STOPkadri: Stradiņa slimnīcā virkne problēmu: būvniecības sadārdzināšanās, kritisks mediķu trūkums un neesošais helihoptera nosēšanās laukums 53
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A ēkas izbūves sadārdzinājums un palēninājums radījis daudz jautājumu, taču, kā skaidro slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš, izmaksu pieauguma gala summa – 16 miljoni eiro jeb 14% no sākotnējās līguma summas – ir ievērojami mazāka par būvnieka sākotnēji prasītajiem vairāk nekā 22 miljoniem eiro un esot panākts labs kompromiss.
Šī ir viena no tēmām, kam pievērsies TV24 raidījums “STOPkadri”, kas ēterā skatāms katru svētdienu plkst.19.00.
Rinalds Muciņš, VSIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Tas skaitlis ir krietni zem kopīgās inflācijas šajā periodā un, kā mēs to katrs jau sajūtam, būvniecībā tā bija arī īpaši izteikta, jo arī trūka šīs te visas piegādes ķēdes metālam, degvielas cenas un daudzas lietas, kas tiek izmantotas būvniecībā.”
Taču slimnīcas A korpusa izdevumu pieaugums diemžēl nav vienīgā problēma. Kritiskais mediķu trūkums un atbilstoša finansējuma neesamība rada daudz jautājumu un bažu par veselības aprūpes nākotni, ko apzinās arī Veselības ministrijā.
Līga Meņģelsone, veselības ministre: “Protams, ka kopumā mēs zinām, ka cilvēka kapitāls Latvijā, tieši medicīnas jomā, ļoti, ļoti pietrūkst – gan ārstu, gan māsu, gan masu palīgu jomā un, protams, ka mēs darām visu iespējamo, lai gan uzņemtu vairāk, šajā gadījumā, teiksim, māsas, mums ir jaunajā budžetā paredzēts, ka uzņemsim 250 māsas vispārējā aprūpē. Tas būs gan Rīgas Stradiņa universitātē, gan Latvijas universitātē, gan Daugavpils universitātē.”
Trauksmes zvanu skaņas nāk arī no Latvijas Jauno Ārstu Asociācija, kas pētījumā noskaidrojusi, ka 21,9% no aptaujātajiem rezidentiem pēc rezidentūras pabeigšanas apsver domu doties strādāt uz ārzemēm. 17,1% to redz kā vienīgo iespēju, turklāt Veselības ministrijas prognozes paredz, ka tuvāko 10 gadu laikā darbspējīgo ārstu rindas samazināsies līdz pat 30%.
Lielā medicīnas darbinieku trūkuma iemesli nav meklējami vien nepietiekošā atalgojumā, bet arī darba apstākļos kopumā.
Māris Lapšovs, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis: “Šobrīd veselības budžets, šī gada, piemēram, ir nepietiekams vienkārši, lai nosegtu pamatnepieciešamības vai, vienkāršiem vārdiem pasakot, lai dzīvotu tādu pašu dzīvi, kāda bija pērn. Pērnā gada izdevumus mēs šogad atļauties faktiski nevaram.”
Uz to, ko šobrīd varam un nevaram atļautie norāda arī Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
R.Muciņš: “Ja mēs runājam par Stradiņa slimnīcu, divas lietas mēs varam minēt. Viens ir personāls, ko mēs varētu atļauties šobrīd piesaistīt, kuram mums ir finansējums, bet nav personāla un otrs ir, ko mēs pat nevaram atļauties šobrīd piesaistīt, bet kurš tik un tā mums būtu nepieciešams. Ja šis pirmais skaitlis, ko mēs varētu atļauties un kam mums būtu finansējums vai amata vietas izveidotās ir simtos mērāms, tad tas, kas būtu nepieciešams, lai mēs sniegt tādu palīdzību, ko varētu salīdzināt ar rietumu valstīm, citām Eiropas Savienības valstīm, ir tūkstošos.”
Mediķu trūkums nav individuāla problēma, bet gan komplekss jautājums, kura nerisināšana izraisīs lavīnas efektu un ietekmēs visu aprūpes sistēmas ķēdi.
M.Lapšovs: “Ārstu, speciālistu trūkums, kas sagaidāms nākotnē, tiešām smagi skars visus, tas nav stāsts tikai par to, ka ārstiem būs grūtāka dzīve, grūtāk strādāt, ka slimnīcas būs pilnas ar pacientiem, kuri gaidīs un, iespējams, jau būs tādā trešā terminālā stadijā, kur mēs vairs nevarēsim veikt to sākuma palīdzību, bet kur vajadzēs gan lielākus valsts resursus, gan arī ārstu darbību, lai pacientam palīdzētu, jo slimība tiks ielaista, jo primārās aprūpes būs vienkārši pārslogotas.”
R.Muciņš: “Tas var novest pie lieliem izaicinājumiem un pie lielām pieejamības problēmām, jo saslimušo skaits, sabiedrības novecošanās, līdz ar to šo slimību skaits tikai akumulējas un pieaug, bet personāla skaits gadu no gada sarūk.”
Taču ir vēl kāds jautājums, kuram nepieciešams pievērst uzmanību. Nereti smagi slimo pacientu glābšanai vai donoru orgānu pārvadāšanai tiek izmantots helikopters, kas saskaņā ar Valsts katastrofu medicīna plānu Rīgā var nosēsties 3 vietās – Neatliekamā Medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas Reģionālā centra teritorijā Duntes ielā 8; Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas klīnikas „Gaiļezers” teritorijā Hipokrāta ielā 2 un tā dēvētajā “Uzvaras parkā”, kas šobrīd, protams, vairs nav iespējams.
R.Muciņš: “Stradiņa slimnīcai ir bijuši plāni veidot helikoptera laukumus, tie ir bijuši gan jau uz uzbūvētā A1 korpusa jumta, bijis paredzēts helikoptera nosēšanās laukums, bet izmaksu dēļ tas ir atlikts un ēka ir uzbūvēta bez helikoptera laukuma. Šobrīd mēs plānojam nākotnē būvēt B korpusa ēku un tur atkal mēs šobrīd esam atsākuši diskusiju par helikoptera nosēšanās laukuma izbūvi uz šīs ēkas jumta, jo apkārt esošā teritorija un apbūve, un koki mums neļauj plānot helikoptera laukumu, kāds ir Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcā uz zemes virsmas, bet šeit tas ir uz ēkas jumta, bet, protams, tās ir izmaksas, kas padārdzina ēkas uzbūvēšanu, jo tur ir vajadzīgi īpaši stiprinājumi, lai helikopters varētu droši nosēsties.”
Diemžēl Stradiņa slimnīca, kur atrodas vienīgais Transplantācijas centrs Latvijā, pagaidām ir palikusi bez sava helikoptera nosēšanās laukuma.
Pilnu raidījumu skatieties TV24!
