunības gadus.
Vakar, Valsts prezidents Egils Levits un Ingrīda Meierovica nolika ziedus pie Zigfrīda Annas Meierovica pieminekļa Tukumā, godinot ievērojamā politiķa, kurš sekmēja Latvijas starptautisko “de iure” atzīšanu, piemiņu. Z. A. Meierovics Tukumā 20. gadsimta sākumā pavadīja skolas un jaunības gadus.
Foto: Ilmārs Znotiņš/Valsts prezidenta kanceleja

Starptautiskās atzīšanas simtgade – šodien atzīmējam 100 gadus kopš Latvijas atzīšanas “de iure” 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Pirms simts gadiem – 1921. gada 26. janvārī – Pirmā pasaules kara uzvarētājvalstu jeb Antantes Augstākā padome Parīzē pieņēma vienbalsīgu lēmumu atzīt Latviju par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.

Latvijas valstiskums ieguva jaunu kvalitāti. Latvijas diplomātija ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica (1887–1925) vadībā par to bija cīnījusies divus gadus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmskara Latvijā “de iure” atzīšanas diena tika uzskatīta par vienu no svarīgākajiem valsts svētkiem, piekāpjoties ja nu vienīgi valsts proklamēšanas dienai 18. novembrī un Lāč­plēša dienai 11. novembrī. 26. janvāris tolaik bija brīvdiena.

Šodien svinību programma, protams, būtu daudz plašāka, ja ne Covid-19 pandēmija un tās dēļ ieviestie ierobežojumi.

Tomēr rīts sāksies ar piecu Antantes valstu – Beļģijas, Francijas, Itālijas, Japānas un Lielbritānijas – karogu svinīgu pacelšanu plkst. 8.30 laukumā iepretim Rīgas pilij. Ceremonijā piedalīsies Valsts prezidents Egils Levits. Plkst. 14 Rīgas pilī notiks svinīgs tiešsaistes pasākums, ko tiešraidē demonstrēs portālā “lsm.lv”.

Pasākumā attālināti piedalīsies prezidents E. Levits un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tiks demonstrēti Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas, Francijas prezidenta Emanuela Mak­rona, Apvienotās Karalistes premjerministra Borisa Džonsona, Japānas premjerministra Jošihides Sugas un Beļģijas premjerministra Aleksandera de Kro videoapsveikumi Latvijai.

Atzīmējot Francijas un Latvijas diplomātisko attiecību simtgadi, uz Francijas vēstniecības Latvijā žoga Rīgā, Raiņa bulvārī, izvietota izstāde no 20 fotogrāfijām, kas ilustrē abu valstu politiskās un kultūras attiecības 100 gadu laikā. 1921. gada 26. janvārī plkst. 17 Latvijas valsts “de iure” tika atzīta Sabiedroto konferencē Parīzē. Šo atzīšanu aktīvi atbalstīja toreizējais Francijas prezidents Aleksandrs Milerāns un ārlietu ministrs Aristīds Briāns, akcentē Francijas vēstniecība. Tāpēc 26. janvārī tiks atzīmēta gan starptautiskās atzīšanas simtgade, gan arī Francijas un Latvijas diplomātisko attiecību 100 gadi.
Foto: Timurs Subhankulovs

Ārlietu ministrijā (ĀM) “de iure” simtgades atzīmēšana ar dažādiem iekšējiem pasākumiem sākās jau pagājušajā nedēļā, tostarp apbalvojumu par mūža ieguldījumu Latvijas valsts ārpolitikā saņēma ilggadējais diplomāts, vēsturnieks Mārtiņš Virsis.

ĀM šādu balvu par mūža ieguldījumu “de ­iure” gadadienas kontekstā pasniedz kopš 2019. gada.

Par tradīciju kļuvusi arī ārlietu ministra došanās uz Meža kapiem, lai 24. janvārī noliktu ziedus pie ­­Z. A. Meie­rovica, pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes un trimdas politiķa Gunāra Meierovica atdusas vietām.

“Latvijas Pasts” par godu “de iure” simtgadei izdevis pastmarku un aploksni.
“Latvijas pasts” publicitātes foto

Starp citiem Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas nozīmi akcentējošiem notikumiem minama Latvijas Bankas emitētā īpaša dizaina divu eiro piemiņas monēta, kā arī “Latvijas Pasta” izdotā pastmarka un aploksne, kas nonāk pārdošanā šodien.

Dienas noslēgumā plkst. 18 Latvijā ieskanēsies baznīcu zvani, tā atzīmējot brīdi, kad Latviju sasniedza ziņa par Parīzē notikušo starptautisko atzīšanu.

Reklāma
Reklāma

Kristīgo konfesiju dievnamus uz šādu soli aicināja Valsts prezidents E. Levits, un tam atsaukušies visu lielāko kristīgo konfesiju pārstāvji – luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu draudzes, kā arī Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja draudze un armēņu Apustuliskā draudze.