STOPkadri: “Burkānus” sola ļoti spēcīgus, lai varētu valsts aizsardzības dienestam piesaistīt pēc iespējas vairāk brīvprātīgo 76
Pēc iesniegto 100 priekšlikumu izskatīšanas, Saeima šonedēļ trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta likumu, paredzot, ka jau šovasar sagaidāms pirmais brīvprātīgais iesaukums.
Skatot likumprojektu, naskākais debatētājs izrādījās Edmunds Zivtiņš, kas atklāti pauda savu nostāju pret likumu un plānoto dienestu, sakot, ka projekts ir drausmīgs un, viņaprāt, nepalīdzēs stiprināt valsts drošību, līdz ar to esot jāmeklē citas iespējas, kā veicināt valsts aizsardzību. Jautāts par konkrētiem risinājumiem, kādus varētu likt pretī aizsardzības dienestam, Zivtiņš teica, ka risinājumi jāmeklē pie profesionāļiem, ne politiķiem
Edmunds Zivtiņš (LPV), 14. Saeimas deputāts: “Mums ir jāpalielina aizsardzības budžets armijai līdz 3%, jāstiprina profesionālais dienests. zemessardze, jāattīsta jaunsardze un jāievieš valsts aizsardzības mācība skolās.”
Karstākās un garākās debates izvērtās pie priekšlikumiem par paredzēto atbildību par izvairīšanos no dienesta pienākumiem. Deputāts Andrejs Judins pauda izbrīnu par to, cik plašas diskusijas deputātu vidū izraisīja atbildības jautājums, viņa vārdiem sakot – atbildība var būt tikai tur, kur ir pienākums un tiktāl, ciktāl dienests balstās uz brīvprātības principu, runāt par atbildības piemērošanu nemaz nav vērts.
Andrejs Judins (JV), 14.Saeimas deputāts: “Ja redzēsim, ka nākotnē tas tiešām būs pienākums, tad darbība, kas tiks veikta, lai izvairītos, bus sodāma. Manuprāt, jautājums, par kuru var diskutēt – kādai atbildībai jābūt. Ja cilvēks objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties, nevar kādu darbību veikt, tad arī atbildības nevar būt.”
Likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības jeb vienkāršiem vārdiem sakot – sagatavot sabiedrību X stundai, ja tāda pienāk.
Judins: “Valstij ir jābūt spējīgai aizstāvēties, cīnīties par savu neatkarību. Mēs dzirdam argumentus, ka mums to nevajag, tad man ir jautājums – kas tie ir par cilvēkiem, kas viņiem svarīgs, kā labā viņi runā.”
Rihards Kols (NA), 14.Saeimas deputāts: “Protams, viss jaunais nevienam nepatīk. Bet domāju, ka visi saprot to pievienoto vērtību. Aizsardzības dienests nenozīmē ar likuma pieņemšanas brīdi, ka tas darbosies uz pilnu klapi, nē, tas tiks ieviests pamazām.”
Galvenais princips, ko iecerēts saglabāt, ir brīvprātīgums, proti, iespēju brīvprātīgi pieteikties un izvēlēties savu aizsardzības dienesta veidu.
Leila Rasima (Progresīvie), 14. Saeimas deputāte: “Par tiem burkāniem – par bērnudārzu rindām, par fizisko, emocionālo drošību, par iespējām studēt budžeta vietās tiem, kas brīvprātīgā kārtā būs aizsardzības dienestu izgājuši. Burkāni būs alternatīvās iespējas tik, lai varētu pēc iespējas vairāk brīvprātīgos piesaistīt.”
Tie, kas būs pieteikušies brīvprātīgi, savas dienesta gaitas uzsāks jau 2023.gada 1.jūlijā. Savukārt, lai nokomplektētu trūkstošo iesaukuma daļu, iesaukšana valsts aizsardzības militārajā dienestā notiks, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa. Par apzinātu un neattaisnotu izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta persona tiks saukta pie atbildības.
Valsts aizsardzības dienests sevī ietvers divus dienesta veidus: valsts aizsardzības militāro dienestu vai valsts aizsardzības civilo dienestu jeb alternatīvo dienestu, kas attieksies uz personām, kas savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu. Alternatīvais dienests tiks pildīts 11 mēnešus Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs.
